KONFERENCES TĒMAS

LAIKMETĪGAS PILSĒTBŪVNIECĪBAS SĀKUMS LATVIJĀ

Mūsdienās pilsētbūvniecības nozare un zinātniskā izpēte aizvien vairāk pievēršas esošo pilsētu struktūru transformācijai. Pagājušā gada konferences tēma - “Rīgas mikrorajonu otrā elpa” ir viens no svarīgākajiem izaicinājumiem šodienas un nākotnes Rīgai, proti , pēckara daudzstāvu dzīvojamo mikrorajonu pielāgošana (transformācija), lai apmierinātu šodienas un nākotnes strukturālās, funkcionālās, estētiskās, ekoloģiskās u.c. prasības. Kopš pagājušā gada konferences diskusija profesionālās aprindās ir attīstījusies, tomēr joprojām trūkst Latvijas apstākļiem adoptētu projektēšanas instrumentu.

Pirmajā sadaļā mums būs iespēja iepazīties ar 3 piemēriem:

• Čīles arhitekta un pedagoga Horhe Lobosa (Jorge Lobos) prezentācija par Rīgas mikrorajonu attīstības problēmu, mainot īpašumtiesību nozīmi telpā
• RISEBA Arhitektūras fakultātes studentes Aļonas Purvlīces prezentētais projekts skar mikrorajona tipveida dzīvojamo ēku transformāciju
• Ilgtspējīgas Pilsētbūvniecības Institūta Braunšveigas Tehniskās Universitātes (Vācija) studentu projekts, kura rezultātā tapa Mežciema attīstības vīzija un stratēģija apkaimes līmenī.

MĀJOKĻA UN TĀ ARHITEKTŪRAS POLITIKA

Konferences otrā sadaļa apkopo referātus par mājokļu politiku Latvijā - mājokļu krīze un tās seku risinājumi, arhitektūras konkursu prakse, mājokļa vides pārvaldība u.c. tēmas.

• Ivita Ose prezentēs savu vēsturnieka skatījumu par mājokļu politiku 20.gs. divdesmitajos gados, kad pēc pirmā pasaules kara dažādos pārvaldes līmeņos tika risināta mājokļu krīze pilsētā.
• Linda Leitāne apskatīs Rīgas mājokļu arhitektūras konkursus 20. un 21. gadsimtā atklājot konkursa objektu realizācijas praksi un tās atkarību no politiskās situācijas un ekonomiskām iespējām. Tiks analizēti arī konkursu praksei raksturīgie žūrijas vērtējumu un rezultātu veidi.
• Sandra Treija un Tamara Kalantajevska prezentēs pētījumu par daudzdzīvokļu ēku pārvaldības jautājumiem. Pētījuma mērķis ir definēt saikni starp tiesiskiem instrumentiem, pārvaldības modeļiem un fizisko vidi lielmēroga dzīvojamajos rajonos, kā Latvijā, tā pasaulē.
• Pilsētu pētnieks Tauri Tuvikene uzstāsies ar referātu, kas apskatīs dzīvojamās vides pārvaldības dažādos līmeņus Rīgā un Tallinā. Pētījums tapis sadarbībā ar pilsētas arhitekta biroju.

KOPIENAS, TO REALITĀTE UN APSTĀKĻI

Konferences trešajā sadāļā savus pētījumus prezentēs Antropoloģijas studenti. Apbūvēto vidi un kopienu vienojošās vērtības joprojām ir nenostiprinātas, tādēļ eksperts ir meklējams tur, kur notiek ikdienas dzīves, proti pašā kopienā. Mājokļa vide ir savā ziņā fragmentētas sabiedrības vērtību spogulis.

• Kristīne Rolle ielūkojas netradicionālā Purvciema mikro-kopienā – kundzes, kas aprūpē klaiņojošus kaķus un citādi aktīvi iesaistās mikrorajona ikdienas dzīvē. Autore uzsver, ka pētot teritoriālas kopienas, var labāk izprast dzīvojamās vides pārvaldības kvalitātes uzlabošanas iespējas.
• Zane Datava veikusi Purvciema apskati arhitektūras antropoloģijas teorijas kontekstā. Pētījums pievēršas mūsdienu mikrorajona arhitektūrai kā kopienu definējošajam apstāklim - jaunās ēkas mikrorajonos rada nedefinētas robežas, kas maina esošās un ieved jaunas kopienas un to attiecību modeļus.
• Arhitekts Visvaldis Sarma dalīsies ar savu pētījumu par arhitektūras spriestspēju mājokļu nākotnes attīstības kontekstā.

IESPĒJU DOMĀŠANA

Konferences ceturtā sadaļa pievēršas dzīvojamās vides projektēšanas konceptuāliem jautājumiem. Iespēju domāšana ir veids kā iztēloties vides dažādību — to veiksmīgi izmanto dažādu struktūru projektētāji.

• Arhitekte Arnita Melzoba prezentēs Londonas Arhitektūras festivāla ietvaros tapušu projektu, kas apskata veidus, kā izmantot vietas identitāti nezināmo programmatisko uzstādījumu risināšanai nākotnē.
• Profesors Take de Jongs (Taeke M. de Jong) uzstāsies ar lekciju „DAUDZVEIDĪBA KĀ PILSĒTBŪVNIECISKĀ PROJEKTA KVALITĀTE”. Lekcijas mērķis ir paplašināt projektētāju iztēli izmantojot iespēju domāšanas modalitāti. Profesors sniegs ieskatu pirms konferences notikušo meistarklašu rezultātos. Meistarklasēs par Rīgas mājokļa vides dažādību piedalās Rīgas pilsētbūvniecības profesionāļi un pētnieki.