SADARBĪBĀ AR:

ATBALSTA:

Tamāra Kalantajevska ir maģistra studiju programmas studente Dānijas Karaliskajā arhitektūras skolā, iepriekš viņa arhitektūru studējusi RTU.

Savā jaunākajā projektā Māja šķērsgriezumā Tamāra apskata industriālus kompleksus, kas agrāk nodrošinājuši mikrorajonu izveides ekonomisko racionālu. Visbiežāk ekonomisko pārmaiņu dēļ pamestās ražotnes var kļūt par vietu, kur notiek mikrorajona iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes, kas nereti šāda veida dzīvojamos rajonos nav pieejamas pilsētas strukturālo ierobežojumu dēļ. Projekta vērtība slēpjas paradoksā, kas veidojas, pretnostatot blīvi celtos daudzstāvu namus un asi kontrastējošo tukšumu pamestajās industriālajās zonās. Ņemot vērā pāreju no valsts regulētas sistēmas uz individuālismu un tirgus ekonomiku, projekts rosina dzīvot saliedētāk un mainīt tradīcijas, pārejot no izteikta individuālisma uz kolektīvismu. Pētījums ietver polemiku par postsociālisma daudzdzīvokļu māju rajoniem Rīgā. Tamāra agrāk guvusi pieredzi, piedaloties HafenCity Universitātes pilsētas dizaina fakultātes pētījumā, kurā aplūkoti sabiedrības līdzdalības procesi un aktīvisms arhitektūrā. Bakalaura darbā Tamāra pētījusi dažādu ūdens līmeņa izmaiņu un pilsētas attīstības procesu mijiedarbību.

rofesionālā pieredze gūta, strādājot ar vairākiem pilsētplānošanas projektiem, arhitektūras biroja COBE Berlīnes un Kopenhāgenas filiālēs.

MĀJA ŠĶĒRSGRIEZUMĀ

Rīgas pilsētas ainava ir cieši saistīta ar tās ekonomisko un industriālo vēsturi. Lielmēroga dzīvojamie rajoni tika celti rūpnīcu tuvumā, lai nodrošinātu augošo strādājošo iedzivotāju masu ar dzīvesvietu darba vietas tuvumā. Līdz ar pārmaiņām ekonomiskajā vidē, ražotnes pārtrauca funkcionēt, atstājot caurumus pilsētas audeklā. Mūsdienās daudzstāvu mikrorajoni kalpo tikai kā guļvieta bez jebkādas citas nozīmīgas funkcijas. Postindustriālas teritorijas var veidot pamatu pilsētplānošanas stratēģijai, kura piedāvā nevis centrisko, bet policentrisko attīstības scenāriju.

Politiskās un ekonomiskās izmaiņas bijušajās Austruma bloka valstīs ir attīstījušās no pilnīga kolektīvisma līdz galējam individuālismam. Dzīvojamais fonds, kas agrāk pilnībā piederēja valstij, ir pārgājis privātīpašumā, bet sabiedrība, kura tolaik stāvēja veikalu rindās produktu deficīta dēļ, pašlaik drūzmējas lielveikalu izpārdošanās. Patēriņa kultūra ir novedusi pie bieži vien ārkārtīgi “saspiestiem” dzīves apstākļiem standartizētos dzīvokļos.

Projekts “Māja šķērsgriezumā”, pretnostatot blīvi apdzīvotos tipveida dzīvokļus un asi kontrastējošo tukšumu pamestajās industriālajās zonās, piedavā nozīmīgu daļu sadzīves aktivitāšu, kuras ir iespējams veikt kopīgi, pārnest no saspiestajiem dzīvokļiem uz neizmantoto telpu.

Izvēloties Ķengaragu kā piemēru, projekts piedāvā no jauna apvienot dzīvojamo rajonu ar industriālo teritoriju. Bijusī gumijas rūpnīca funkcionē kā telpiska platforma savstarpējo attiecību un mijiedarbības attīstībai vietējo iedzīvotāju starpā, vienlaicīgi risinot īpašumtiesību ekonomisko dilemmu par lietderību.

Tamara Kalantajevska is an architecture masters student at the Royal Danish School of Architecture who graduated with a diploma in Architecture from Riga Technical University. Her latest project Home deconstructed examines the industrial sites that once provided the economic basis for the establishment of residental districts. These sites, since abandoned due to shifts in the economy, provide a potential locus for communal activity which is currently missing due to limitations in the current urban structure.

The project derives its value from the paradox between the density of mass housing typologies and the void of abandoned industrial territories.

Acknowledging the shift in consumer behaviour from state-based regulation to individualism, it proposes a scenario of more collaborative living. Her main research includes the polemic of post socialist mass housing estates in Riga. Previously, she has been involved in research examining participation and intervention in design practice (Urban design faculty of HafenCity university). Her bachelor theses focused on interaction between water-level changes and city development on different scales. Professionally, she has been part of architectural offices COBE Berlin and Copenhagen, working on various urban planning projects and strategies.

HOME DECONSTRUCTED

The urban landscape of Riga is closely linked to its economic history. As the city industrialized rapidly, a large workforce was introduced to serve the industries. Residential districts were constructed near factories in order to provide housing for a growing working population. But later, as the economic context shifted, factories became redundant, leaving gaping holes in the urban tissue. Today, residential highrise housing neighborhoods remain sleeping districts with no significant function besides accommodation. Could these abandoned industrial territories be implemented in a development strategy that is not city-centric but multi-nodal?

Political and economic shifts in the former Eastern Bloc have progressed from complete collectivism to extreme individualism. The housing stock, once completely state owned has transferred to private ownership and a society which once queued due to scarcity of goods are now lining up for discounts. Hyper-consumerist culture has led to cramped conditions in standardized housing units.

Home Deconstructed addresses the paradox between the cramped conditions of mass housing apartments and open voids in adjacent industrial sites by outsourcing domestic activities which might be carried out communally.

Taking the Kengarags rubber factory as a case-study site, the project aims to re-integrate the residential neighborhood with the industrial site. The factory functions as a spatial platform for the development of relational goods* amongst local inhabitants and resolves the economic dilemma of ownership versus utility.
___________
* - Relational goods are not specifically objects, but activators of shared social activity that can only be produced and consumed within groups, and which are intrinsically linked to relationships and interaction.