SADARBĪBĀ AR:

ATBALSTA:

Sandra Jakušonoka ir beigusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāti un ir biedrību Bolderājas grupa un Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai valdes locekle, kultūras un sabiedrības integrācijas projektu vadītāja, apkaimes gide.

Sandra ir darbojusies žurnāla Avanport redkolēģijā, vadījusi apkaimes dabas un kultūras mantojuma aizsardzības norises, tostarp, apstrīdot Satversmes tiesā Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu Rīgas brīvostas daļā. Viņa meklē veidus, kā lietderīgi apvienot interesi par pilsētplānošanu, kultūras mantojuma saglabāšanu un laikmetīgo mākslu.

Kopš 2015. gada februāra Sandra kā brīvprātīgā strādā Daugavgrīvas cietoksnī.

BOLDERĀJAS GRUPAS VĪZIJA DAUGAVGRĪVAS CIETOKŠŅA ATTĪSTĪBAI

Daugavgrīvas cietoksnis ir lielākais līdz mūsdienām saglabājies 17. gs. nocietinājums Latvijas teritorijā un otrs nozīmīgākais pilsētbūvnieciskais komplekss Rīgā pēc tās vēsturiskā centra. Pēc gadiem ilgas tiesāšanās tas tika atņemts iepriekšējam nomniekam un potenciālajam privatizētājam, un tagad ir nodots valsts pārvaldībā. Tā pašreizējais apsaimniekotājs ir Privatizācijas aģentūra.

NEREDZAMAIS CIETOKSNIS UN TERITORIJAS PLĀNOŠANA

Pirms simts gadiem cietoksnis zaudēja savu militāro nozīmi - aktīvās aizsardzības funkciju. 1916. gadā no Spilves lidlauka gaisā pacēlās kara lidaparāti. Ideālā sistēma, kas veidota aizsardzībai pret šaujamieročiem un kalpoja vairāk nekā četrus gadsimtus, bija kļuvusi ievainojama. Cietoksnis bija kļuvis redzams. Tomēr cietokšņa militārā priekšrocība - būvējot tas tika veiksmīgi iekļauts ainavā un tāpēc to bija grūti ieraudzīt, turpināja pastāvēt.

Atšķirībā no Daugavpils cietokšņa, kura attīstības stratēģija iekļauta Daugavpils pilsētas attīstības programmā 2014. - 2020. gadam, Daugavgrīvas cietoksnis Rīgas teritorijas plānojumā, apbūves noteikumos un tā ietvaros veiktajos izpētes dokumentos nav pat pieminēts. Cietoksnis nav minēts arī pilsētas attīstības stratēģijā 2030. gadam.

APKAIME UN CIETOKŠŅA VEIKTSPĒJA

Muzeja te nav!, Rakt aizliegts!, Brīdinājuma šāviens - šādas zīmes ir dažas no Bolderājas grupas īstenotajām kampaņām Daugavgrīvas cietoksnī neiespējamo pārmaiņu laikā (1999-2014), kad cietoksnis tika iznomāts un nodots SIA Aumeisteru muiža privatizācijai, kas idejas par cietokšņa atjaunošanu tā arī neīstenoja, bet daļa cietokšņa teritorijas tika iekļauta Rīgas brīvostā. Apsaimniekotājs veica atsevišķu fasāžu ne visai kvalitatīvu restaurāciju, dažu objektu izpēti, kā arī izveidoja cietokšņa attīstības koncepciju, taču vienlaikus cietoksnis pakāpeniski tika izlaupīts.

Mēs rīkojām izstādes, izrādes, talkas, ekskursijas, apmācījām vietējos stāstniekus un vedām uz cietoksni deputātus, diskutējām ar amatpersonām, saucām policiju, taču cietokšņa iznīcība šķita nenovēršama. Likās, ka valstij un pašvaldībai tas neinteresē. Mums bija jāmaina taktika un pēc Rīga 2014 EKG noslēguma izlēmām būt cietoksnim maksimāli tuvu pašlaik vienīgajā iespējamajā veidā – piedaloties valsts iepirkumā, pieņemot valsts nosacījumus un pildot cietokšņa uzraudzības un uzturēšanas funkciju. Tas deva iespēju brīvprātīgi kalpot cietoksnim, redzēt tā ikdienu, saprast to detaļās un mēģināt mainīt lietu kārtību no iekšpuses.

KOMĒTA NĀK

2015. gada nogalē ieguvām sabiedrotos - Kaņepes Kultūras centru. 2016. gada pirmā puse pagāja daudzās mazās un lielās talkās, kas jūlijā noslēdzās ar Komētas festivālu. Šis festivāls bija iedvesmojošs process, kas nostiprināja pārliecību, ka cietoksni ir iespējams padarīt redzamu!

Komēta cietoksni ne tikai izmantoja par vietu festivālam, bet arī sakopa, turklāt ideju ģenerēšanā iesaistīja pilsētplānotājus, vēsturniekus, filozofus un arhitektus un apkaimes iedzīvotājus. Cietoksnis bija tikpat svarīgs kā festivāls. Komētas manifests uzstādīja augstu kvalitātes un satura latiņu, kuru iespējams sasniegt, ilgtspējīgi darbojoties.

„Brīdī, kad esi mūzikas ritmā, kurā apvienotas vislabākās blūzroka tradīcijas, turklāt esi daļa no kaut kā kosmiska un apzinies, ka tas viss notiek cietoksnī, saproti, ka tavs iekšējais Es sāk gavilēt, jo tieši tajā mirklī Daugavgrīvas cietoksnis kļuva par, iespējams, pēdējām izgaismotajām mājām Rīgā. Komēta Daugavgrīvas cietoksni ir padarījusi par simbolu tā noslēgtās vides dēļ. Īstais cietoksnis, kuram beidzot jānojauc mūri, ir visa pārējā Rīga. Šī te ir brīvība,” tā par cietoksni portālā Satori* rakstīja Komētas dalībnieks, Jānis Ķīnasts, un „lai tas ir sākums jaunai kultūrai!”

___________
* - Ķīnasts, Jānis. 2016. “Jānis Ķīnasts: Rīgas kultūras telpa, vietas un cietoksnība” Satori.lv blogs, 27. jūlijs

Sandra has graduated Scientific Institute of Pedagogy from the University of Latvia and represents Bolderaja group and Coalition for Nature and Culture Heritage Protection where she is a member of the board, project manager of culture and society integration and the tour-guide for the neighborhood. Sandra has been on Avanport magazine's editorial board, she has managed the processes for protection of neighborhood's nature and culture heritage, disputing the territory planning of the Freeport of Riga in the Constitutional Court of the Republic of Latvia.

Sandra is looking for ways to usefully join her interest of city planning, maintenance of culture heritage and contemporary art.

Sandra is a volunteer at Daugavgrīva fortress since February 2015.

BOLDERAJA GROUP'S VISION FOR DAUGAVGRIVA FORTRESS

Daugavgriva fortress is the second largest 17th century fortress that still remains in Latvia today. It is also the second most important urban construction complex right after the historic centre of Riga of that period. After many years of litigation, the previous tenant and potential privatizer of the property is evicted thus returning the fortress in a state ownership. Its current manager is Latvian Privatization Agency.

INVISIBLE FORTRESS AND TERRITORY PLANNING

One hundred years ago the fortress lost its military importance – the function of active protection of Riga. In 1916 military airplanes took off from Spilve airfield. The perfect system that was made for protection against firearms and served for more than four hundred years had become vulnerable. The fortress became visible. However, its military camouflage and invisibly successfully developed during its construction still remained. Unlike Daugavpils fortress, which was included in the development strategy of Daugavpils development program 2014 - 2020, Daugavgriva fortress is not even mentioned in Riga territory panning documents, construction regulations and its background research documentation. The fortress is not even mentioned in city’s development strategy 2030.

NEIGHBORHOOD AND THE PERFORMANCE OF FORTRESS

Info signs that read There’s no museum!, No digging!, Warning shot fired! are some of examples of campaigns done in Daugavgrīva fortress by Bolderaja group during the time of impossible change (1999 – 2014), when the fortress was rented and given to Aumeisteru muiža LTD for privatization. The company failed to renovate the fortress, and a part of its territory was included in Freeport of Riga. The property manager did fragmental low quality restoration work for some of facades, some research and development documents were created, but at the same time the fortress was being plundered.

We made exhibitions, performances, joint work, excursions, trained tourguides, took members of the parliament there, organized discussions with public officials, called the police, but the extinction of the fortress seemed inevitable. The state and the municipality didn’t seem to care. We had to change the tactics and after Riga 2014 ECC we decided to be as close as possible to the fortress in the only possible way. We participated in state’s procurement and accepted the rules to fulfill its supervision and maintenance function established by the state. It gave us a chance to voluntarily help the fortress, to see its everyday life, understand it in details and try to change things from the inside.

THE COMET IS COMING

In the end of 2015 we teamed up with Kaņepes Culture Centre. The first six months passed by doing many little and big joint works and in July it resulted in the Comet festival. This festival was an inspiring process that made us to believe that it is possible to make the fortress visible again.

Comet festival took place at the fortress while making a significant contribution by cleaning up the area and involving city planners, historians, philosophers, architects, and local inhabitants in generating ideas for the place.. In this event the fortress was as important as the festival itself. Comet manifesto established the standard of quality and content, which can be achieved by sustainable collaboration.

“When you are in a music rhythm which combines the best blues rock traditions and you are part of something cosmic and realize that it takes place in a fortress, you know your inner self starts to cheer, because at that moment Daugavgriva fortress possibly became the last lighted houses in Riga. Comet has made the fortress a symbol for its environment. The real fortress whose walls should be taken down is the rest of Riga. This is a freedom,” in Satori blog wrote Jānis Ķīnasts*, a visitor to Comet festival. He concludes his post by exclaiming: “Let it be a beginning of a new culture!”

___________
* - Ķīnasts, Jānis. 2016. “Jānis Ķīnasts: Rīgas kultūras telpa, vietas un cietoksnība” Satori.lv blogs, 27. jūlijs