SADARBĪBĀ AR:

ATBALSTA:

Līva Kreislere ir arhitekte, kas nesen Dānijas Karaliskās tēlotājmākslas akadēmijas Arhitektūras skolā beigusi urbānisma un sabiedrisko pārmaiņu studijas. Viņas maģistra darba nosaukums ir Pārcelieties atpakaļ uz Rīgu (Re-Occupy Riga). Savā darbā viņa pētījusi Rīgas tukšo namu problēmu Latvijā sarūkošā iedzīvotāju skaita kontekstā.

Iepriekšējie Līvas projekti ir saistīti ar arhitektūru, politisko ekonomiku, situāciju ziemeļniecisko graustu rajonā un sarūkošajām pilsētām. 2013. gadā Līva ar izcilību ieguvusi bakalaura grādu Vestminsteras Universitātē, praktisko pieredzi guvusi arhitektu birojos Bare: Architects (Londona) un ARHIS (Rīga), strādājot pie apjomīga projekta īstenošanas Rencēnmuižā.

2014. gadā Līva sākusi individuālu arhitektes praksi, veicot gan dažādus interjera, mēbeļu un grafiskā dizaina darbus, gan lielāka mēroga projektus, piemēram, Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa attīstības projektu.

Līva ir piedalījusies Rīgas Tehniskās universitātes rīkotajā vasaras skolā gan kā dalībniece, gan brīvprātīgā, tur viņai radās iespēja tuvāk iepazīt La Bolleur arhitektu studijas (Nīderlande) darbus. Ārpus profesionālās darbības Līva ir aktīva Eiropas Jauniešu parlamenta dalībniece un nevalstiskās organizācijas Tellus locekle.

RE-OCCUPY RIGA – PLĀNOŠANA TUKŠĀ PILSĒTĀ NOVECOJOŠAI SABIEDRĪBAI

Rīgas domes Nekustamo īpašumu departaments un Valsts nekustamie īpašumi ir saimnieki apmēram vienam miljonam kvadrātmetru neizmantotu telpu Rīgā. Neskatoties uz piedzīvoto ekonomisko krīzi, nav mazinājusies iedzīvotāju aizplūšanas tendence uz Rīgas piepilsētām, kur trūkst pietiekama pamatinfrastruktūras nodrošinājuma, piemēram, skolu, iepirkšanās centru, kultūras un izklaides iespēju, kā arī darbavietu. Iedzīvotāju aizplūšana pastiprina tukšo ēku problēmu Rīgā. Pamesti nami mazina blakus esošo īpašumu vērtību, turklāt nolietotās ēkas ietekmē kopējo ūdens un enerģijas sadales efektivitāti. Meklējot patvērumu no arvien nervozākās pilsētas vides, turīgi iedzīvotāji pārceļas uz piepilsētu. Sarūkošais iedzīvotāju skaits pilsētas centrā negatīvi ietekmē gan uzņēmējdarbību, gan pilsētas satiksmes infrastruktūru.

Latvija līdz ar pārējo Eiropu piedzīvo pakāpenisku sabiedrības novecošanu, kas atspoguļojas augošā pieprasījumā pēc labas kvalitātes sociāliem mājokļiem. Eurostat dati liecina - līdz 2060. gadam Latvijā pensijā aizgājušo pilsoņu īpatsvars būs 68 % no iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, kas atbilstīgi prognozei būs lielākais Eiropā. Pašlaik rindā uz sociālo mājokli gaida vairāk nekā 2000 cilvēku. Pašvaldība, ceļot jaunus sociālos namus tuvu pilsētas robežām, cenšas pielāgoties mainīgajam dzīvojamās platības pieprasījumam. Lieki piebilst, ka viens no pēdējiem šāda tipa projektiem izmaksu ziņā izrādījies krietni uzpūsts - 2000 eiro par kvadrātmetru. Cilvēkiem, kas vecāki par 70 gadiem, īpaši nozīmīgs faktors ir attālums līdz veselības aprūpes iestādēm. Vērā jāņem arī tas, ka, lai arī sākotnēji seniori ir vairāk nekā priecīgi pārcelties no novecojušiem dzīvokļiem uz jaunuzceltām ēkām, pēc laika viņi jūtas izstumti no sabiedrības. Iespējams, jaunu daudzstāvu dzīvojamo namu celtniecība nav ilglaicīgs risinājums sociālo mājokļu deficītam. Pieļauju, ka ir iespējams apvienot atsevišķās problēmas un rast kopīgu risinājumu – demokratizēt un atkalapdzīvot pilsētas centru, veidojot sociālos namus pilsētas tukšajās dzīvojamajās platībās.

Tukšo namu atkalapdzīvošanas jautājuma risināšanai ir vairāki juridiski un stereotipiski šķēršļi, ar kuru novēršanu pašvaldībai vajadzētu sākt. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ēkas vairākus gadu desmitus stāv tukšas, ir sadrumstalotās ēku īpašuma tiesības. Vienā ēkā vienkopus var būt gan privatizēti, gan valsts vai pašvaldības īpašumā esoši dzīvokļi, tādēļ lēmumu pieņemšana ir īpaši sarežģīta. Iespējams, sadarbības trūkums sabiedrībā ir vēsturisks: ierobežotos apstākļos uzaugusī paaudze pēc Padomju Savienības sabrukuma ļāvās kapitālisma un patērētājsabiedrības valdzinājumam – nedēļas nogales iepirkšanās centros, savs auto un māja. Minētās pārmaiņas nav padarījušas pilsētas centru pieejamāku dzīvošanai - tas joprojām ir rezervēts turīgiem cilvēkiem un uzņēmējdarbībai.

No otras puses, vecu ēku atkārtota izmantošana sabiedrībā tiek marginalizēta – to atkalapdzīvošana cilvēku prātos asociējas galvenokārt ar radošajām industrijām. Īslaicīgums un skvotošana iedvesmo tikai reto. Tā vietā mēs nereti sastopamies ar dārgām rekonstrukcijām, kas cenšas atdarināt seno laiku greznību. Iespējams, mums nepieciešams jauns rekonstrukcijas veids? Pietiekami ātrs, lai iedvesmotu, izmantot iespējas un veikt lielas pārmaiņas, taču ar uzsvaru uz estētiski kvalitatīvu vietu veidošanu.

Pilsētas pašvaldībai ir jābūt viedai un apķērīgai – par novecojošajiem iedzīvotājiem ir jādomā kā par pilntiesīgu pilsētas sabiedrības daļu, kas ar laiku turpinās pieaugt. Pašvaldībai jāsāk par šiem jautājumiem domāt jau šodien. Savā prezentācijā Līva apskatīs iespējamos risinājumus, stāstot par savu maģistra darba projektu Re-Occupy Riga un tā ierosināto novecojošas sabiedrības un tukšo Rīgas namu izaicinājumu iespējamo sinerģiju.

Liva Kreislere is an architect, recently graduated from Royal Danish Academy of Fine Arts, School of Architecture, where she did an Urbanism and Societal Change course. Her masters thesis is called Re-Occupy Riga, where she studied the vacant buildings in the city center in the context with the demographic shifts of Latvia.

Previous projects include architecture referring to political economy, the nordic ghetto situation and shrinking cities.

In 2013 Liva was awarded a first-class honours BA degree from University of Westminster. She has practiced in offices in London – Bere: Architects and Riga – ARHIS Architectural Practice, carrying out a thorough reconstruction project in Rencēnmuiža, Latvia.

In 2014 Liva started an individual multidisciplinary design practice undertaking projects, such as interior, furniture and graphic design along with bigger scale projects, such as the development of Old Riga Christmas Market.
She has participated in the Riga Technical University Summer Schools in years 2013 as a participant and 2014 as a volunteer, having the chance to work along with a Dutch design studio La Bolleur. Apart from architectural design, Liva is actively involved in European Youth Parliament and a member of an NGO Tellus.

RE-OCCUPY RIGA – PLANNING FOR AN AGEING SOCIETY IN A VACANT CITY

The city real estate department and the state real estate departments together own a speculative one million empty m2 in Riga. The city has struggled its way through crisis with further suburban developments, all of which lack basic infrastructure - schools, shopping, leisure possibilities or workplaces - resulting enormous number of empty buildings in the city. The deteriorating buildings are affecting the overall efficiency of water and energy distribution while lowering the value of surrounding properties. Seeking refuge from an increasingly nervous urban environment, many affluent residents have moved into suburban compounds. Low population density in the city centre is bad for business and a huge strain on the traffic infrastructure.

We also are facing challenges of an ageing society, which is reflecting in the accessibility of good quality social housing. According to Eurostat, by 2060 the amount of retired citizens in Latvia will be equal to 68% of the number of people in aged 15-64 (earning population), which will be the highest in Europe. There are currently more than 2000 people in line for social housing. The municipality is trying to solve the problem with new social housing development projects, built on the border of the city, one of the more recent ones, costing a seriously inflated 2000 eur/m2. If we are looking at a demographic age group of 70+, the distance to health institutions is a crucial factor for them. Initially - elderly are more than happy to move into the newly built units, as a great contrast to the disastrous situations their laid down city apartments can have. Yet later findings do suggest, that the elderly feel segregated. Perhaps building new housing blocks, is not a sustainable answer to the shortage of affordable housing. Is it possible to combine separate problems and find a common solution – democratized and re-occupied city centre?

There are a number of legal framework and stereotypical obstacles the city would have to address, in order to speed up the re-occupation of empty buildings. Significant reason why buildings remain empty for decades is the fragmented ownership types. Within one building there could be privatized apartments, some state owned, others owned by the municipality, which makes the decision-making process highly problematic. What called for intensive co-operation might have been overcast by the need for individualism. The scarce life up until 1991 raised a capitalist generation, which after the fall of Soviet Union, indulged in the possibility of deconstruction, shopping mall week-ends, a car and a house of one's own.

This shift to suburbanization didn't necessarily leave the city center more affordable, in contrast, it is still reserved for upper-class living and business. The re-use of old buildings, on the other hand, has fallen into a pattern of contrasts. One is associated solely with creative industries. A sense of temporarity and an underlying sense of squatting succeeds to inspire only a limited part of the society. The other is the thorough and expensive reconstruction, which in many cases tries to replicate a certain historical luxury. Could there be a new way of reconstruction? Prompt enough to inspire possibilities and solid transformations, yet with a stress towards creating aesthetically qualitative spaces.

The city has to think resourcefully and project its aging society as part of the city and plan for it today. More along the lines of solutions, Liva will tell the story through her master's thesis project, Re-Occupy Riga, which suggests to pair the possibilities of aging society and the poll of empty buildings to see the underlying potentials of Riga's urbanity.