SADARBĪBĀ AR:

ATBALSTA:

Karolīnai ir maģistra grāds publiskajā pārvaldē, ko viņa ieguvusi Viktorijas Universitātē un bakalaura grāds lietišķajā mākslā, pilsētas un reģionālajā plānošanā, ko viņa ieguvusi Raiersona Universitātē Toronto. Karolīna ir saņēmusi divus apbalvojumus, piedalījusies vairāk nekā 20 projektos, vairums no kuriem ir bijuši pašvaldības projekti. Karjeru sākusi kā projektu koordinatore, pašlaik Karolīna ir ParioPlan vecākā plānotāja.

Karolīna ir strādājusi galvenokārt ar ilgtermiņa plānošanas dokumentiem dažādām pašvaldībām, ieskaitot parku un brīvu teritoriju plānojumus, vadījusi vēsturisku ēku fasāžu restaurācijas projektus un izstrādājusi stratēģijas pašvaldību plānošanas procesiem. Nozīmīga pieredze uzkrāta, gan strādājot pašvaldības, gan plašākā mērogā ‒ esot konsultantei.

Karolīna izkopusi zināšanas par plašu sabiedrības iesaisti dažāda mēroga projektos, kā arī apguvusi mediācijas prasmes, saskaņojot dažādu interešu grupu viedokļus. Viņas profesionālo rīku arsenālā ir dažādas sabiedrības iesaistes metodes, piemēram, līdzdalības pētījumi, fokusa grupu vadība, darba grupas, world cafe un open space metodes, dizaina plānošana, aptauju un pētījumu strukturēšana un ieinteresēto pušu intervijas.

STINGRĀKU NOTEIKUMU IZVEIDE, IZMANTOJOT SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU

Pašvaldības plānošanas dokumenti, tostarp arī apbūves noteikumus, nevar izstrādāt atsvešināti no sabiedrības, piedaloties tikai pašvaldības amatpersonām un tehniskiem ekspertiem. Publiku (sabiedrību) var iesaistīt, lai risinātu nākotnes izaicinājumus, identificētu tehniskas problēmas, iespējas un alternatīvas, turklāt sabiedrība var tikt pilnvarota pieņemt lēmumus. Publikas iesaiste ļauj iegūt būtisku informāciju, zināšanas un paver daudzveidīgas perspektīvas, tādā veidā nodrošinot risinājumu ilgtspēju.

Klimata pārmaiņas, enerģijas deficīts un sociālekonomiskās pārmaiņas ir vien daži piemēri izaicinājumiem, ar kuriem jāsastopas pašvaldībām ikdienā. Pilsētu pašvaldībām ir pienākums veidot vīzijas un stratēģijas efektīvai pilsētas attīstībai, tādējādi nodrošinot ilgtspēju nākotnē. Ar ilgtspēju šajā kontekstā ir jāsaprot pilsētas spēja izmantot daudznozaru pieeju, lai pārciestu ārējos šokus un atkoptos pēc pārdzīvotām grūtībām. Iesaistot sabiedrību un galvenās ieinteresētās grupas administratīvo dokumentu un noteikumu izstrādē, pilsēta ļauj lēmumus par savu likteni pieņemt tiem, kas šos normatīvus izjutīs visvairāk. Plānošanas noteikumiem ir politiska, ekonomiska, vidi aizsargājoša un sociāla ietekme. Sabiedrības iesaiste nodrošina gan ekspertu sniegtās informācijas klātesamību lēmumu pieņemšanā, gan lēmuma ilgmūžību un efektivitāti, ņemot vērā arī vietējo iedzīvotāju zināšanu un viedokļu dažādību. Plānošanas un arhitektūras profesionāļi aizvien biežāk sastopas ar izaicinājumiem, kas liek meklēt jaunas pieejas un metodes sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes un elastības uzlabošanai. Spēja iesaistīt sabiedrību tehnisku un sarežģītu jautājumu risināšanā ir šodienas plānošanas profesionāļa pamatnepieciešamība, bez kuras strādāt nav iespējams.

Karolina has a Masters degree in Public Administration from the University of Victoria and a Bachelor of Applied Arts in Urban and Regional Planning degree from Ryerson University, Toronto. Besides her two degrees, she has received two awards, she has participated in more than twenty projects, mostly working for municipalities. She started as a project coordinator, but now she's a senior planner at ParioPlan.

Karolina has worked predominantly on long range policies and plans for various municipalities including parks and open spaces master plans, project managed the historic restoration of building facades and developed strategies for municipal planning processes. Karolina has considerable experience both working within the municipal context and as a consultant, and understands how to engage with community stakeholders to reach consensus on development projects. She has considerable experience with various public participation techniques including participatory action research, focus groups, workshops, world cafes, open spaces, design charrettes, survey design /research and stakeholder interviews.

ACHIEVING MORE ROBUST REGULATIONS USING PUBLIC ENGAGEMENT

Municipal development documents, such as land use bylaws/zoning regulations, cannot be developed in a silo by technical and professional municipal staff.

Climate change, energy scarcity, “downloading” of services, and socio-economic transitions are among a variety of elements that are creating increased complexity for municipalities to grapple with. Cities are required to develop a vision and strategies for effective urban planning and design to facilitate future resilience. Resilience in this context is understood as a city's ability to use a multi-disciplinary approach to tolerate external shocks and rebuild after. By engaging the public and key stakeholders in the formulation of regulations, cities involve those directly affected in problem solving/decision making for more sustainable decisions. The public can be involved in all aspects to identify technical problem(s), opportunities, and alternatives, and be empowered to make decisions through an appropriate public participation process. Planning regulations have political, economic, environmental and social impacts. Public participation recognizes that experts contribute essential information and knowledge to decision making but the effectiveness and sustainability of decisions endures when local knowledge and diverse perspectives are part of the equation. The planning and design professions are increasingly challenged to find new approaches, technologies, public services and models to increase the resilience of our cities. The capability to engage the public in technical conversations is a professional core competency.