SADARBĪBĀ AR:

ATBALSTA:

Justīne Panteļējeva ir topošā maģistre Latvijas Universitātes Telpiskās attīstības programmā. Viņa pārstāv ne tikai NVO veidotu starptautisku pilsētvides projektu Green Manual for Youth Space, bet arī projekta mērķauditoriju – jauniešus.

Pabeigusi bioloģijas bakalaura studijas, Justīne izlēma mainīt savu interešu jomu no dabas aizsardzības un ekoloģijas uz jomu, kur paveras plašākas pētniecības iespējas - pilsētvidi.

Šovasar, piedaloties gan LU, gan RTU rīkotajās starptautiskajās vasaras skolās, viņa iepazinās ar jaunām ēku pielāgošanas iespējām, kā arī piedalījās sociāli inovatīva produkta izstrādē, cenšoties rast atbildi uz jautājumu: kā iesaistīt Sarkandaugavas iedzīvotāju kopienu, lai iegūtu datus par smaku izplatību un ietekmi?

Justīni fascinē pilsētvides mijiedarbība ar apkaimēm un kopienām, kā arī tehnoloģiju sniegtās iespējas pilsētas veidošanā. Tomēr par vienu no savām lielākajām kaislībām viņa uzskata ar izglītības izaicinājumiem saistītos jautājumus – dažādu cilvēku pieredzes apvienošanu, strādājot nevalstiskajā sektorā. Šogad viņa pievienojās biedrības Homo ecos, Sarkandaugavas Attīstības biedrības un start-up arhitektes Gunitas Kuļikovskas sāktajam starptautiskajam projektam par jauniešu vietu pilsētā un viņu iespējām radīt pozitīvas pārmaiņas šajā vidē.

JAUNIEŠU IESPĒJAS IESAISTĪTIES ILGTSPĒJĪGĀ PILSĒTAS PLĀNOŠANĀ – SARKANDAUGAVAS PIEMĒRS GREEN MANUAL FOR YOUTH SPACE PROJEKTA IETVAROS

Cilvēka identitāte ir saistīta ar piederību konkrētai kultūrsociālai grupai (piederība balstīta uz vecumu, rasi, dzimumu utt.) un videi, kurā viņš uzturas. Neatkarīgi no piederības un stāvokļa jebkurā no šīm grupām visiem indivīdiem ir tiesības uz vienādu attieksmi un iespējām. Tomēr saistībā ar dzīvi pilsētā, tās plānošanu un attīstību, ir ļoti būtiski runāt par sociālo grupu, kas vistiešākajā mērā ir sabiedrības nākotne – aktīvākajiem pilsētas iedzīvotājiem – jauniešiem. Viņi ir aktīvākie publiskās ārtelpas lietotāji, īpaši runājot par neformālo atpūtas vietu apmeklēšanu pilsētas apkaimēs. Tomēr lielākoties šīs publiskās vietas ir plānojuši un radījuši pieaugušie, balstoties uz saviem uzskatiem, kas bieži vien ir visnotaļ atšķirīgi no jauniešu vēlmēm un vajadzībām. Un ilgstoša jauniešu atšķelšana no pārējās sabiedrības atspoguļojas notikumos, kurus šovasar bija iespējams vērot ar Brexit Lielbritānijā.

Jaunieši pilsētā ir sabiedrības neredzamā daļa, kurai bieži vien nav atvēlēta sava publiskā ārtelpa. Jauniešu centri ne vienmēr ir risinājums, jo bieži tie nav sasniedzamā attālumā, bet citureiz pieejamais nodarbību klāsts gluži vienkārši nav pietiekams. Arī Rīgas pilsētas Attīstības programmā 2014. - 2020. gadam nonāk pie līdzīga secinājuma.

Šāda situācija noved pie tā, ka jaunieši nokļūst nepatīkamās situācijās, īpaši apkaimēs, kur ir augsts noziedzības līmenis. To apzinās arī Rīgas pašvaldība, atspoguļojot to pilsētas attīstības stratēģijā, uzsverot jauniešu līdzdalību kā neformālās mācīšanās veidu. Rīgā jau ir viens šāds veiksmes stāsts Grīziņkalnā, kur nevalstiskā organizācija Ghetto Games ir radījusi atbilstīgu vidi - publisko ārtelpu un vienaudžu grupu – kur jaunieši var izpaust savu radošo garu un fiziski pilnveidoties.

Runājot par jauniešu iesaisti pilsētplānošanas procesos, neapšaubāmi ir jāņem vērā arī nopietnākas tendences un attīstības virzieni - gan Rīgas, gan Eiropas kontekstā par vienu no galvenajiem virzieniem jāmin ilgtspējīga plānošana, kas būtu tieši attiecināma uz pilsētvidi un veidiem, kā padarīt dzīvi tajā videi draudzīgāku. Klimata pārmaiņas skar visus iedzīvotājus, tomēr pilsētas, būdamas lielas piesārņojuma radītājas, spēj arī ātri un efektīvi radīt mehānismus, kas kaut minimālā veidā spēj padarīt pilsētvidi elastīgāku un patīkamāku, kur dzīvot un pavadīt brīvo laiku veselīgi un atbildīgi. Lai gan šādi jautājumi bieži izskan un tiek apspriesti profesionāļu starpā, daudz mazāka izpratne par ilgtspējību ir tieši jauniešiem un citiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri neiesaistās aktuālajās diskusijās vai sociālajā aktīvismā. Veicinot teorētisko izpratni, ir iespējams piesaistīt jauniešus darbībai - vienalga, vai tā būtu palīdzība, uzstādot velosipēdu novietnes pie skolas vai labiekārtojot Aldara parku Sarkandaugavā.

Apzinoties šīs tēmas aktualitāti, 2016. gada sākumā Sarkandaugavā tika sākts projekts Green Manual for Youth Space, kura mērķis ir iesaistīt jauniešus lēmumu pieņemšanā un radīt viņos pārliecību par saviem spēkiem. Skolēniem tika izklāstīti pilsētplānošanas principi, skatoties no viņu un citu Sarkandaugavas iedzīvotāju skatpunkta. Viņi iepazinās ar kartēšanu, vietradīšanu (vietas izjūtu), urbānajām intervencēm, kas iedvesmoja pop-up pasākumu Sarkandaugavas sociāli neattīstītajā, bet sabiedriski aktīvajā centrā (Sarkandaugavas un Tilta ielas krustojumā), turklāt skolēni apguva dažādus parku plānošanas aspektus, realizējot savas idejas domrakstu veidā, kas savukārt tika nodoti Aldara parka rekonstrukcijas vērtēšanas komisijai Rīgas domē. Projekta gala rezultāts tiks noformēts vadlīniju formā - palīdzot atbildēt uz jautājumiem kā? un kāpēc? par jauniešu iesaisti savas apkaimes un pilsētas plānošanas procesos. Paredzētā vadlīniju mērķauditorija ir jaunieši, NVO, biedrības, pašvaldības, ES lēmējinstitūcijas un citi interesenti pilsētplānošanas un jaunatnes jautājumos.

Justine Patelejeva is a master's degree student in Spatial Development program at the University of Latvia. She represents both NGO's international project on urban environment called Green Manual for Youth Space and its target audience – the youth.

After receiving bachelor's in Biology, Justine decided to take her interests – nature protection, ecology and the thirst for knowledge to a new level - the urban environment.

Participating in International Summer schools by LU and RTU this summer, she got discovered adaptation of new functions to buildings, and also participated in creation of a socially innovative product, which tried to get an answer to a question: How to involve the commune of Sarkandaugava to get data on spreading smells and their impact?

Justine is fascinated by the urbanity’s interaction with communities, and fascinated by use of technology for city development. However, as one of her biggest passion she considers to be issues related to educational challenges – combining experience in non-governmental sector. This summer she joined an international project on youth's place in the city and their possibilities to make positive changes in this environment, which was embarked by NGOs Homo Ecos, Sarkandaugava Development Association and a start-up architect Gunita Kulikovska.

YOUTH ENGAGEMENT FOR LASTING CITY PLANNING - THE CASE STUDY OF GREEN MANUAL FOR YOUTH SPACE PROJECT IN SARKANDAUGAVA

Person’s identity is connected to a specific socio-cultural group (based on age, race, gender, etc.) and the environment the person lives in. Regardless of person’s belonging and state in any of these groups, everyone should be empowered to get equal attitude and opportunities. However, in relation to living a life in a city, its planning and development, it is essential to talk about a group of people that is our future – about the most active residents – the youth. They are the most active users of social outdoors, especially when speaking about informal places of recreation in the city. Yet, most of these public places have been planned and made by grown-ups, based on their perspective that often differs from the desires and wishes of the youth. Continuous youth rejection from the rest of the society results in events that were seen this summer in Great Britain with Brexit.

The youth is the invisible part of the society that often doesn’t have its space in social outdoors. Youth centers are rarely the solution as most of them are in an inaccessible location, but sometimes the activity list on the offer just isn’t long or entertaining enough. Riga City Development Program 2014-2020 concludes the same.

Like the proverb states – idle hands lead to no good, the situation exposes youth to marginal activities, especially in areas with high level of crime. Riga development strategy recognizes the need to emphasize youth participation as an informal learning process. Riga already has a success story of a kind - Grīziņkalns, where non-governmental organization Ghetto Games has made an environment where the youth can express their creative mind and develop themselves physically.

When thinking of better youth participation in city planning processes, more serious practice and development tendencies have to be taken into account – in both Riga’s and Europe’s context one of the main tendencies mentioned is sustainable planning, which would be directly related to urban environment and ways to make lives in it more environmentally friendly. Climate change affects every inhabitant although cities being creators of big pollution can quickly and effectively create mechanisms that can make urban environment more flexible and more likeable where people can spend their leisure time in a healthy and responsible manner. Even though such questions appear and are being discussed between professionals very often, the youth and other inhabitants of the city don’t have such an understanding about sustainability and they don’t participate in topical discussions or social activism. Encouraging the theoretical insight, it is possible to activate the youth for actions – helping to set up bicycle parking racks or helping to landscape Aldaris park in Sarkandaugava.

Understanding the topicality of the issue, at the beginning of 2016 in Sarkandaugava, a project called Green Manual for Youth Space was started that aims to involve the youth in decision making and gives them a chance to believe in their own powers. The students were educated in the principles of city planning keeping in mind their own perspective and it’s influence to other inhabitants of Sarkandaugava. They got acquainted with mapping, sense of space, urban interventions, that resulted in a pop-up activity in Sarkandaugava’s socially undeveloped but active center (Sarkandaugavas Street and Tilta Street junction). The students acquired planning basics for parks, expressing their ideas in written essays delivered to reconstruction commission of Aldaris Park in Riga Council. The result of the project will be a list of guidelines – helping to answer questions like How? and Why? youth involvement in city planning processes is important. The expected target audience would be the youth themselves, NGO’s, associations, municipalities, EU’s legislators and other people who are interested in city planning and youth. Issues.