Velta Holcmane ieguvusi arhitekta diplomu 1980.gadā Rīgas Politehniskajā institūtā.
Savu profesionālo darbību Velta attīstījusi, būdama redaktore arhitektūras un dizaina sadaļai Latvijas enciklopēdijas redakcijā, grāmatai Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām, projekta vadītāja izdevumam Laikmetīgā arhitektūra Latvijā. Īpašs ieguldījums VKPAI Latvijas Arhitektūras muzeja dibināšanā, tā fondu komplektēšanā, krājot arhitektu darbu oriģinālus, kopijas u.c. materiālus un izveidojot Latvijā diplomēto arhitektu reģistru. Ilgstoša sadarbība ar Dr. arch. Jāni Lejnieku pie žurnāla Latvijas Architektūra veidošanas (kopš 1996.gada).
Velta vadījusi daudzus lokālos un dažus starptautisko arhitektūras skiču projektu konkursus kopš 1993.gada. Arhitektūras izstāžu kuratore (desmit gadus rīkojusi Latvijas Arhitektu savienības Gada labāko darbu skates). Pēdējos gadus, kopā ar profesori Sandru Treiju, Velta veikusi pētījumu par Latvijas arhitektūras mantojumu 20. gadsimta otrajā pusē ar mērķi sarunās ar arhitektiem atspoguļot Padomju Latvijas arhitektūras procesu un attīstību ietekmējošos faktorus.
VECRĪGAS LAUKUMI – ZAUDĒTĀS IESPĒJAS: LĪVU LAUKUMS
Vecrīgas publisko ārtelpu sistēmā nozīmīgāko vietu ieņem laukumi. Kā liecina pētījumi, funkcionālā slodze un lietošanas prioritātes, kā arī izmantošanas intensitāte dažādos laukumos atšķiras, līdz ar to tie piesaista dažādu apmeklētāju skaitu. Šo iemeslu dēļ ir nepieciešams precizēt katra laukuma vietu Vecrīgas kopējā telpiskajā sistēmā, kā arī prognozēt to attīstības vadlīnijas un iespējamās problēmas.
Līvu laukums (sākotnēji Filharmonijas skvērs) pēc Otrā pasaules kara postījumiem tika vairākkārtīgi rekonstruēts.
Vecrīga reģenerācijas projektā (izstrādāts 1976.-1983.gadā) Līvu laukuma apbūve bija iecerēta, iezīmējot vēsturiskā kvartāla robežas agrākās M. Ķēniņu ielas stūrī, tā daļēji atjaunojot Kaļķu ielas līniju. Vairākkārtīgi topošie arhitekti ir pievērsušies Līvu laukuma plānošanai.
Vistuvāk realizācijai bija 1987.gadā izstrādātais arhitektu Andra Kronberga, Vladimira Neilanda un Edgara Treimaņa vērienīgais Kinematogrāfistu savienības un Kino centra projekts starp Zirgu, Kaļķu un vēsturisko M. Ķēniņa ielu, kas paredzēja Rīdzenes upes marķējumu ūdens baseinu veidā un vērienīgas piecstāvu jaunbūves ar vairākām kinozālēm, kafejnīcām, videobāru, administratīvām telpām, viesnīcu un tirdzniecības telpām celtniecību.
Stingri pieturoties pie Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 90.gadu sākumā nostiprinātās doktrīnas ar mērķi atjaunot visu lietu stāvokli Vecrīgā uz kādu „x” datumu pagātnē, laukuma apbūves parceles privatizācijas gaitā ir atguvušas savus īpašniekus. Notikuši vairāki konkursi konkrētiem zemes gabaliem un plenēri laukuma pilsētbūvnieciskai izpētei un tā iespējamai izmantošanai.
Kārtējā reize, kad jautājums par Līvu laukuma sakārtošanu tika aktualizēts, notika Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdē 2014.gada sākumā pēc privātu investoru rīkotā un Rīgas domes atbalstītā 2013.gada konkursa rezultātiem. Padomes lēmums - atzīt konkursu par juridiski nesaistošu, uzticēt Rīgas pilsētai sastādīt jaunu funkcionālo programmu un pilsētas arhitektam izsludināt atkārtotu starptautisku konkursu - kārtējo reizi apliecināja, ka 20.gs. 90. gados notikusī privatizācija un mainīgā politiskā situācija apdraud jebkura projekta ieviešanu Vecrīgā, īpaši, ja tas skar tik nozīmīgu publisko telpu kā laukums.
