Pilsētas arhitekta dienests

Sabīne Zāģere sevi pozicionē kā telpiskās attīstības plānošanas speciālisti, kas ar ainavu arhitektes skatījumu veras pilsētvides attīstības projektiem, veic pētījumus gan starpdisciplinārās darba grupās un komandās, gan individuāli, un ar padziļinātu interesi vēro kultūras refleksijas ainavā.

Pētījumu un projektu ietvaros nereti tas liek meklēt iespējas savienot kultūrvēsturiski nozīmīgas un vienlaikus publiskas ārtelpas attīstības plānošanu, kas prasa gan individuālu pieeju vietas izpētei, gan drosmi atbilstoša attīstības redzējuma piedāvāšanā.

Sabīne ieguvusi maģistra grādu telpiskās attīstības plānošanā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, aizstāvot maģistra darbu par kultūrvēsturiski nozīmīgu vietu telpisko plānošanu, bet iepriekš studējusi ainavu arhitektūru un plānošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē, aizstāvot bakalaura diplomprojektu par Līgatnes pilsētas kultūrvēsturiskā centra ainavas attīstību.

Pašlaik, dzīvojot Rīgas klusajā centrā, aizvien pieaugošu interesi rada tuvienes ainava – Rīgas pilsētas vecpilsēta, Vecrīgas pilsētbūvnieciskā attīstības ceļa turpinājums.

PILSĒTVIDES REĢENERĀCIJAS JĒDZIENS UN TĀ PIELĀGOŠANA VECRĪGAS KONTEKSTAM

Pilsētvides reģenerācijas (urban regeneration) jēdziens pēc tā būtības vairākos segmentos pārklājas ar pilsētvides revitalizācijas (urban revitalization) un dzīvotspējas, dzīvīguma (urban livability) jēdzienu ietverto būtību, tomēr starp šiem jēdzieniem pilsētvides reģenerācijas jēdziens ietver vispadziļinātāko un visaptverošāko principu kopumu pilsētvides pilnīgai atdzimšanai - atjaunojošas vai jaunas attīstības sākumam.

Reģenerācijas jēdziens pilsētvides kontekstā tiek attiecināts uz pilsētu un apdzīvotu vietu atdzimšanu un atjaunošanu, par pamatu ņemot kopienu, tās indivīdu un vietu attīstību. Pilsētvides reģenerācijas pētniecības mērķis ir gūt jaunas zināšanas un modelēt politiku, kas stātos pretī galveno īstermiņa vai ilgtermiņa ekonomisko problēmu, de-industrializācijas, demogrāfisko pārmaiņu, nepietiekama finansiālā ieguldījuma, strukturālu vai ciklisku nodarbinātības jautājumu, politisko tiesību atņemšanas, rasu vai sociālās spriedzes, fiziskā stāvokļa pasliktināšanās, t.i. pilsētvides (apbūves un ārtelpas) kvalitātes un pilsētas teritoriju fizisko izmaiņu radītajam spiedienam (Research initiative..., 2012).

Galvenie reģenerācijas principi piedāvā integrētu ietvaru, lai vienlaikus attīstītu cilvēkus un vietas:

  • koordinācija starp dažādām nozarēm (jomām, sektoriem),
  • veidojot vienotu (holistisku) vīziju,
  • primāri atjaunojot cilvēkus, nevis vietu,
  • veidojot partnerību visos pārvaldes līmeņos,
  • ceļot publiskā sektora spējas un vadību, kā arī
  • iesaistot vietējo sabiedrību (kā atbildīgu kopienu) plānošanas procesā.

Lai pielāgotu pilsētvides reģenerācijas jēdzienu Vecrīgas kontekstam, pamatojoties uz šiem principiem, referātā tiek analizēti sākotnējie un aktuālie Vecrīgas reģenerācijai un Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides attīstībai izstrādāti dokumenti un projekti, starp kuriem galvenokārt vērtēts 1983. gadā izstrādātais Vecrīgas reģenerācijas projekts. Pamatā uzmanība šeit vērsta uz to, kādā mērā projektā un citos dokumentos ievēroti iepriekš minētie reģenerācijas principi, cik visaptveroši aplūkota pilsētvide. Līdzīgi trim ilgtspējīgas attīstības pīlāriem, pilsētvides reģenerācijas jēdziens nosaka vienotas politikas un plānošanas sistēmas pamatotu nepieciešamību, liekot spēcīgu uzsvaru uz vietu balstītai pieejai, kas savieno pilsētvides fizisko transformāciju ar vietējo iedzīvotāju sociālo transformāciju (Research initiative..., 2012). Ņemot par pamatu šo reģenerācijas definīciju, referātā tiek veikts mēģinājums saprast, kādā mērā reģenerācijas un attīstības programmu un projektu saturā saprasta un respektēta jēdzienā noteiktā uz vietu balstītā pieeja, kas apvieno un līdzsvaroti nostata pilsētvides fizisko un sociālo transformāciju, ne tikai telpisko vai sociālo.

Pamatojoties uz kultūras jauno definīciju, kas pārklājas ar reģenerācijas principos definēto un nosaka, ka kultūra ir viss starp cilvēku un dabu – viss cilvēka garīgās un materiālās darbības rezultāts - cilvēciskās darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģisko (pāri dabai stāvošu) programmu sistēma, kas nodrošina sociālās dzīves pastāvēšanu un pilnveidošanos (Priedītis, 2012), referātā vērtēts, vai kultūras jēdziens atbilstoši tam tiek saprasts sākotnējos un aktuālos dokumentos, vai kultūras jēdziena būtība tajos ir integrēta, nenošķirot un apzinoties kultūru, kā uz vietu balstītu, fiziskās un sociālās, vienlaikus arī materiālās un nemateriālās vērtības vienā veselumā (holismā) savienojošu.

Referātā veiktās dokumentu analīzes rezultātā, tiek mēģināts noteikt līdz šim veiktā darba atbilstību reģenerācijas jēdzienam un galvenajiem principiem, kontekstā ar kultūras jauno definīciju, kā jēdziens saprasts Vecrīgas reģenerācijas projektā, kādi uzdevumi pamatojoties uz sapratni izvirzīti, kas īstenots, kas nē. Līdz ar to tiek mēģināts izcelt līdz šim paveiktā darba stiprās un vājās puses - kvalitātes un nepilnības, lai to izmantotu turpmākajā programmu un projektu izstrādē, iespējams, tādējādi atklājot arī atjaunošanas simbolisko nozīmi vai raisot diskusiju.

Literatūra:
Parīzes deklarācija par mantojumu kā attīstības virzītājspēku. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 17. Ģenerālā Asambleja, Parīze, 2011.
Priedītis A., 2012. Lekciju cikls „Mūsdienu kapitālisma antropoloģija”, 9.tēma Kultūras determinisms un kulturoloģiskā paradigma.
Research initiative: Urban Regeneration”. College of Architecture and Urban Studies Virginia Tech. Metropolitan Institute, 2012.
Vecco M., 2010. A definition of cultural heritage: From the tangible to the intangible. Journal of Cultural Heritage 11, 321–324.

 

Saglabāt
Cookies lietotāja iestatījumi
Mēs izmantojam cookies lai nodrošinātu vislabāko pieredzi mūsu lapā. Ja noraidi cookies, tad lapa var pilnvērtīgi nestrādāt.
Apstiprināt visu
Noraidīt visu
Skatīt vairālk
Unknown
Unknown
Apstiprināt
Noraidīt
$family
Apstiprināt
Noraidīt
$constructor
Apstiprināt
Noraidīt
each
Apstiprināt
Noraidīt
Clone
Apstiprināt
Noraidīt
clean
Apstiprināt
Noraidīt
invoke
Apstiprināt
Noraidīt
associate
Apstiprināt
Noraidīt
link
Apstiprināt
Noraidīt
contains
Apstiprināt
Noraidīt
append
Apstiprināt
Noraidīt
getLast
Apstiprināt
Noraidīt
getRandom
Apstiprināt
Noraidīt
include
Apstiprināt
Noraidīt
combine
Apstiprināt
Noraidīt
erase
Apstiprināt
Noraidīt
empty
Apstiprināt
Noraidīt
flatten
Apstiprināt
Noraidīt
pick
Apstiprināt
Noraidīt
hexToRgb
Apstiprināt
Noraidīt
rgbToHex
Apstiprināt
Noraidīt
$family
$hidden
Apstiprināt
Noraidīt
overloadSetter
Apstiprināt
Noraidīt
overloadGetter
Apstiprināt
Noraidīt
extend
Apstiprināt
Noraidīt
implement
Apstiprināt
Noraidīt
Hide
Apstiprināt
Noraidīt
protect
Apstiprināt
Noraidīt
attempt
Apstiprināt
Noraidīt
pass
Apstiprināt
Noraidīt
delay
Apstiprināt
Noraidīt
periodical
Apstiprināt
Noraidīt
$constructor
alias
Apstiprināt
Noraidīt
mirror
Apstiprināt
Noraidīt
pop
Apstiprināt
Noraidīt
push
Apstiprināt
Noraidīt
reverse
Apstiprināt
Noraidīt
shift
Apstiprināt
Noraidīt
sort
Apstiprināt
Noraidīt
splice
Apstiprināt
Noraidīt
unshift
Apstiprināt
Noraidīt
concat
Apstiprināt
Noraidīt
join
Apstiprināt
Noraidīt
slice
Apstiprināt
Noraidīt
indexOf
Apstiprināt
Noraidīt
lastIndexOf
Apstiprināt
Noraidīt
filter
Apstiprināt
Noraidīt
forEach
Apstiprināt
Noraidīt
every
Apstiprināt
Noraidīt
map
Apstiprināt
Noraidīt
some
Apstiprināt
Noraidīt
reduce
Apstiprināt
Noraidīt
reduceRight
Apstiprināt
Noraidīt
forEachMethod
Apstiprināt
Noraidīt
each
Clone
clean
invoke
associate
link
contains
append
getLast
getRandom
include
combine
erase
empty
flatten
pick
hexToRgb
rgbToHex