Ilze Miķelsone 2012. gadā ieguvusi maģistra grādu arhitektūrā un šobrīd raksta disertāciju par tēmu „Vērtību izpratnes reģionāli laikmetīgajā arhitektūrā Latvijā”. Viņas galvenie izpētes jautājumi saistīti ar vērtību izpratnes fragmentāciju apbūvētā vidē. Ilze ir vairāku zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autore.
Darba pieredze gūta arhitektūras birojos „Sīlis, Zābers un Kļava” (SZK arhitekti, www.szk.lv) un „Van den Oever, Zaaijer & Partners”, John Bosch (Nīderlande), bet kopš 2008. gada Ilze darbojas pašas dibinātā prakses uzņēmumā „Taktila arhitektūra”. Ilzes godalgoto darbu vidū ir „Vides objekts Memoriāls” (POUPM) Vecrīgā, Strēlnieku laukumā (2008, Taktila, www.taktila.lv), „Rīgas akustiskā koncertzāle” uz AB dambja (2006, SZK, www.ab.szk.lv) un vairāki citi objekti.
Ilze ir aktīva Latvijas Arhitektu savienības biedre, kā arī 2 gadus bijusi tās valdes locekle.
VĒRTĪGUMA HIERARHIJAS RĪGAS VĒSTURISKAJĀ CENTRĀ: STRĒLNIEKU LAUKUMA PIEMĒRS
Eiropas Savienībā un arī Latvijā pastāv virkne dokumentētu rekomendāciju, hartu, attīstības plānu un likumprojektu, kuros tiek minēta un argumentēta nepieciešamība pēc kvalitatīvas arhitektūras un publiskās telpas pilsētvidē. Pastāv normatīvie akti, kuri regulē arhitektūras darinājuma kvalitātes nosacījumus tiesiskā prerogatīvā. Attīstās virkne arhitektūru popularizējošu pasākumu, kuru uzdevums ir veicināt laikmetīgu izpratni par apbūvētas vides vērtīguma dimensijām. Tie visi, cita starpā, rosina uz starpdisciplinaritāti un visu dalībnieku sociālekonomisko toleranci, kur, neizmērāmu kvalitāšu kontekstā, neizbēgami rodas interpretācijā balstītas izpratņu atšķirības. Jautājumā par to, vai balsstiesīgo dalībnieku blīvums paaugstina produktivitāti vai to pazemina, nav vienprātības, taču tieši šis laikmetīguma paveids ilgtspējīgas arhitektūras vērtīborientācijas ideoloģijai vismaz reģionālā plāksnē ir radījis vairākas nopietnas konfrontācijas. Kļuvis raksturīgi, ka virkni profesionālus pilsēttelpas attīstības jautājumus virza nespeciālisti, tādēļ daļa domstarpības rodas starp profesionāļiem un sabiedrības daļu, kuru izglītība nav specifiska un intereses atšķirīgas. Vienlaikus iezīmējas pretrunas arī profesionāļu izpratnē par to, kas ir vērtīgums arhitektūrā, kas tāds nav un kāpēc.
Konfrontācijas problemātika reālajos apbūves procesos un rezultātos visuzskatamāk vērojama tādās unikālās novietnēs kā Rīgas Vēsturiskā Centra nozīmīgākā daļa Vecrīga. Daļa no tām saistīta ar antropogēno faktoru tendenci dominēt pār telpiskajiem, visplašākajā nozīmē. Cita daļa skar konstitucionālo tiesību normu aprobācijas debiju postsociālisma telpā. Vēl kāda cita dimensija norāda uz viedokļu apmaiņas procesu kvalitāti. Nesalīdzināmi un ne vienmēr ir izprasti veidi, kā spriedumi par to, kas ir vai nav vērtīgs, rodas un tiek pieņemti. Tiek jaukti sajūtās, intelektā un rīcībā balstīti spriedumi. Uz vērtīgumu attiecināmā frazeoloģija, sevišķi reprezentējot neizmērāmus lielumus, var tikt pielāgota pēc nepieciešamības, kur kāds konkrēts vērtīgums ir ne tikai arguments, bet arī ierocis.
Pētījuma bāzei izmantota teritoriālā platforma Rīgas Vēsturiskā Centra teritorijā. Strēlnieku laukums, neskatoties uz tā vēsturisko uzslāņojumu kopš 13.gadsimta, šodien lielākoties tiek atspoguļots kā “politiskais laukums” un “tranzītzona”. Tā attīstība ir praktiski paralizēta. Virzītajos procesos uzskatāmi parādās nespēja atklāti vienoties par to, kas ir svarīgs, svarīgāks un vissvarīgākais laukuma attīstībā gan kopējā vīzijā, gan katrā tā fragmentā atsevišķi. Fragmentācija vienlaicīgās ievērtēšanas procesos rada apjomīgu cilvēkresursu patēriņu, konfliktus, interpretācijas un spekulācijas. Vienlaicīgi, fragmentācijai sekojošas segregācijas akceptēšana ir iespējami visaktuālākais vides veidošanas mākslas izaicinājums, kurš apliecina arī laikmeta garu. Veidojot nošķīrumus starp viedokļu motivācijas bāzi, viedokļu atšķirībām un viedokļu argumentācijas kvalitāti, pētījuma mērķis ir identificēt aktīvākos vides veidošanas dalībniekus un to formējuma loģiku, nonākot pie tipisko un netipisko vērtīguma pārstāvniecību modeļu hierarhiska izklāsta.
