Aivars Treicis ir diplomēts un sertificēts ceļu inženieris, kurš 1984. gadā beidzis RPI. Strādājis Rīgas Ceļu pārvaldē par darbu vadītāju, Restaurācijas institūtā (1987 – 1992) par inženieri, SIA „E.Daniševska birojs” (1996 – 2012) par inženieri, bruģieru firmā SIA CF „Mīts” (2012 – 2015) par projektu vadītāju un joprojām ir 1992. gadā dibinātā SIA „Mantojums” valdes priekšsēdētājs. Aivars piedalījies t/c „Spice”, „Rīga Plaza”, „Stockmann”, „Galerija Centrs”, Kaļķu, Grēcinieku, Kungu, Zirgu, Trokšņu, Kalēju ielu, Līvu un Pils laukumu Vecrīgā, Strēlnieku, J. Alunāna un A. Pumpura ielu Rīgā, kā arī Plūdoņa ielas, Bauskā un vairāku ielu Grobiņā projektēšanā un realizācijā. Piedalījies Latvijas Nacionālās Bibliotēkas teritorijas akmens segumu izbūvē.

Veicis Rīgas vēsturiskā centra ielu, laukumu un pagalmu analīzi 2003. gadā.

Sarakstījis virkni rakstu par Vecrīgas, Rīgas vēsturiskā centra un Rīgas priekšpilsētu akmens segumu ielu vēsturisko attīstību, to segumiem, tehnoloģijām un esošo situāciju, kā arī pastāvošajām problēmām un to risinājumiem no 2012. līdz 2015. gadam žurnālos „Latvijas Architektūra” un „Būvinženieris”. Pašlaik sadarbojas ar Rīgas Pilsētas attīstības departamentu kā transporta plānošanas eksperts RVC publiskās ārtelpas attīstības jautājumos.

VECRĪGA – RĪGAS VĒSTURISKAIS CENTRS – RĪGA – 2015: CEĻU PROJEKTĒTĀJA SKATA PUNKTS

Pilsētas teritorijas attīstība no pirmsākumiem līdz mūsdienām (īss ieskats)

Vecrīgas un priekšpilsētu attīstības posmi no pirmsākumiem XII gs., nocietinājumu izbūves laikā līdz XIV gs., vaļņu izbūves laikā līdz XVII gs.
Attīstību ierobežojošie faktori. Priekšpilsētu attīstība pēc 1812. gada apbūves nodedzināšanas. Rīgas cietokšņa likvidēšana un kapitālisma attīstība kā lielākais stimuls Rīgas attīstībai. Vecrīgas attīstība neatkarīgās Latvijas laikā. Rīgas senāko plānu attēli.

Vecrīgas reģenerācijas projekta realizācijas vēsturiskie apstākļi un tā laika uzdevumi.

Toreizējā pastāvošās varas attieksme pret vēsturiskās apbūves saglabāšanu. Centieni Vecrīgu saglabāt kā vēstures un kultūras pieminekli, piešķirot tai īpašu statusu, veidu meklēšana tās autentiskuma saglabāšanai.

VRP ietekme uz sabiedrības domāšanu un tālāko Vecrīgas un RVC saglabāšanas attīstību.

Inteliģences centieni varas attieksmes mainīšanai. Padziļinātā interese par vēsturisko mantojumu. Atmodas laika kustības vēstures pieminekļu saglabāšanai, sabiedrības aktivitātes un domāšanas maiņa. Ieguvumi no pilsētbūvnieciskā viedokļa: Vecrīgas atbrīvošana no asfalta ielu segumiem. Caurbraucošā un sabiedriskā transporta izslēgšana no Vecrīgas. Pirmās gājēju ielas.

Vecrīgas asimetriskā attīstība mūsdienās.

Kontrasts starp Jēkaba ielu, Līvu laukumu un Peitavas, Pasta un Kalēju ielām.

Pilsētas vēsturiskā mantojuma saglabāšana. Vēsturisko ielu rekonstrukcija. Plānošana, attīstības tendences – skats no malas.

Neskaitot atsevišķus lielos kultūras pieminekļus, kopumā aizsardzība notiek formāli. Aizsargājamās teritorijas un zūdošās vēsturiskās vērtības. Ierobežojumi projektēšanā kā tradicionāls veids pieminekļu saglabāšanai mūsdienās. Centrēšanās uz Vecrīgu un Rīgas vēsturisko centru, atstājot novārtā priekšpilsētas. Koka Rīga.

Teorija un prakse. Padarītais un nepadarītais. Stratēģija un taktika.

Daudz dažādu pētījumu un dokumentu (arī labu), kuri paliek vēlējuma un rekomendējošā statusā bez mehānisma un finansējuma to ieviešanai. Resoru šaurais atbildības loks, atsevišķā plānošana un finansējums. Pilsētas novecojušie komunikāciju tīkli un ielu segumu kvalitāte. Lietus kanalizācijas trūkuma ietekme uz atsevišķu rajonu attīstību (Vecrīga, RVC, rajoni ap dzelzceļa loku u.c.). Ir jāsaprot, ka dažādu pilsētas rajonu privātā īpašuma (pamestas ēkas, nepārtraukti bankrotējoši veikali) problēmas nav tikai to īpašnieku problēmas. Tās ir arī pilsētas problēmas nesaņemtu nodokļu un depresīvu rajonu veidā. Pilsētai beidzot ir jāsāk izpētīt un izvērtēt arī tās priekšpilsētu attīstības iespējas.

STRATĒĢIJA

Pilsētai ir jābūt labajai gribai mainīt pašos pamatos pieeju publiskās ārtelpas attīstībai. Pretējā gadījumā arī turpmāk visiem jauninājumiem būs deklaratīvs un kosmētisks raksturs.

• Pilsētā ir jābūt organizācijai, kas izpēta, plāno, apspriež, finansē, ievieš, kontrolē lokālplānojuma realizāciju dzīvē Rīgas pilsētā, kā arī jāseko līdzi, kā ieviestie jauninājumi ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni, veic radušos problēmu apzināšana un risināšana. Tiesībām un atbildībai par publiskās ārtelpas kompleksas plānošanas, realizācijas un uzturēšanas gaitu Rīgā ir jābūt vienās rokās. Reālākais tāda uzdevuma veikšanai ir Pilsētas Attīstības departaments.
• Pamats publiskās ārtelpas (arī vēsturiskās) veiksmīgai attīstībai ir kompleksa tās rekonstrukcija (iekļaujot pazemes komunikāciju pilnu pārbūvi, tam sekojošu segumu un virszemes elementu ieviešanu). To varētu uzsākt lokālplānojumu ietvaros.
• Finansējuma nodrošinājums lokālplānojuma realizācijai. Programas apspriešana ar komunikāciju tīklu turētājiem un citām iesaistītajām institūcijām tās kvalitātes uzlabošanai. Tā saistošais raksturs. 5 gadu realizācijas programma un aizliegums veikt segumu uzlaušanu. Prioritāšu saraksts pilsētas ielu revitalizācijai.
• Vecrīgas teritorijas revitalizācija veicot kompleksu komunikāciju maiņu un modernizāciju, saglabājot un saudzīgi uzlabojot tai raksturīgos ielu segumus. Nepieciešamības gadījumā normatīvo prasību atcelšana kompleksas komunikāciju maiņas realizācijai. Stingra ielu segumu izbūves tehnoloģiju ievērošanas kontrole.

TAKTIKA

• Izvērtējot ielu gabarītu maiņas iespējas, lietderīgumu, aktualitāti un, apspriežot to ar pilsētas organizāijām (Būvvalde, Satiksmes departaments, LVC, komunikāciju dienesti), izveidot prioritāro rekonstruējamo ielu sarakstu lokālplānojuma ietvaros.
• Metodisks darbs mērķtiecīgai lokālplānojuma realizācijai, ievērojot prioritāšu sarakstu.
• Sadarbība ar ēku un zemju īpašniekiem, izmantojot finansiālo atvieglojumu un līdzfinansējuma instrumentus konkrētu samilzušu problēmu risināšanai (trūkstošās autostāvvietas, aktīvās un pasīvās atpūtas vietas, apzaļumojuma elementi, zaļie koridori, pasāžas, vēsturiskās apbūves saglabāšana un atjaunošana) privāto teritoriju robežās.
• Paralēli tad var jau veikt lokālplānojuma programas reklamēšanu un sabiedrības iesaistīšanu tās realizēšanai.