Projekti un pētījumi

Diskusija par pasažieru kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta Rīgā iespējām

Otrdien, 12. jūnijā, Rīgas pilsētas arhitekta birojā notika saruna par kuģu sabiedriskā transporta ieviešanu Rīgā. Diskusijā piedalījās pilsētplānotāji, Rīgas pilsētas un ostas vadība, uzņemēji un apkaimju iedzīvotāju biedrību pārstāvji. Saruna iesākās ar pilsētplānotāja Andra Ločmaņa prezentāciju un turpinājās visiem dalībniekiem izteicot savu viedokli. Diskusiju moderēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Andris Ločmanis iesāka prezentāciju ar Stokholmas, Kopenhāgenas, Turku un Prāgas pilsētu kuģošanas pieredzi, un turpināja ar potenciāliem kuģu satiksmes maršrutiem Rīgā. Pilsētplānotājs uzsvera, ka ārvalstīs kuģu maršruti ir sabiedriskā transporta tīkla daļa. Lielākoties kuģu maršruti pilda tiltu funkcijas, kā, piemēram, Stokholmā, Turku un Prāgā. Savukārt, Kopenhāgenā, kuģu maršruts darbojas kā lielceļš, savienojot vairākus interešu punktus gar pilsētas kanālu, kā, piemēram, opera vai Karaliskā bibliotēka.

Daugavā kādreiz ir bijusi diezgan intensīva kuģu satiksme, kas pakāpeniski izmira līdz ar tiltu izbūvi un sauszemes (tramvajs, trolejbuss, auto, utml.) satiksmes attīstību (sk. att. 1).

Pilsētplānošanas paradigmai virzoties no modernisma (autotransporta pilsēta) uz ilgtspējību (gājēju un velo pilsēta), tiek apspriestas iespējas atdzīvināt Rīgas kuģu satiksmi. Andris Ločmanis prezentēja četrus iespējamus kuģu satiksmes maršrutus gan Daugavas šķērsvirzienā (tilta funkcija), gan garenvirzienā (lielceļa funkcija):

• Ķekava - Doles sala - Katlakans - Ķengarags - Centrs;
• Vecpilsēta - Latvijas Nacionālā bibliotēka - Zaķusala - Lucavsala;
• Iļģuciems - Ķīpsala (Zunda kanāls) - Andrejosta (savienojums ar Skanstes ielu) - Spīķeri (Centrāltirgus);
• Bolderāja - Mangaļsala - Vecmilgrāvis.

1. un 3. maršruti pēc pilsētplānotāja domām varētu būt grūti realizējami sēkļu dēļ Zunda kanālā un pie Doles salas un nepietiekoši noslogoti. 2. un 4. maršrutam ir potenciāls. Komentējot 2. maršrutu Andris izteica šaubas par Zaķusalas pieturvietas lietderību, jo tā tiks savienota ar Vecpilsētu un Bibliotēku ar velo un gājēju tiltu, kas tiks izbūvēts Rail Baltica projekta ietvaros. Toties pārējas pieturvietas ir svarīgas, jo Latvijas Nacionāla bibliotēka ir viena no noslogotākām sabiedriskā transporta pieturām, savukārt, Lucavsala ir populāra rekreācijas telpa, it īpaši vasarā un festivālu laikā, kuru pašlaik apkalpo viena vienīga sabiedriskā transporta pietura Salu tiltā. Mūkusālas promenādei attīstoties maršrutā varētu iekļaut arī Ķengarāga promenādi, tādējadi savienojot pilsētas rekreācijas telpas.

4. maršruts tika apspriests pirms dekādes Ziemeļu šķērsojuma kontekstā (att. 2).

Att. 2. Rīgas satiksmes infrastruktūras attīstības shēmas (avots: RTP 2006.-2018.).

Toreiz tika apspriesta ideja par prāmi, kas pārvadātu automašīnas, noslēdzot Rīgas apvedceļu. Automašīnu prāmis pieprasa plašu infrastruktūru krastā, t.i. piestātnes, autostāvvietas un piebraucamos ceļus, tātad lielus ieguldījumus. Pašlaik tiek apspriesta ideja par kuģīšiem, kas pārvadātu pasažierus un velobraucējus, papildinot sauszemes sabiedriskā transporta tīklu. Ūdens savienojums samazinātu satiksmes laiku starp Bolderāju un Vecmilgrāvi (vai Mangaļsalu), kas pašlaik aizņem ap 2 stundām pa sauszemi, līdz 20-30 minutēm.

Bolderājas, Mangaļsalas, un Vecmilgrāvja iedzīvotāju kopienu pārstāvji, kā arī AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsedētājs Uldis Biķis (AS pieder trīs rupnīcas Bolderājā), 4. maršruta ideju atbalstīja. Uzņemuma pārstāvis atzina, ka lielā daļa rūpnīcas darbinieku dzīvo citās apkaimēs, līdz ar to AS "Latvijas Finieris" ir ieinteresēts ātrajos transporta savienojumos ar lieliem mikrorajoniem, tādām kā Vecmilgrāvis, lai paplašinātu potenciāla darba spēka loku. Kopienu pārstavji uzsvēra, ka pieturvietu izvietojums, ka arī satiksmes grafiks, ir atkarīgs no maršruta mērķa. Bolderājai un Mangaļsalai ir līdzīgas dabas vērtības, tādēļ, lai veicinātu rīdzinieku atpūtu piejūras dabas parkā, apkaimes ir jāsavieno ar Centru. Savukārt, vietējie iedzīvotāji ir ieinteresēti Bolderājas un Mangaļsalas savienojumā ar Vecmilgrāvi. Vēsturiski apkaimes pieder vienai baznīcas draudzei - Daugavgrīvas Baltajai Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, kas atrodas Vecmilgrāvī. Līdz ar to Bolderājas iedzīvotāji agrāk rīkoja bēres Vecmilgrāvī, pārbraucot ar laivu pāri upei. Pašlaik Vecmilgrāvī atrodas enkurobjekts - kultūras pils "Ziemeļblzāma".

Mangaļsalas kopienas pārstāve izteica interesantu priekšlikumu - ierīkot "Park&Boat" sistēmu (pēc analoģijas ar "Park&Ride"), kas ļautu rīdziniekiem novietot mašīnu Vecmilgrāvī un doties uz Mangaļsalu vai Bolderājas virzienā (Daugavgrīvas cietoksnis, Mīlestības saliņa) ar kuģīti. Bolderājas kopienas pārstave, Sandra Jakušonoka, atbalstīja iniciatīvu iekļaut maršrutā Daugavgrīvas cietoksni un Mīlestības saliņu, jo pašlaik tās ir populārās neformālo pasākumu vietas.

Atšķirībā no iedzīvotājiem, uzņemējiem un plānotājiem, pašvaldības amatpersonu attieksme pret kuģu satiksmi bija diezgan vēsa. Spriežot pēc e-talona validācijām no Bolderājas uz Vecmilgrāvi ar sabiedrisko transportu dienā tiek veikti līdz 100 braucieniem. Kopā ar autovadītājiem braucienu skaits varētu būt līdz 200. Tādēļ savienojums starp Bolderāju un Vecmilgrāvi, turklāt ar kuģi, kas ir dārgs uzturēšanā, būtu finansiāli neizdevīgs. Rīgas Satiksmes pārstāvis uzsvēra, ka sabiedriskajam transportam ir jākursē regulāri visa gada garumā, bet kuģis Latvijā, arī siltajā sezonā, ir nedrošs transports, kas ir atkarīgs no navgācijas apstākļiem.

Rīgas pilsētas Izpilddirektors Juris Radzevičs teica, ka kuģošana pašlaik nav prioritārais investīciju virziens. Izpilddirektors šaubās, ka Rīgas iedzīvotāji "nobalsotu" par kuģu satiksmi ar mobilitātes paradumu maiņu un pārsēstos no automašīnām uz laivām. Kuģošana varētu attīstīties vienīgi pilsētas rekreācijas infrastruktūras kontekstā, kopā ar veloceļiņu, sabiedrisko ārtelpu, kultūras un izklaides objektu tīkla paplašināšanu.

Diskusiju rezumēja Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, kas nodarbojas ar laivošanu brīvajā laikā. Pārvaldnieks ieskicēja trīs diskusijas virzienus:

• kuģīšu satiksme tūristiem;
• laivošana sportam un atpūtai;
• kuģīšu satiksme sabiedriskā transporta tīkla ietvaros.

Pasažieru kuģīšu maršruti varētu vai nu papildināt sauszemes sabiedriskā transporta maršrutus (Bolderāja - Mangaļsala - Vecmilgrāvis), vai nu konkurēt ar sauszemes sabiedrisko transportu (pārējie maršruti, kas savieno pilsētas ziemeļu un dienvidu apkaimes ar Centru). Konkurējošie maršruti nav finansiāli izdevīgi, jo sauszemes transports ir drošāks, ātrāks un lētāks. Savukārt, papildinošiem maršrutiem ir potenciāls. Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūra ilgstoši attīstījas, ignorējot ūdens satiksmes iespējas. Lai papildinātu sabiedriskā transporta tīklu ar kuģīšiem, ir jānodrošina ātras un ērtas pārsešanas iespējas, t.i. piekļuve no sauszemes transporta līdz laivu piestātnēm. Līdz ar to, investīcijas ūdens satiksmē ir saistītas ne tikai ar kuģīšu un piestātņu uzturēšanu, bet arī ar sabiedriskā transporta tīkla piesaistīšanu pie ūdens!

Pirmais solis kuģošanas veicināšanas virzienā būtu esošo piestātnu atjaunošana un jauno piestātņu izveidošana (pēc pieprasījuma). No piestātnēm ir jānodrošina pieeja pie ielu tīkla, ka arī pie interešu objektiem, tādam kā sabiedriskās ārtelpas, kultūras un izklaides objekti. Ir jānodrošina iespēja privātiem kuģotājiem, gan tūristu parvādātājiem, gan sportistiem un atpūtniekiem, apdzīvot Daugavas ūdens telpu.

Brīvostas pārvaldnika argumentus atbalstīja pilsētplānotājs Egons Berziņš, uzsverot, ka ir jādod lielāka brīvība neformālām komercpārvadājuma iniciatīvām, atbrīvojot tos no licenžu formēšanas un nodokļiem. Tādejādi varētu rosināt iedzīvotāju interesi par ūdens transportu, ka arī saprast, kuri maršruti ir pieprasīti, lai nākotnē tos varētu formalizēt.

Rezumējot sarunu, varētu secināt, ka Rīgas kontekstā veidot regulārus kuģu satiksmes maršrutus kā sabiedriskā transporta tīkla papildinājumu ir par agru. Sākumā ir jāatjauno (un japapildinā) piestātņu infrastruktūra, jānodrošinā pieejas pie ūdens un jāizveido interešu enkurobjekti gar ūdensmalām. Lai veicinātu pārvadājumus ar kuģiem, varētu īslaicīgi atļaut neformālās komerciniciatīvas, kas pakāpeniski tiktu formalizētas. Ir iespējams modelis, kur pilsēta nodrošina piestātņu vietas un pieejas pie ūdens, bet pārvadājumus veic privātie uzņemēji, kuriem ir sadarbības līgumi ar Rīgas Satiksmi. Par cik kuģošana parasti notiek siltajā sezonā no maija līdz septembrim, ir lietderīgi piesaistīt piestātņu infrastruktūru velo un rekreācijas infrastruktūrai. Varētu apsvērt kuģu satiksmi arī kā sabiedriskā transporta papildinājumu vasarā, lai uzlabotu piekļuvi pie nozīmīgām rekreācijas telpām, kā Lucavsala, Mīlestības saliņa, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavgrīvas un Mangaļsalas piejūras dabas parki (3. autobusa maršruts vasarā tiek pagarināts līdz Vakarbuļļiem). Kaut arī Ziemeļu šķērsojuma jautājums ir joprojām aktuāls, kuģu satiksme neļauj to pilnībā atrisināt.

Diskusijas kopsavilkuma autore V. Priļenska
Rīgas pilsētas arhitekta biroja uzdevumā