Koncepcijas autore: Zaiga Gaile
Pirmā atklāšana – 2009. gada 15. maijā Rīgas domē Rātslaukumā 1
Izstāde «Rīgas koka arhitektūra» izveidota pēc pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» pasūtījuma sadarbībā ar uzņēmumu «Zaigas Gailes birojs». Tās mērķis ir aktualizēt nozīmīgu pilsētas arhitektūras sastāvdaļu – koka mantojumu – un parādīt tās saglabāšanas un atjaunošanas iespējas, sasniegumus un problēmas. Vispirms ar izstādes materiāliem tika iepazīstināti rīdzinieki un pilsētas viesi – no 2009. gada 15. līdz 29. maijam ekspozīcija bija pieejama domes ēkā Rātslaukumā, tā paša gada 11. decembrī Rīgas domes oficiālās vizītes laikā tā tika atklāta jaunajā Viļņas pilsētas domes ēkā Konstitūcijas ielā 3. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar attiecīgajām Latvijas vēstniecībām, daļu izstādes materiālu, kas bija iekļauti citā biroja izstādē «Rīgas arhitektūra», interesenti 2009. gadā varēja apskatīt Lisabonā, Aveirā (Portugāle) un Valensijā un Alikantē (Spānija). 2011. gada maijā Maskavas Centrālajā mākslinieku namā bija redzama izstādes adaptācija, ko veidojis Baltijas Arhitektūras centrs, savukārt 19. augustā Kuldīgas pašvaldība daļu izstādes materiālu izmantoja starptautiskajā kultūras mantojuma laboratorijā. Sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību plānots, ka tālākais izstādās ceļš vedīs uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti
Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, izceļot trīs izcilas tā vērtības: viduslaiku vecpilsēta, jūgendstila mantojums un koka apbūve. Rīgas aizsargātajā vēsturiskajā centrā no aptuveni 5000 celtnēm 10% ir koka mantojums. Rīgas teritorijā kopumā ir aptuveni 3500 koka celtnes.
Izstādi ievada attēli ar aktuālo informāciju – skaistas mājas un to detaļas, atjaunotas mājas un sabrukušas mājas, mājas ar stalažām un degošas mājas, māju aizstāvības manifestācijas un ielu svētki. Ievada daļā būtiskākā ir Rīgas karte ar iezīmētām koka mājām, kas ir kā zvaigznājs, kas caurauž pilsētas auduma struktūru. Izstāde sastāv no četrām daļām: «Vispārīgā daļa», «Kalnciema ielas atjaunošanas projekts», «Mūrnieku ielas vides atveseļošanas projekts» un «Ķīpsalas koka māju kolekcija». To papildina koka ēku maketi.
Vispārīgā daļa dod ieskatu Rīgas koka arhitektūras vēsturē, pēdējo gadu sabiedrības procesos koka māju saglabāšanas un novērtēšanas sakarā un atspoguļo arī strīdīgus pēdējo gadu meklējumus ēku atjaunošanā un modernizācijā. Vispārīgajā daļā iezīmēti trīs blīvi Rīgas koka ēku lokalizācijas reģioni, kuriem ir lielas attīstības potences. Autori vēlas parādīt, ka Rīgas priekšpilsētas pastāv kā gatavi vēsturiski izveidojušies ideāli dārza pilsētas modeļi sabalansētai sabiedrības attīstībai, kā neizmantotas iespējas dzīvošanai un plašiem ieguldījumiem nākotnē. Izstādes pārējās trīs apakštēmas parāda Rīgas koka apbūves saglabāšanas, atjaunošanas un pārbūves procesa dažādus modeļus, runā par to, kas jau iesākts, paveikts, un to, kas turpinās.
Ar Kalnciema ielas atjaunošanas projektu tiek parādīts publiskas privātās partnerības sadarbības modelis, ko 2006. gadā izveidoja Rīgas dome, Kultūras ministrija un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Aizsardzības ministrija un biedrība „Latvia Nostra”. Atjaunošanas projekta ierosinātājs 2002.gadā bija nevalstiskā organizācija „Latvia Nostra”; tā rezultātā 2006. gadā ansamblim ir piešķirts valsts nozīmes pilsētbūvnieciskā pieminekļa statuss. Nozīmīga Kalnciema ielas ansambļa daļa ir brāļu Dambergu izveidotā komūna ar sešām atjaunotām koka celtnēm.
Mūrnieku ielas koka apbūves ansamblis atrodas vēsturiskajā strādnieku priekšpilsētā – Grīziņkalnā. Vides atveseļošanas projekta mērķis – nodrošināt dzīvojamā fonda saglabāšanu un uzlabošanu, veicinot gan ēku, gan dzīvokļu īpašnieku līdzekļu piesaisti, kā arī tiešu īrnieku līdzdalību pagalmu teritorijas labiekārtošanā. Ņemot vērā vēsturisko, pilsētbūvniecisko un sociālo situāciju pilsētas reģionā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija uzņēmusies šī projekta vadību un pārraudzību.
Ķīpsalas koka māju kolekcija ilustrē privātas iniciatīvas modeli, kas sākts 1996. gadā ar Gaiļu ģimenes koka mājas jaunbūvi. Pēdējo desmit gadu laikā ir atjaunotas un pārvietotas desmit koka mājas, īstenota Ķīpsalas internacionālās skolas rekonstrukcija. Procesā atrodas divu strādnieku baraku rekonstrukcija, kā arī ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriālais muzejs. Atjaunošanas procesa mērķis ir saglabāt pēc iespējas autentiskus ēkas apjomus esošās vides struktūrā, tos piemērojot mūsdienu dzīvesveida prasībām.