Pasūtinātājs: «Rīgas pilsētas arhitekta birojs»
Scenārija autors: Jānis Lejnieks
Režisore: Maija Birzniece
Operatori Uvis Burjāns, Rolands Polītis
Datorgrafiķis: Dmitrijs Mihailovs
Izpildītāji: «Argus LG», «Monte Video», «Ademus pluss», «Tigvera»
Vieta: Rīga
Laiks: 2007. gads
Garums: ~ 9 minūtes

Īsfilma stāsta par apbūvētās zemes un brīvās telpas attiecībām un pilsētas veidošanos kopumā. Tā dod ieskatu dažādu rajonu plānojumu struktūrā, parādot Rīgu visā tās bagātībā.

Rīga. Pilsētas audums

Ēkas un pagalmi, cauruļvadi un ielas, kanāli un kabeļi, parki un torņi, meži un ezeri, ir savijušies kopā. Veidojot Pilsētu. Rīgu. Lai pilsētu saprastu, tā ir jāiepazīst. Rīgas audums pārklāj pauguraino piejūras līdzenumu, kurā pirms astoņiem gadsimtiem sāka veidoties pilsēta.

Daugava ir Rīgas māte. Pilsētai dzimstot 13. gadsimtā, upe bija galvenais ceļš precēm, kas ar baržām jeb liellaivām ceļoja no Krievijas uz Eiropu. Upe sadala Rīgu divās daļās, kuras tikai piecus gadsimtus vēlāk savienos pirmais tilts. Līdz pat pagājušā gadsimta vidum Daugava līdz Rīgai atnesa plostus. Tie bija kokmateriāli pilsētas kokzāģētavām, kas pārsvarā atradās uz salām.

Senā Rīga izauga Daugavas krastā pie Rīdzenes upes ietekas blakus lībiešu ciemiem kā bruņinieku, mūku, vācu un krievu tirgotāju apmetne. Tās šaurajās un tumšajās ielās bija vieta arī latviešu amatniekiem. Pilsētnieku lepnums bija Pēterbaznīca, tolaik dievnams ar augstāko koka torni Eiropā, arī Rīgas Doms, Jēkaba katedrāle un Jāņa baznīca. Pilsētas ielu tīkls bija iespiests starp aizsardzības mūriem un grāvjiem. Zviedru laikos 17. gadsimtā, gatavojoties cīņai pret ienaidniekiem, blakus pilsētai uzbūvēja militāro apmetni – Citadeli.

Pārdaugava veidojās kā latviešu zvejnieku un amatnieku ciemu virkne. Kādreizējo ceļu vietā tapušās satiksmes maģistrāles tagad sašuj kopā gadsimtiem ilgi austo necilās nomales apbūves lupatu deķi. Rīdzinieku rūpes par pilsētas aizsardzību apliecina tikai vietvārds Torņakalns un atmiņas par Sarkano torni. 18. gadsimtā starp mazajiem namiem raibajā Pārdaugavas audumā izcēlās muižu ēkas. Tajās dzīvoja pārtikušie latvieši un vasarās atpūtās vecpilsētas vācieši.
19. gadsimta vidū Viduslaiku nocietinājumi tika nojaukti un to vietā izbūvēja Bulvāru loku. Rīgas greznākās daļas audums tika noausts ātri un grodi. Esplanādē paceļas mākslas muzejs, mākslas akadēmija un pareizticīgo katedrāle. Bulvāros – Rīgas Politehniskā augstskola, tagad Latvijas Universitāte, Nacionālais teātris, Nacionālā opera un citas publiskas ēkas. Bagātie rīdzinieki lepojās ar savām pilsētas villām. Mūsdienās šajos greznajos apartamentos iekārtotas vēstniecības un viesnīcas. Turpat arī tirdzniecības pasāžas un Berga bazārs.

20. gadsimta sākumā Rīgas prominentākie ļaudis radīja ārpilsētas vasarnīcu rajonu. Pēc angļu dārzu pilsētas parauga austās Mežaparka smalkās ielu mežģīnes vijas caur priežu mežu. Tajā izvietojas arī vēlākajās desmitgadēs celtās savrupmājas.

Pēc vaļņu nojaukšanas Rīga strauji uzplauka. 20. gadsimta sākumā upes labajā krastā uz zviedru laiku taisnā leņķa ielu tīkla pamata veidojās divas Ārrīgas –Pēterburgas un Maskavas. Kvartālos, kur vēl nesen bija sakņu dārzi, cēlās jaunas mājas. Grezno īres namu jūgendstila maskas slēpa tumšās pagalmu fasādes. Latviešu arhitekti pilsētas seju veidoja ar nacionāliem ornamentiem.

Industriālā revolūcija 19. gadsimta vidū bija atvedusi līdz Rīgai dzelzceļu, kuram šķērsojot ielas veidojās satiksmes cilpas un mezgli. Dzelzceļam sekoja rūpnīcu korpusi, kas kā lieli ielāpi gūlās pie sliežu ceļu vijumiem un Daugavas attekām. Strādnieku dzīvojamās ēkas rindojās gar ielām ārpilsētas virzienā, daudzviet dodot vietu arī savas draudzes baznīcai.
Pēc Pirmā pasaules kara Vecrīgai nozīmīgi bija prezidenta Ulmaņa uzsāktie pārveidojumi ar mērķi pārvērst vācisko viduslaiku Hanzas tirdzniecības pilsētu par latviešu jaunās valsts galvaspilsētu.

Okupācija un Otrais Pasaules karš sagrāva ne tikai Latvijas valsti, bet arī saraustīja Vecrīgas ielu tīklu. Pēckara gados Rātslaukuma apkārtne piedzīvoja drastiskas pārmaiņas, šeit tika novāktas drupas, uzceltas un nojauktas ēkas. Kopš 20. gadsimta beigām, atjaunojot Melngalvju namu, Rātsnamu un citas vēsturiskās ēkas, arhitekti mēģina salāpīt seno audumu.

Grāvji un lauku ceļi raksturoja Rīgas nomales līdz padomju vara šeit noauda jaunus un atšķirīgus pilsētas ornamentu. Būvējot mikrorajonus, vecajām savrupmājām nācās saspiesties, lai sadzīvotu ar daudzstāvu ēkām. Nekad vēl pilsēta nebija ieguvusi tik daudz mājokļu, apveltītu ar elementāru komfortu. Plānotāji domāja kā labāk savirknēt tipveida māju kastītes. Katram laikam savs musturs. «Ķemmes» Iļģuciemā un «uzgriežņi» Purvciemā – tā arhitekti paši sauca savus gara darbus.

21.gadsimtā Rīga izplūst ārpus pilsētas robežām. Gar lielajām maģistrālēm aug biznesa un tirdzniecības centri, bet Pierīgā – jaunie ciemati, kas atdarina pilsētai raksturīgās ielas. Supermārketu lielums pārsniedz viena otra Rīgas kvartāla lielumu.

Veco pilsētas audumu pārklāj ielu lentes, jo mūsdienu Rīgā dominē auto.

Šodien jauns pilsētas audums veidojas Ķīpsalā un Klīversalā, kur uzsākta Nacionālās bibliotēkas būvniecība. Pārvērtīsies arī Torņakalns un Lucavsala, kur rīdzinieki vēl kopj sakņu dārzus. Augstceltnes atrod vietu kādreizējās Daugavas salās, lai saglabātu neskartu Vecrīgas panorāmu, un tikai metropoles statusa cienīgu tiltu trūkums pagaidām kavē to būvniecību.

Jānis Lejnieks

Īsfilmu kopijas latviešu un angļu valodā interesenti var saņemt Rīgas pašvaldības aģentūrā «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» Dzirnavu ielā 60a–21, iepriekš pa tālruni ((+371) 67105941) sazinoties ar biroja administratori.

Saglabāt
Cookies lietotāja iestatījumi
Mēs izmantojam cookies lai nodrošinātu vislabāko pieredzi mūsu lapā. Ja noraidi cookies, tad lapa var pilnvērtīgi nestrādāt.
Apstiprināt visu
Noraidīt visu
Skatīt vairālk
Unknown
Unknown
Apstiprināt
Noraidīt
$family
Apstiprināt
Noraidīt
$constructor
Apstiprināt
Noraidīt
each
Apstiprināt
Noraidīt
Clone
Apstiprināt
Noraidīt
clean
Apstiprināt
Noraidīt
invoke
Apstiprināt
Noraidīt
associate
Apstiprināt
Noraidīt
link
Apstiprināt
Noraidīt
contains
Apstiprināt
Noraidīt
append
Apstiprināt
Noraidīt
getLast
Apstiprināt
Noraidīt
getRandom
Apstiprināt
Noraidīt
include
Apstiprināt
Noraidīt
combine
Apstiprināt
Noraidīt
erase
Apstiprināt
Noraidīt
empty
Apstiprināt
Noraidīt
flatten
Apstiprināt
Noraidīt
pick
Apstiprināt
Noraidīt
hexToRgb
Apstiprināt
Noraidīt
rgbToHex
Apstiprināt
Noraidīt
$family
$hidden
Apstiprināt
Noraidīt
overloadSetter
Apstiprināt
Noraidīt
overloadGetter
Apstiprināt
Noraidīt
extend
Apstiprināt
Noraidīt
implement
Apstiprināt
Noraidīt
Hide
Apstiprināt
Noraidīt
protect
Apstiprināt
Noraidīt
attempt
Apstiprināt
Noraidīt
pass
Apstiprināt
Noraidīt
delay
Apstiprināt
Noraidīt
periodical
Apstiprināt
Noraidīt
$constructor
alias
Apstiprināt
Noraidīt
mirror
Apstiprināt
Noraidīt
pop
Apstiprināt
Noraidīt
push
Apstiprināt
Noraidīt
reverse
Apstiprināt
Noraidīt
shift
Apstiprināt
Noraidīt
sort
Apstiprināt
Noraidīt
splice
Apstiprināt
Noraidīt
unshift
Apstiprināt
Noraidīt
concat
Apstiprināt
Noraidīt
join
Apstiprināt
Noraidīt
slice
Apstiprināt
Noraidīt
indexOf
Apstiprināt
Noraidīt
lastIndexOf
Apstiprināt
Noraidīt
filter
Apstiprināt
Noraidīt
forEach
Apstiprināt
Noraidīt
every
Apstiprināt
Noraidīt
map
Apstiprināt
Noraidīt
some
Apstiprināt
Noraidīt
reduce
Apstiprināt
Noraidīt
reduceRight
Apstiprināt
Noraidīt
forEachMethod
Apstiprināt
Noraidīt
each
Clone
clean
invoke
associate
link
contains
append
getLast
getRandom
include
combine
erase
empty
flatten
pick
hexToRgb
rgbToHex