Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (2012/27/ES) par energoefektivitāti un stratēģiju „Eiropa 2020”, var definēt, ka energoefektivitātes paaugstināšana un klimata pārmaiņu jautājumi vairs nav uzskatāma tikai kā CO2 izmešu samazināšanas mehānisms, bet gan kā komplekss attīstības instruments, kur kā viens no pamata rādītājiem ir katra projekta sociālekonomiskā jeb, kā to ir definējis Adams ( Adams, W.M. "The Future of Sustainability: Re-thinking Environment and Development in the Twenty-first Century."), ilgtspējas vērtība. Šāda pieeja arī pilnībā atbilst programmas starpdisciplinārai pētījumu pieejai ko nodrošina konkrētais pētījuma pieteikums. Saistībā nacionālās plānošanas dokumentiem ir jāatzīmē gan Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kur kā vispārīgie politikas mērķi ir definēti nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu samazināšanā, ņemot vērā Latvijas vides, sociālās un ekonomiskās intereses un veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei, gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, gan Nacionālajam attīstības plāns - kurā pētījums iekļaujas visos trijos virzienos, konkrētāk atbalstot prioritāti Tautas saimniecības izaugsme un Izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Ir jāatzīmē, ka kopumā pētījumu par daudzdzīvokļu kvartālu ietekmi uz klimatu un klimata izmaiņu ietekmi uz tiem ir bijuši ļoti sadrumstaloti, pievēršoties tikai ļoti konkrētiem jautājumiem, neanalizējot kopainu un nepētot konkrēto specifiku starpdisciplināri.

PĒTĪJUMA APTVĒRUMS

Daudzdzīvokļu kvartāli Rīgā attīstījās divos posmos: pirms Pirmā pasaules kara un pēc Otrā pasaules kara. Mūsdienās, šie abi tipi veido būtisku Rīgas pilsētas apbūvēto daļu. Daudzdzīvokļu kvartāli aizņem 2630ha, kas ir 8,6% no kopējas Rīgas teritorijas (RD PAD 2008).

Rīgā ir 329,7 tūkstoši mājsaimniecību, no kurām 209,7 tūkstoši ir dzīvokļi daudzdzīvokļu namos.

Patlaban Rīgas dzīvojamais fonds Rīgā sastāda ap 19 miljoniem kvadrātmetru (aptuveni 29m2 uz vienu iedzīvotāju, kas arī vidējais rādītājs valstī. Daudzdzīvokļu dzīvojamais fonds sastāda aptuveni 12 miljonus kvadrātmetru, kas ir aptuveni 69% no kopēja fonda (RD NEKIP 2014). Daudzdzīvokļu kvartālos dzīvo ~ 85% Rīgas iedzīvotāju (CSB 2011). Rīgas daudzdzīvokļu kvartāliem ir raksturīgs liels apdzīvojuma blīvums. Rīgas centra un pieguļošās apkaimēs ir raksturīgs līdz 150 cilvēki uz hektāru blīvs apdzīvojams. Pēckara kvartālos apdzīvojums ir līdz 400 cilvēkiem uz hektāru (Pļavnieki).

Kā redzams no statistikas datiem, tad tieši daudzdzīvokļu kvartāliem Rīgas un Latvijas apdzīvojums struktūrā ir lielākā ietekmē, tamdēļ izvēloties pētīt šo apdzīvojuma tipu ir, iespējams, panāk pilnīgāko dzīvojamā fonda aptvērumu.

Pētījuma gaitā tika izvēlētas vismaz piecas tipiskākās daudzdzīvokļu kvartālu zonas ar kopējo teritoriju ~ 7% no kopējā Rīgas daudzdzīvokļu kvartālu teritorijas, kas tipoloģiski kā piemērs nosegtu vismaz 90% no visiem daudzdzīvokļu kvartāliem, tādējādi veidojot zinātniski pamatojami pētījuma ģenerālkopu.

Pētījuma sociālajā daļā, ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu kvartālos šobrīd dzīvo ~ 85% no visiem Rīgas iedzīvotājiem, kas sastāda ~ 0.5 M iedzīvotājus, lai nodrošinātu statistiskās kopu un zinātniski pamatotus pētījuma rezultātus aptaujā tika iesaistīti vairāk kā 3000 iedzīvotāju.

Tika veikta daudzdzīvokļu namos dzīvojošo socioloģiskā aptauju ar mērķi apzināt dzīvokļu īpašnieku un īrnieku sapratni par savas dzīvesvietas – dzīvokļa un ēkas uzbūvi, tehnisko aprīkojumu un inženiersistēmām, to ekspluatāciju un apkopes nepieciešamību saistībā ar klimata pārmaiņām.

PROJEKTA TURPINĀJUMS

URBAN-SEE Baltic Interreg project - dalība Baltijas Jūras reģiona Inerreg projektā "Pilsetbūvneiciskie pakalpojumi energoefektivitātes risinājumiem Baltijas Jūras Reģiona  pilsētām  (interaktīvas kartes rīks, uzņemējdarbības modeļi iesaistot ieinteresētas puses un jaunie atbalsta mehānismi)"