Pilsētas arhitekta dienests

Neredzi karti? Aplūko vienkāršu tabulas skatījumu!

 

KONVENTA SĒTA UN JURA BAZNĪCA

Konventa sētas 10 ēkās (t. sk. 4 arhitektūras pieminekļi) iekārtota viesnīca ar konferenču zāli, restorānu, veikaliem, atklāta 1997. g.

Kopā ar 80. gados restaurētajiem trim dzīvojamiem namiem Skārņu ielā Nr. 4, 6, 8. un noliktavu –
17.gs. arhitektūras pieminekli, un bij. Jura baznīcu, kā arī atremontētiem namiem Jāņa un Kaļķu ielās. Konventa sēta ir lielākais kompleksi rekonstruētais – restaurētais Vecrīgas kvartāls. Starp citiem būvkompleksiem tas izceļas ar rekreācijas pagalma labiekārtojumu, perfektu segumu gājēju kustībai un savu „piekto fasādi” - sarkano dakstiņu jumtu masīvu Pēterbaznīcas apkaimē.

Jura baznīca - 13. gs.-16.gs. arhitektūras piemineklis. Sākotnēji - pirmās ordeņa pils dienvidu korpuss - kapela, vēlāk Jura baznīca, no 16.gs. – noliktava, restaurēta 1981.-1989.g., iekārtojot telpas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejam.

DZĪVOJAMĀ ĒKA TEĀTRA IELĀ

Jaunuzceltā dzīvojamā ēka noliktavas atlieku vietā Teātra ielā pretī Rīdzenes ielas ziemeļrietumu galam - tagad aizklāj retu pildrežģa sienas konstrukcijas paraugu Vecrīgā, ko iepriekš saveda kārtībā Vāgnera ielas 13 restaurācijas gaitā, lai demonstrētu kopā ar Rīdzenes upes tecējuma vieta marķējumu šajā gruntsgabalā.

TORŅA UN TROKŠŅU IELAS VIDUSLAIKU APBŪVE UN MŪRI, JĒKABA KAZARMA UN BASTIONS
PILSĒTAS ZIEMEĻU ROBEŽAS ELEMENTI TORŅA IELĀ.

Vecpilsētas ziemeļdaļā reģenerācijas pasākumu kompleksa realizācijas rezultātā saskatāmas XIII – XIX gs. pilsētas robežas attīstības zīmes: aizsargmūra un cietokšņa vaļņu fragmenti, ar tiem saistītās ejas (tagad Trokšņu un Torņa ielas) kā arī vienīgā saglabājusies Jēkaba kazarma.

TORŅA IELA - no Smilšu ielas līdz Jēkaba ielai (150 m posms) izveidota kā gājēju iela. Tās dienvidu pusē 50 m posmā, starp Pulvertorni (Smilšu tornis) un Arhitektu savienības ēkā Torņa ielā 11 iebūvēto Jura torni un Zviedru vārtiem, restaurēts vai atjaunots viduslaiku Rīgas aizsargmūris un Rāmera tornis.

TORŅA IELA 9 UN 13 - namu rekonstrukcijas - restaurācijas rezultātā, samazinot stāvu skaitu, nami atjaunoti atbilstoši 1823. gada fasādes zīmējumiem, atgūstot mūrim pieslietu namu mērogu, raksturu, dakstiņu jumtus.

JĒKABA KAZARMA - remonta - restaurācijas rezultātā ēka atguvusi savu sākotnējo sadalījumu 3 blokos, ieejas no Torņa ielas, logu formas un ritmu, stāvo dakstiņu jumtu. Pretrunā ar vēsturisko veidojumu ir logi fasādē pret cietokšņa valni , daudz logu un ventilācijas izvadu izbūves jumtā.
Mūris un restaurētās ēkas ielas dienvidu pusē, Jēkaba kazarma pretējā pusē un gājēju ielas labiekārtojums ar ritmiskā rakstā kombinētu kaltā bruģa un betona plātņu segumu veido sakārtotu, vēsturiski informatīvu pilsēttelpu.

TROKŠŅU IELA - posmā starp Pulvertorni un Aldaru ielu – 60 m garumā atklājas restaurētā vai atjaunotā viduslaiku Rīgas aizsargmūra iekšējā puse ar arkādi un pilsētas aizstāvju atrašanās un pārvietošanās galeriju, tranšejā atsegta mūra apakšdaļa. Posmā no Aldaru ielas līdz Jēkaba ielai pēc analoģijas ar vēsturisko, bet nekopējot to, atjaunota mūrim pieslietā apbūve ar zaudētām ēkām raksturīgo augstumu, arhitektonisko mērogu, jumtu veidojumu.

CIETOKŠŅA VAĻŅU FRAGMENTS. No 1857. - 1863. g. likvidētā Rīgas cietokšņa virszemē nepalika nekas. Tāpēc pilsētas nocietinājumu ekspozīcijai kopā ar aizsargmūri un Jēkaba kazarmu Torņa ielā atveidots arī cietokšņa kurtīnas fragments Basteja bulvārī (tagad Meierovica bulv.), tā iekšienē iekārtojot autostāvvietu.

VIESNĪCAS DE ROME PRIEKŠLAUKUMS

Kaļķu ielas ievads Vecrīgā sakārtots ar divām jaunceltnēm. Viesnīcas ”Roma” fasāde atvirzīta no vēsturiskās būvlaides, kuru iezīmē gaismas ķermeņu stabu rinda.

VIESNĪCAS ROMA UN RĪGA
Kara gados nopostītā kvartāla atjaunošana iesākta ar viesnīcas ”Rīga” celtniecību (1957.g.). 1987. g. viesnīcu rekonstruēja. Pievienojot divus dzīvojamos namus, izlīdzināja augstumus, un 90.g. kvartāla apbūvi noslēdza viesnīcas „Roma” jaunceltne. Tās pirmā stāva galeriju pēc tam aizbūvēja, iekārtojot veikalus un biroju telpas.

TIRGOŅU – KUNGU IELAS TRASES ATJAUNOŠANA

TIRGOŅU IELAS rietumpusē apbūves fronte ārēji atjaunota pēc analoģijas ar zaudēto. Ielas skatu dienvidu virzienā noslēdz jaunceltnes kara gados zaudētās apbūves vietā. To galvenās fasādes veidotas, kopējot Rātsnama vēsturiskās fasādes un Rātsnama torni.

KUNGU UN PELDU IELAS stūrī ēka no jauna uzbūvēta četru zaudēto namu vietā. Tās atbilstība pilsētvides reģenerācijas principiem panākta, pateicoties senāko laiku atskaņām postmodernistiskās fasādes veidojumos, dubultzelmiņiem kādreizējo divu vietā un stāviem dakstiņu jumtiem ielas pusē.

13. JANVĀRA IELAS PANORĀMA

Vecpilsētas dienvidu daļā izvietoto būvju augstums skatam no 13. janvāra ielas un dzelzceļa paslēpj Vecrīgas panorāmu, skatam redzamus atstājot tikai torņu galus.

GALERIJA „CENTRS”

Par vēsturiskā plāna „dereģenerāciju” uzskatāms RĪDZENES IELAS POSMS starp Audēju ielu un Teātra ielu iekļauts veikala ēkas plānojumā un pārsegts, apvienojot vairāku Vecrīgas kvartālu gruntsgabalus.

Audēju iela 14 - veikala ēka - jaunāko laiku „industriālā” stila piemērs. Fasāžu kompozīcijas paņēmieni, materiāli, jumts saslēgums ar aizmugures fasādi - viss krasā pretrunā ar 1993. g. Vecrīgas apbūves noteikumiem.

KALĒJU UN AUDĒJU IELAS krustojumā apbūve liecina, ka no Vecrīgas ansambļa aizsargāšanas un reģenerācijas viedokļa „mūsu ēras” (veikals Audēju ielā, 14) un „pirms mūsu ēras” (RCU noliktava) arhitektūras darinājumi, var izrādīties principā līdzvērtīgi. ielā atveidots arī cietokšņa kurtīnas fragments Basteja bulvārī (tagad Meierovica bulv.), tā iekšienē iekārtojot autostāvvietu.

DOMA LAUKUMA PAZEMINĀŠANA

1936.g. nojaucot kvartālu apbūvi starp Doma baznīcu un Šķūņu ielu, izveidojās jauns laukums - tagad Doma laukums. Kultūrslāņa biezums noteica laukuma virsmas un baznīcas grīdas līmeņu starpību 2 m.

Laukums saglabāts, ņemot vērā tā arhitektoniski telpisko nobeigtību un monumentālās katedrāles ēkas dominējošo apjomu samērību ar apkārtējo XIX gs. b. – XX gs. s. perimetrālo apbūvi.

Plašā laukuma teritorija sadalīta divās daļās pa bijušās Bīskapa sētas sienas līniju. Bīskapa sētas vietā laukuma daļa padziļināta līdz 13. gs. līmenim.

Rezultātā - visā savā augstumā atklāts katedrāles apjoms labāk uztverams, iezīmēta Jaunielas būvlaide, uzlabojies laukuma mērogs, paplašinātas un dažādotas laukuma Izmantošanas iespējas.

Doma laukuma apkārtnē renovēti 19. gs. arhitektūras pieminekļi - Biržas ēka (Pils ielā 23) un Biržas bankas ēka
(Doma laukumā 6).

LĪVU LAUKUMS, MEISTARU IELAS FRONTE

T.s. „Līvu laukums” (jaunais nosaukums tam neatbilst, kā arī lēmumā par nosaukuma piešķiršanu nav nosaukta tā ceturtā mala, kurai vajadzētu būt atjaunojamās M. Ķēniņa ielas ZA būvlaidei un apbūvei aiz tās) šobrīd ir iekārtots skvērs bijušo Lielās un Mazās ģildes rajonā starp Meistaru un atjaunojamo M. Ķēniņu ielu no Kaļķu līdz Zirgu ielai.

Tas radies saglabājot bez apbūves izveidojušos telpu kara gados nopostīto apbūves kvartālu vietā, kas sākotnēji, XVI -XVIII. gs., izvietojās gar vai ārpus pilsētas sienas līnijai aizbērtās Rīdzenes upes gultnes zonā.
Neapbūvētā telpa dienvidrietumu pusē paver skatam Vecrīgas viduslaiku kodola fragmentu ar 13. gs. pilsētas aizsargmūrim „pieslieto” 18. gs. apbūvi gar Meistaru ielu (viss kopā arhitektūras piemineklis)

Kaļķu ielā 9 - viens no pilsētas aizsargmūrim piebūvētiem namiem pēc cietokšņu vaļņu uzcelšanas
16. – 17. gs. Rekonstrukcijas restaurācijas rezultātā 20. gs. 80-gados nams atguvis arhitektoniski izteiksmīgāku, sākotnēju, izskatu un vienslīpnes dakstiņu jumtu.

RĀTSLAUKUMS

Viduslaiku Rīgas policentriskajā struktūrā pilsētas centrs bija Rātslaukums (Jaunais tirgus). Bez Rātsnama un pilsētas svariem šeit atradās Melngalvju tirgotāju sabiedrības nams, kurā pirmsākumos izvietojās Lielā un Mazā Ģilde, un tirgotavas laukumu aptverošajās ēkās.

Ansambļa galveno kompozicionālo lomu pilsētas plānojuma telpiskajā struktūrā noteica laukuma centrālā atrašanās vieta, galveno ielu orientācija uz to un dominējošā vertikāle - tuvumā esošās Pēterbaznīcas monumentālā torņa smaile.
Postījumi Otrā pasaules kara gados laupīja Vecrīgai tās organizējošo sākumu. Pēckara projekti ansambļa atjaunošanai palika neīstenoti, šī rajona turpmākā apbūvē nerēķinājās ar telpiskās organizācijas vēsturisko pamatu.
Izšķiroša nozīme Vecrīgas centra reģenerācijā bija Pētrebaznīcas torņa atjaunošanai. Vēsturiskā centra sabiedriskās nozīmes atjaunošanu veicināja Strēlnieku memoriāla radīšana.

Pēdējo gadsimtu mijā Vecrīga atkala atguvusi Rātslaukumu kā savu vēsturisko, arhitektonisko plānojumu vienojošo centru. Atjaunota Rātslaukumam plānojuma kontūra, pazeminot to līdz agrākajai atzīmei, atjaunota vēsturiski un arhitektoniski izcila celtne - Melngalvju nams (XIV gs.) un ar to bloķētās ēkas, tradicionālā vietā atgriezies pilsētas administratīvais centrs.