Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdes Nr. 2 (102) kopsavilkums
Sēdē piedalās: G.Princis, Z.Treimane, E.Bērziņš, V Brūzis, J.Dripe, A.Kronbergs, I.Purmale, V.Šlars, V.Valgums, K.Kaugurs, L.Sarma, A.Kaķeševa, I.Motivāns, A.Feļtins
Referē: G.Bērziņš un E.Cerbulis (projektētāja pārstāvji), J.Lasmanis (pasūtītāju pārstāvis).
Protokolē: A. Lūse.
Rakstisku viedokli par izskatāmo jautājumu sniedz J.Krastiņš un I.Rukšāne
Sēdē apskatītā prezentācija: “Jaukta tipa ēku jaunbūves Zaķusalas krastmalā 19 Rīgā”
Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē 2019. gada 14. maijā tika prezentēts projekts “Jaukta tipa ēkas jaunbūve Zaķusalas krastmalā 19 (2a)” (projektētājs – SIA “DEI arhitekti”) un kolēģijas locekļi tika aicināti izteikt viedokļus par arhitektūras risinājumiem un to, vai šajā pilsētbūvnieciski un ainaviski nozīmīgajā vietā piemērojams atklāts arhitektūras konkurss.
(Atgādinājumam – Zaķusalas dienvidu daļas attīstība tika apspriesta Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē 2016. gada 7. septembrī.)
Zemesgabals 13 833 kvadrātmetru platībā, uz kura plānots veikt apbūvi, atrodas starp Salu tiltu un zemesgabaliem, uz kuriem apbūvi plāno SIA "Merks" piederošā SIA "Zaķusala Estates". Priekšlikums paredz, ka aptuveni viena trešdaļa no torņu platības aizņems viesnīca, divas trešdaļas – dzīvokļi. Tas nozīmē, ka priekšlikumā paredzēta programma piesaistīs gan pastāvīgus lietotājus no Salas un tuvākām apkaimēm, gan īslaicīgus lietotājus. Pašreiz Salu apkaimē apkalpes objekti ir tikai Lucavsalā, bet tiem ir sezonāls raksturs. Pastāvīgi apkalpes objekti atrodas aptuveni 2-3 km attāluma no priekšlikuma teritorijas.
Uzturot profesionālu un tajā pašā laikā dažādus viedokļus un argumentus iekļaujošu konsultāciju, diskusijas sadaļā kolēģijas dalībnieki tika aicināti komentēt apbūves priekšlikumu kontekstā ar Rīgas teritorijas plānojuma risinājumiem Zaķusalā un lokālplānojuma risinājumiem teritorijai uz dienvidiem no apskatāmā zemesgabala, kur attīstību un apbūvi plāno SIA "Zaķusala Estates", un tika vērtēts pamatojums (argumenti) objektam piemērot arhitektūras konkursa procedūru. Vairuma kolēģijas locekļu ieskatā darbs pie attīstības priekšlikuma būtu vēl turpināms (nepiemērojot obligātu arhitektūras ideju konkursa procedūru), tā turpmākajā posmā pārskatot un detalizējot sekojošus plānotās apbūves ieceres arhitektūras un pilsētbūvnieciskos aspektus.
- Ņemot vērā teritorijas novietni (šobrīd neapbūvēta teritorija kvartālā starp nozīmīgu pilsētas maģistrāli un ainaviski kvalitatīvu ūdensmalu), ieteikums pārskatīt objekta funkcionālo un pilsētbūvniecisko risinājumu, tas ir, veidot pilsētvidi un galveno piekļūšanu zemesgabalā (arī iebrauktuvi) no ziemeļiem, izvietot viesnīcas apjomu tuvāk transporta maģistrālei, pēc iespējas saglabājot ainavas un vides kvalitātes vērtības dzīvojamām ēkām teritorijas dienvidu pusē pret Mazo Daugavu.
- Lai arī tiek pausts, ka apjomīgo projektu iecerēts īstenot vienā kārtā, tā mērogs un arhitektūras risinājumi būtu detalizējami, pieļaujot iespēju to īstenot pa kārtām (piemēram, apjoma kompozīcija, funkcionālais risinājums, teritorijas labiekāŗtojums un arhitektoniskais tēls).
- Ir skaidrs, ka veidojot pilsētvidi konkrētajā vietā nepieciešama daudzfunkcionalitāte ar pietiekamu publiskas nozīmes (publisko pakalpojumu) objektu īpatsvaru. Šobrīd iztrūkst pārskatāmas diagrammas par paredzētas tipoloģijas spēju nodrošināt telpas publiskām programmām, kuras vērstas gan uz iedzīvotājiem priekšlikumā paredzētajā jaunbūvē, gan arī, kura būtu vērsta uz Salas apmeklētājiem (vai priekšlikums vispār paredz telpas veikaliem, kāds ir nepieciešamās sociālās infrastruktūras aprēķins, u.tml.).
Ārpus konkrētā apbūves priekšlikuma, bet kontekstā ar līdzšinējo diskusiju Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā (sēdes protokolu skatīt šeit) par Zaķusalas dienvidu daļas attīstību kā dzīvojamās apbūves teritoriju, kolēģijas locekļi pauda satraukumu par izskanējušo, ka saskaņā ar apstiprinātā lokālplānojuma risinājumiem (autori SIA «Metrum» un SIA «RUUME arhitekti») paredzēts veidot jaunu pilsētas ielu starp plānoto dzīvojamo apbūvi un Mazo Daugavu, tādējādi faktiski degradējot esošās ainaviskās un vides kvalitātes vērtības Zaķusalā, kā arī mazinot nākotnes iedzīvotāju iespējas baudīt kvalitatīvu publisko ārtelpu – Mazās Daugavas krastmalu. Kolēģijas locekļi pauda vienprātīgu nostāju un aicinājumu atbildīgajām institūcijām (tajā skaitā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas pilsētas būvvaldei un pašvaldības aģentūrai “Rīgas pilsētas arhitekta birojs”) argumentēt esošās ūdensmalas vides kvalitātes vērtības, veicinot alternatīvus infrastruktūras risinājumus un nepieļaut ielas būvniecību kvalitatīvā rekreācijas zonā.
Gvido Princis
Rīgas pilsētas arhitekts