Ierodoties objektā, bija vairāki patīkami pārsteigumi. Pirmkārt – projekta autori spējuši atteikties no ievērojama skaita auto stāvvietu par labu ārtelpai vietā, kur tās vienmēr trūkušas. Otrs pārsteigums – apstādījumi projektēti ambiciozi un tikpat kvalitatīvi arī ierīkoti un uzturēti. Šie trīs ārtelpas veidošanas posmi – projektēšana, realizācija un kopšana – ir vitāli svarīgi ainavas kvalitātes rādītāji, un šeit tie ir ievēroti. Projekts realizēts profesionāli, tādējādi ieguvējs ir gan pasūtītājs, gan ārtelpas lietotāji. Mans vērtējums šim projektam 10 baļļu skalā ir starp deviņi un desmit. Pasūtītājam, arhitektam un ainavu arhitektam izdevusies lieliska sadarbība, kuras rezultātā radīta augstvērtīga Rīgas publiskās ārtelpas daļa – ārtelpa cilvēkiem, nevis automašīnām. Lai vairāk šādu objektu, paldies radošajai komandai par veiksmīgu rezultātu!

Pārbūvētais ēku komplekss, kurš celts 1908.–1912. gadā pēc Paula Mandelštama projekta, atrodas Rīgas vēsturiskā centra perifērijā, pie nule kā pārbūvētā un atjaunotā Ziedoņdārza, un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, nacionālā romantisma piemērs. Rajons, kur atrodas komplekss, mūsdienās piedzīvo atjaunotni, saglabājot savas strādniecības cilmes saknes un šarmu (Grīziņkalns), kļūst novērtēts plašākā sabiedrībā. Šo tendenci uztur projekta attīstītāji – SIA "Millers & Gabrilovičs" – jau kārtējā no pilsētas centra prom vērstajā A. Čaka/Marijas ielas puses attīstības projektā. Pirmie projekti, kas tika pamanīti un novērtēti, ir izvērsti Ģertrūdes ielas sākumā. Pārbūves autori ir SIA "LDU" arhitekti, kas sāka projektēšanas darbus vēl Latvijai un Rīgai pretrunīgajos pirmskrīzes gados.

Pārbūves projektā ir augsti vērtējama minimālā iejaukšanās apjomos, saglabājot esošo apjomu kompozīciju, mērogus un izmērus. Viens no šejienes veiksmes stāstiem ir iekšpagalms, kas ir iztīrīts no mazvērtīgās apbūves, atstājot tikai divstāvu palīgēku un tur augošos kokus. Apjomu nepalielināšana un lieka neaizbūvēšana ļauj saules gaismai pilnībā izgaismot pagalmu. Tādējādi iekšpagalms kalpo par daudzdzīvokļu ēku sociālās dzīves kodolu.

Funkcionāli augsti vērtējama ir pārbūvē radīto dzīvokļu tipoloģiskā daudzveidība, kur ielas ēkā ir vēsturiski atbilstoši īres dzīvokļi, bet iekšpagalmā – vēsturiskajā garāžu boksu apjomā – izveidotas boksu dalījumam atbilstošas dzīves telpas, kas sevī ietver rindu māju īpatnības; pirmā stāva dzīvokļiem ir iespējama individuālā terase, ārtelpa. Īres dzīvokļu ierobežoto platību, kas vērojama kompleksa piedāvājumā, diemžēl diktē tirgus nosacījumi. Attīstītājs sev jau tradicionāli efektīvi ir izmantojis puspagraba telpas (ielas ēkā jau vēsturiski pirmais stāvs ir pacelts pusstāvā un izmantots dzīvojamo telpu vajadzībām, un ēkā nav bijušas komerciālās/īres telpas), tās veltot ne tikai tradicionālajām funkcijām – tehniskās telpas un noliktavas, bet arī atbrīvojis lielu to daļu mājas iedzīvotāju koprades, sanākšanas telpu vajadzībām.

Vēsturiskā ielas ēka ir atjaunota atturīgi un ar pietāti pret esošo substanci, atliekot vietā vēstures gaitā zudušās detaļas un apjomus, pārbūves autori ēkas publiskajā telpā atjaunojuši vēsturisko polihromatisko apdari un detalizāciju, lai arī pasūtītājs atzina, ka viņu vēl gaida padomju laikā uzslāņoto inženierkomunikāciju pārvietošana no šīm telpām. Lai arī būvapjoms, logu risinājumi, ritmika, koloristika iekšpagalma divstāvīgajam apjomam ir sakārtoti harmoniski, tomēr izvēlētais apdares risinājums – koka dēļi – rada mulsumu kā netektonisks risinājums pārējā visumā loģiskajā un pamatotajā kompleksā.

Pārbūve ir kārtējais labais Grīziņkalna revitalizācijas piemērs, kas pierāda, ka veiksmīgas pasūtītāja, būvnieka un projektētāja sadarbības rezultātā arī sociāli pretrunīgā Rīgas rajonā tiek iegūta arhitektoniski un komerciāli veiksmīga pilsētas daļa, kas līdz ar to ir apdzīvota un dod stimulu tālākai rajona attīstībai.

"U" formā būvētā ēka ar atvērumu pret dīķa otrā pusē esošo labiekārtoto teritoriju būvēta universitātes studentu un vieslektoru vajadzībām. Četros stāvos atrodas dažāda tipa numuriņi, studijdzīvokļi ar labu un ērtu plānojumu, apgādāti ar virtuves un labierīcību telpām. Domāts arī par cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kuriem izbūvēti četri numuriņi pirmajā stāvā. Veiksmīgi katrā stāvā risinātas vairākas nišas studentu mācībām un atpūtai. Labi risināta autostāvvieta, kā arī sporta telpa un veļas mazgātava pagrabstāvā. Ēkas apdarē veiksmīgi izmantoti materiāli, tostarp arī interjerā. Gaiteņi klāti ar paklājiem, kas nodrošina ne tikai mājīguma sajūtu, bet arī klusumu. Ēkai ir ļoti labs inženiertehniskais nodrošinājums, paredzot ne tikai piespiedu ventilāciju, bet arī gaisa kondicionēšanu, lai garantētu augstu dzīvošanas komfortu. Uzskatu, ka šis ir viens no labākajiem objektiem šajā reizē, ja ne labākais.

Trīsstāvu ēka ar trim "U" formā izvērstiem spārniem atrodas Rīgas Stradiņa universitātes teritorijā. Tajā izbūvētas dzīvojamās telpas 220 studentiem. Plānojums piedāvā plašu mājokļa tipu izvēli – gan vairākistabu dzīvokļus, gan atsevišķas istabas ar labierīcībām un ēdiena pagatavošanas vietu, gan personām ar ierobežotām pārvietošanas iespējām piemērotus mitekļus. Pagrabstāvā nodrošinātas ērtas autostāvvietas, tostarp četriem elektromobiļiem, velosipēdu novietnes, trenažieru zāles, kā arī saimniecības telpas un augstvērtīgam inženiertehniskajam aprīkojumam nepieciešamās palīgtelpas. Starp ēku un universitātes mācību korpusiem izveidots plašs, labiekārtots parks ar Rīgā reti sastopamu gleznainu reljefu un dīķi. Parks nodrošina izcilu komforta un sanitāri higiēniskās kvalitātes līmeni ēkas iedzīvotājiem.

Fasāžu kompozīcijā veiksmīgi izspēlēts par mūsdienīgu nereti uzskatītais paņēmiens logailas izkārtot pēc iespējas haotiski, taču konkrētajā gadījumā nekur nav zaudēta tektoniskā un telpiskā loģika. Arhitektūrā aktīvi izmantota sarkanā, melnā un baltā krāsa. Kopumā samērā vienkāršajā telpiskajā kompozīcijā izcelts galvenās ieejas spārns, kas balstīts uz efektīgām konsolēm un akcentēts ar sarkanu tonalitāti.

Ar tonāli līdzsvarotu un mājīgu noskaņu izceļas arī visas iekštelpas. Īpaši eleganti ir mīkstie grīdas iesegumi. Rūpīgi pārdomāta katra detaļa, ieskaitot kāpņu margu rokturus un telpu apmēbelējumu.

Šajā gadījumā ir runa par pilnīgi jaunu apjomu Rīgas Stradiņa universitātes galvenās ēkas teritorijā. Interesants ir fakts, ka šīs ir pirmā no jauna uzbūvētā dienesta viesnīca pēc neatkarības atgūšanas, un tas zināmā mērā bija izaicinājums projekta autoriem. Jāatzīmē, ka labās prakses piemēri tika apmeklēti Eiropas valstīs.

No ilgtspējības viedokļa, šajā projektā ir realizēti vairāki ievērības cienīgi risinājumi – logu ārējās žalūzijas, kas mazina ēkas pārkaršanas risku vasaras periodā, jo dienesta viesnīca sniedz savus pakalpojumus arī ārpus mācību sezonas un faktiski konkurē ar citām līdzīga tipa viesnīcām un hosteļiem. Būtisks ir apstāklis, ka minētās žalūzijas tiek vadītas automātiski, kas nodrošina optimālu apēnojumu un izslēdz cilvēcisko faktoru. Bet, ja ir nepieciešams, tad tās var vadīt arī manuāli. Būtisks ieguldījums ēkas ilgtspējības nodrošināšanā ir izbūvētā notekūdeņu siltuma atgūšanas sistēma, respektīvi – viesnīcu specifika paredz lielu notekūdeņu daudzumu no dušām, kas pēc būtības ir liels daudzums siltā ūdens ar temperatūru 28–30°C, un šo siltumu ar uzstādītajām tehnoloģijām ir iespējams izmantot tīra siltā ūdens sagatavošanai, tādējādi būtiski samazinot kopējo enerģijas patēriņu.

Jāpiemin arī viesnīcā esošās rekreācijas koplietošanas telpas, kas paredzētas dienesta viesnīcas iemītnieku socializācijai, pagrabā izbūvētā veļas mazgātava un sporta zāle. Kā mūsdienīga iezīme jāmin, ka šī projekta pazemes stāvvietā ir izbūvētas arī elektoauto uzlādēšanas vietas, un zīmīgi, ka pati Rīgas Stradiņa universitāte rāda labo piemēru un ikdienas vajadzībām darbinieki izmanto šādus transportlīdzekļus.

Kopumā projekts ir vērtējams atzinīgi, ņemot vērā izmantotos risinājumus un pieeju objekta realizācijā.

Augstskolu studentu viesnīcu jaunbūves, var teikt, jau tradicionāli apvieno jaunāko un labāko, funkcionālo un ekonomisko, moderno, klasisko un novatorisko. Rīgas Stradiņa universitātes dienesta viesnīcas jaunbūvi var pilnībā pieskaitīt pie šīs labās prakses paraugiem tāpat kā, piemēram, Britu Kolumbijas Universitātes (UBC) studentu kopmītnes ēku Vankūverā (pasaulē augstākā koka ēka) un studentu kopmītni "WOODIE Hamburg" Vācijā (ar 700 vietām).

Ēkas projektēšanas un būvniecības laikā ir ievērotas gan energoefektivitātes, gan ilgtspējīgas būvniecības prasības. Attiecībā uz energoefektivitāti īpaši jāizceļ logu žalūzijas, kuras beidzot ir novietotas īstajā vietā – ēkas dienvidu fasādē. Studentu viesnīcas mācību, atpūtas un komforta funkcijas nodrošina būvakustikas un telpu akustikas risinājumi. Šeit par visu ir padomāts gan detaļās, gan kopumā – sākot no telpu plānojuma ar trīs komforta klasēm, numuru apmēbelējumu un skaņas izolāciju starp numuriem un beidzot ar telpu akustiskajiem risinājumam sabiedriskajā zonā.

Trenažieru zāle, velosipēdu novietne, vieta, kur iespējams pabrokastot, ir elementāri saprotamas lietas, kuras jāuztver vairāk kā veiksmīgs funkcionālais, energoefektivitātes risinājums un mazāk vai nemaz kā luksusa faktors.

Manuprāt, arhitektu birojs "Nams" ir radis veiksmīgu risinājumu, zelta griezumu ilgtspējīgas būvniecības kontekstā, atstājot un paturot fokusā cilvēku. Persona nedaudz, bet dominē pār arhitektūru! Pilsētas kontekstā, arī neizlasot plāksni pie fasādes, var saprast, kas šī ir par ēku un kas tajā notiek. Ir ievērota arī 7. būtiskā prasība – ilgtspējīga dabas resursu izmantošana. Būvniecībā ir plaši lietoti vietējie būvmateriāli, un īpaši tas attiecas uz koka un ģipšakmens plāksnēm ugunsdrošības un akustikas nodrošināšanai.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu. Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot "Sakret" apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam. Liela uzmanība projektā pievērsta gaismekļiem, kas ir gan restaurēti, gan izgatavoti pēc vēsturiskajiem paraugiem, gan lietoti tehniski jauni gaismas ķermeņi. Pārdomātas detaļas, sākot no gaismekļiem un sienu dekoriem un beidzot ar restaurētām durvīm un grīdu, kopā ar tonāli mierīgiem krāsu toņiem rada reprezentablu noskaņu.

Ražošanas korpuss ir izvietots uz Rīgas galvenās – Brīvības – ielas. Vienmēr, iebraucot pa galveno ielu Viļņā vai Tallinā , ir iespaids, ka tās ir galvaspilsētas. Iebraukšana pa Brīvības ielu, sākot ar Juglas divstāvu hruščovenēm, silikātu piecstāvu ēkām un Šmerli ar visu "Alfu", ir salīdzinoši pabāla un neintensīva. Atjaunotais ražošanas korpuss ir jau diezgan tālu Rīgā, bet iezīmē kaut ko no metropoles vēstures.

Tā ir veiksme visiem iesaistītajiem – pilsētai, arhitektiem un arī pasūtītājam. Pilsētai – kā atgūta slavenas vēstures daļa, kas turklāt ir saglabājusi savu rūpniecisko raksturu un pat specifiku. VEFA teritorija ir piedzīvojusi daudz kvalitātes un stila ziņā raibu pārbūvju, kas, iespējams, mazina tās stilistisko veselumu un pilsētbūvniecisko kvalitāti. Pienesums ir arī daļēji saglabātā substance un eksponētās autentiskās detaļas.

Arhitektiem – kā neapcirpta ideja, ko ir izdevies iegrozīt starp visiem parastajiem ierobežojumiem, iegūstot pasūtītāja uzticību un iespēju turpināt darbu vēl neizbūvētajās kārtās ar lielu iespēju to veikt tikpat kvalitatīvi.

Pasūtītājam – kā vajadzībām atbilstošs, kārtībā savests īpašums, kurš kopdarba gaitā noteikti ir kļuvis vērtīgāks.

Daudz kas no redzētā ir bijis pieejams tikai bildēs, taču arī no ārpuses ikdienā vērojamais objektā pārliecina ar kvalitāti un neuzbāzīgu smalkumu. Arhitektu darbs pasūtītāja pārliecināšanā ir vainagojies panākumiem, nav sadragāta arī ēkas patina, lietojot ķieģeļu atjaunošanas metodes, kas tos nebojā un atklāj vēsturiskos slāņus. Iepriecina arī jaunā stiklojuma izvēle, kas tuvināta vēsturiskajam, saglabājot dalījuma smalkumu.

Vēlējums VEFam – lai arī citas rekonstrukcijas noturētu šo kvalitātes latiņu un lai jaunajiem iemītniekiem pietiktu gaumes un līdzekļu, turpinot darbu.

Vienlaicīga trīs dzīvojamo ēku pārbūve, pārdomāti atjaunojot un kvalitatīvi pilnveidojot iepriekš pilnībā degradētu Vecrīgas pilsētvides posmu. Pozitīvi uzpērkošs ielas telpas, ēku harmonijas un autora harizmas apvienojums visās tās izpausmēs – imidžs, kas apvienojas ar varu, psiholoģiju un mistiku. Emocionāli un subjektīvi vērtējams objekts, ņemot vērā to, ka bija iespējams vērtēt tikai eksterjeru un interjera nobeiguma fāze palika mīkla ne tikai mums, bet pat projekta autoram.

Sākotnējais jautājums par "imidžu" jeb būvapjoma izteikti atšķirīgo fasāžu horizontālo dalījumu rada atbildi ar autora pirmo komentāru: "Uzskatāma gadsimtu liecība, sākot ar 13. un beidzot ar 21." 21. gadsimta novitātes – fasāžu plakņu telpiskais risinājums ar logu dizainu, kontrastējošais ēkas aizmugures fasādes laikmetīgums, iekšpagalma intimitāte, saglabājot senatnes elpu šodienas telpā.

"Vara" – nekas nav nepastāvīgāks kā vara, bet tajā pašā laikā ar globāli paliekošām, tehniski iespējamajām, vizuālām un funkcionālām sekām, tai skaitā arhitektonisko veidolu.

"Psiholoģija" – laikmetīga un profesionāla visa šo daudzveidīgo kopumu apvienošana.

"Mistika" – 21. gadsimta elpa 13. gadsimta objektā. Pozitīvi vērtējama kā iepriekšējo gadsimtu liecība un 21. gadsimta pašapziņa. Diskutabla, laikmetīga, funkcionāla, tehniski pārliecinoša un vizuāli interesanta, vienlaikus jautājoša par laikmetīgajām novitātēm un pozitīvu nākamo paaudžu vērtējumu.

Kopumā – harizmātisks, ekselents, fascinējošs un vienlaikus diskutabls objekts ar autora, īpašnieka un investora gadsimta pašapziņu. Varam būt lepni par uzdrīkstēšanos! Skaista dāvana Latvijai simtgadē.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu. Seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā. Ēku pārtapšana no galvenokārt tīri saimniecisku funkciju veikšanas par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp "toreiz un tagad" lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi.

Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir.

Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim "Es Esmu" ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi.

Mākslas darba raksturošana vienmēr ir izaicinājums, jo runas izteiksmes līdzekļi lielā mērā ir racionālās domas loģiskā izpausme. Turpretim mākslas darba virsuzdevums raksturojams ar seno grieķu vārdu "thaumata" – brīnums. Tam jāpieskaras cilvēka jūtu ķermenim bez racionālas domas starpniecības. Latvijas karogs AB dambī veic šo pieskārienu kā īsts skaņdarbs. Tas ļauj dzimt emocionālam pārdzīvojumam, pirms vēl mēs paspējam noformulēt to vārdos. Šis mākslas darbs to arī nepieprasa. Ja tomēr tas jāizdara, prātā nāk viens vārdu savienojums: Latvijas Karogs. Ar visu nozīmju un jūtu kopumu, kas ar šo jēdzienu ir saistāms. Brīnumaina un pilnīga, gandrīz maģiska nozīmes un formas saplūšana vienā priekšmetā. Kinētikas un statikas līdzsvars izpaužas kā majestātiskums. Masts harmoniski palielinātā mērogā – stabilitāte, auduma plūstošās viļņveida kustības – miers, dzīve un dzīvība. Ūdeņu ieskauts un pacēlies pāri pilsētas ikdienas dzīvei, tas pasaka: Latvija ir, tā būs, nav vietas satraukumam, vien mieram, harmonijai un mīlestībai. Izcilu meistaru izcils darbs. Paldies meistariem. Paldies tiem, kas viņus ir atbalstījuši.

Latvijas karogs uz AB dambja ir viens no dažādās pilsētās uzslietajiem karogiem, kas, sagaidot valsts simtgadi, plīvos Rīgas un pārējo pilsētu publiskajā telpā un sveiks iedzīvotājus. Tas tapis kā privāts ziedojums.

No visām iespējamām novietnes alternatīvām, ko autori, ziedotāji un pilsētas pārstāvji ir izskatījuši, novietne ir atrasta ļoti piemērota. Tā atrodas uz Rīgas mugurkaula – Daugavas, dambja tās kreisajā krastā. Tā ir lieliski pārskatāma un pamanāma kā no Daugavas labā (Vecrīgas) krasta, tā no kreisā, tajā skaitā Ķīpsalas un Daugavas tiltiem – vietām, kur ir vislielākā cilvēku, kā vietējo, tā tūristu, plūsma. Novietne simboliski sasaucas gan ar LNB ēku un tās simbolismu, gan ar 1. novembra krastmalu, kur tiek svinēti valsts svētki. Šī novietne skatītājam ļauj karogu uztvert harmoniski un dabiski, speciāli neceļot skatienu uz augšu vai kā citādi sasprindzinoties.

Autoram šajā dramatiskajā un ļoti atbildīgajā lielmēroga novietnē ir izdevies atrast īsto proporciju kā pašam karogam (tā izmēram), tā arī kāta augstumam un formai, lai šis skulpturālais darinājums izskatītos harmoniski un neuzkrītoši, tajā pašā laikā pamanāmi simbolisma piesātinātajā pilsētbūvnieciskajā kontekstā. Pietuvinājumā AB dambim tomēr trūkst labiekārtojuma artikulācijas, tas ir vairāk formāls, ko var arī saprast, jo karogs ir paredzēts cita attāluma uztverei.

Šis darbs ir augsti vērtējams kā individuāls patriotisks akts valsts simtgadē, kas arī ikdienā var likt Latvijas iedzīvotājam padomāt par savu valsti un tās nepieciešamību katram individuāli.

Laiks un vieta karoga novietošanai izvēlēta trāpīgi un atbilstoši. Mērogs un proporcija atrisināti veiksmīgi. Karogs atstāj iespaidu – rosina nacionālā pašlepnuma un svētku sajūtu un ir labs atskaites punkts Latvijas simtgadē. Ja pieaudzis koks sasniedz 30 metru augstumu, tad 60 metri karoga mastam man kā latvietim šķiet pietiekami vērienīgi. Jāatzīst, ka projekta komanda strādājusi profesionāli. Šis ir labs piemērs tam, kā privāta iniciatīva ar ambicioziem mērķiem var sasniegt augstvērtīgu un kvalitatīvu rezultātu. AB dambja karogs pamudināja arī mani pie Annas koku skolas uzstādīt 12 m augstu karoga mastu. Desmit baļļu vērtēšanas skalā šim objektam dodu 10. Paldies idejas autoriem un visai komandai!

Augstvērtīgs nelielas vēsturiskās Vecrīgas ēkas atjaunošanas piemērs. Aiz perfekti restaurētas fasādes, kurā izceļas 18. gadsimta sākumā veidotais portāls, izveidota jauna, emocionāli izteiksmīga telpiskā struktūra. Kompozīcijas kodols ir ar caurspīdīgu jumtu pārsegta lieltelpa, kas izveidota kādreizējā nelielā iekšpagalma vietā. Gar vienu telpas sānsienu izbūvētie balkoni nodrošina ērtu savienojumu ar ēkas dziļāko spārnu, bet pretējā siena veidota kā milzīgs spogulis, kas telpu vizuāli paplašina divkārt. Visa apdare izceļas ar "high-tech" kvalitāti, taču arhitektūrā integrēti pēc iespējas visi vērtīgākie vēsturiskie iekštelpu elementi (kāpnes, logi u.c.). Augšstāvā izvietotais restorāns nodrošina apmeklētājiem gleznainu skatu uz Vecrīgu.

Aiz salīdzinoši šauras fasādes slēpjas plānā izstiepta un telpiski sarežģīta ēka. Iekšpagalmu pārsedzot ar stikla jumtu, tas ir veiksmīgi pārveidots par ātriju, kas palielina ēkas apjomu. Tas ļāvis arī brandmūra apdarē izmantot spoguļus, kas vizuāli iekštelpas apjomu dubulto. Stiklotie balkoni harmoniski papildina ātrija interjeru un nodrošina ērtu izeju uz kāpnēm vai liftu. Kvalitatīvi restaurētā fasāde ar gaišo un dzīvespriecīgo krāsojumu, šķiet, aicina apmeklēt ēku un vismaz iemalkot kafiju augšstāva restorānā, kur paveras romantisks skats uz Līvu laukumu un Vecrīgas jumtiem. Viesnīcas franciskais nosaukums noteikti neliek vilties, jo interjers jau no 1. stāva ar bāru un nelielo veikaliņu mūs aizved uz kādu Parīzes šķērsielu. Ēkas restaurācija ir ieguvums Līvu laukuma kopējai noskaņai.

Bijušās viesnīcas "Rīga" pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla "Kempinski" objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem. Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā). Neskatoties uz to, projekta autoru ieguldījums ir vērtējams pozitīvi, un kopumā objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Šajā gadījumā ir runa par rekonstrukciju Rīgas centra ēkai, kas celta pēckara gados ar tajā laikā pieejamām tehnoloģijām un tā laika izpratni par viesnīcai nepieciešamo plānojumu. Kā būtisks apgrūtinošs faktors noteikti ir jāmin ēkās nolietojums, kas prasīja daudzu konstruktīvo elementu izveidošanu pilnīgi no jauna. Esošas ēkas rekonstrukcija, lai tā atbilstu augstas kvalitātes 5* viesnīcas statusam attiecībā uz funkcionalitāti, interjeru, mikroklimatu un energoefektivitāti, noteikti bija liels izaicinājums inženiersistēmu projektētājiem un būvniekiem.

Šajā projektā ir realizēti vairāki ievērības cienīgi risinājumi, kas vienkopus ļauj definēt šo ēku kā ilgtspējības principiem atbilstošu un mūsdienīgu. Pie tādiem jāpiemin augstākās klases vadības sistēma (BMS), kas nodrošina vēdināšanu un gaisa kondicionēšanu, klimata vadību telpās, dzesētāja integrāciju, apgaismojuma vadību, DALI sistēmu, skaitītāju nolasīšanu u.c. Šāda integrēta sistēmu vadība nodrošina līdz pat 50% zemākus ēkas ekspluatācijas izdevumus, jo salāgo maksimāli efektīvu visu sistēmu savstarpējo darbību (piemēram, izslēdz iespēju darbināt gan apkuri, gan dzesēšanu vienlaicīgi). Kā papildus ilgtspējības kritēriju var minēt vietējo izejmateriālu un ražotāju izmantošanu, tādējādi netiešā veidā samazinot ēkas CO2 ietekmi uz vidi – visas koka durvis, mēbeles, visa koka apdare ir izgatavota tepat Latvijā.

Jāatzīmē arī projekta autoru pirmā stāva pārbūves redzējums, pārceļot restorānu no Aspazijas ielas puses, kas pēc būtības ir pietiekami noslogota transporta artērija, uz Vaļņu ielas pusi un padarot restorānu par publiski pieejamu arī no šīs gājēju ielas, tādējādi atdzīvinot šo gājēju ielas posmu, jo iepriekš uz šo ielu bija pavērsta vecās viesnīcas sētas fasāde un faktiski šis gājēju zonas posms bija nedzīvs.

Kopumā objekts ir vērtējams kā ilgtspējības principiem atbilstošs un noteikti var kalpot kā labs fundamentālas rekonstrukcijas paraugs, kuram par pamatu ir augstas pasūtītāja prasības ēkas funkcionalitātei un kvalitātei.

Dzīvojamo ēku pārbūve par dizaina viesnīcu "Grand Poet Hotel" ar 168 komfortabliem viesu numuriem.

Pirmkārt, ļoti toleranta un profesionāla gan īpašnieku, gan projekta autoru attieksme pret vēsturisko mantojumu. Šīs kopdarbības rezultāts ir lieliska un funkcionāli pārdomāta, daudzveidīga viesnīca ar laikmetīgām papildfunkcijām (spa centru, bāriem, kafejnīcām un restorānu), kuras var izmantoto ne tikai Rīgas viesi, bet arī tās iedzīvotāji.

Otrkārt, viesnīcas moto: DIPLOHĒMIJA – diplomātijas un bohēmas apvienojums, kas nepārprotami ir nolasāms ēku kompleksa struktūrā un interjera daudzveidībā – gan diplomātiskā elegance, gan vieglprātīgā un daudzkrāsainā bohēma, vienlaikus saglabājot un prasmīgi eksponējot vēsturiskās vērtības.

Treškārt, funkcionālais plānojums, publisko telpu, kā arī viesu numuriņu individualitāte un vizuālā daudzveidība ieturēta augstā profesionālā līmenī, nezaudējot vienotu, funkcionāli loģisku, atraktīvu, elegantu un koloristiski pārdomātu kopējo viesnīcas tēlu, līdz ar to garantējot tai pārliecinošu identitāti.

Kopumā – lielisks darbs ar sabiedriski nozīmīgu funkcionālo lietojumu, nozīmīgs arhitektūras pienesums Rīgas vēsturiskās pilsētvides saglabāšanas procesā.

Vēsturisko ēku atjaunošanas un pārveidošanas paraugpiemērs, vairākus eklektisma stila īres namus Rīgas bulvāru ansamblī (1879, arhitekts V. de Grabe un 1881, arhitekts H. Ēmke) pārveidojot par dizaina viesnīcu "Grand Poet Hotel" ar 168 komfortabliem viesu numuriem. Kopējā telpiskā sistēmā apvienotas piecas atsevišķas ēkas, kas atrodas divos zemesgabalos, saglabājot vēsturisko būvapjomu konfigurāciju un visus vērtīgos vēsturiskos būvelementus un detaļas, tostarp kāpņu telpas un vairākas krāsnis. Pārliecinoša telpiskā integrācija panākta, neskatoties uz pārsegumu līmeņu starpību atsevišķajās ēkās. Ērta funkcionālā saistība iegūta, starp divām ēkām izbūvējot ar caurspīdīgu jumtu pārsegtu galeriju. Vienā no pārsegtajiem iekšpagalmiem izveidota restorāna zāle, bet pagrabā zem pagalma – spa komplekss. Viesnīcā izbūvēts arī ērts konferenču centrs, vairākas kafejnīcas un bāri. Visas iekštelpas ir mūsdienīgas, bet tajās viscaur saglabāta vēsturiskā aura. Revitalizētajām celtnēm ir pietiekams potenciāls publiski aktivizēt apkārtējo pilsētvidi.

Šajā gadījumā ir runa par rekonstrukciju un daļēju restaurāciju un vienlaicīgi 5 ēku apvienošanu Rīgas pilsētas centrā. Kā apgrūtinošs faktors jāmin apstāklis, ka visas ēkas gandrīz 15 gadus stāvēja tukšas ar visām no tā izrietošajām sekām, un zināmus ierobežojumus noteikti izvirzīja apstāklis, ka visas ēkas sākotnēji bija būvētas kā dzīvokļu mājas. Visu 5 namu apvienošana vienā kompleksā, ņemot vērā to dažādos stāvu augstumus un plānojumu, noteikti radīja daudz izaicinājumu gan inženieriem, gan būvniekiem.

Šajā projektā ir tādi risinājumi, bez kuriem nav īsti iedomājama ilgtspējības principiem atbilstoša un mūsdienīga ēka. Integrēta vadības sistēma (BMS) nodrošina optimālu inženiersistēmu darbību (apkure, ventilācija, dzesēšana, apgaismojums utt.). Šāda vadība nodrošina zemākus ekspluatācijas izdevumus, jo maksimāli efektīvi salāgo visu sistēmu darbību (piemēram, izslēdz iespēju darbināt gan apkuri, gan dzesēšanu vienlaicīgi). Par ilgtspējīgu pieeju liecina arī tas, ka rekonstrukcijas gaitā tika pieliktas pūles, lai saglabātu (restaurētu) vēsturiskos radiatorus.

Pie restaurācijas noteikti jāmin pasūtītāja un projekta autoru pūles, domājot, kā saglabāt un restaurēt koka kāpnes. Kāpņu restaurācijas projekts prasīja no pasūtītāja papildu investīcijas ugunsaizsardzības prasību nodrošināšanā. Arī viesnīcas numuriņu iekšējie koka logi ir pēc iespējas restaurēti un saglabāti, bet ārējie logi gan ir mainīti pret moderniem, lai nodrošinātu energoefektivitātes un trokšņu izolēšanas prasības.

Projekta pasūtītāji un autori ir pievērsuši uzmanību viesnīcas restorāna, bāra un spa kompleksa pieejamībai gan no Raiņa bulvāra, gan Reimersa ielas, t.i., gan restorāns, gan bārs, gan spa ir pieejami arī no ielas, nešķērsojot viesnīcas lobija zonu.

Pasūtītāja un projekta autoru darbs ir vērtējams pozitīvi, ņemot vērā pasūtītāja un projekta autoru redzējumu par visu piecu ēku kopīgo koncepciju un spēju to labā kvalitātē arī realizēt dzīvē.

Abas ēkas būvētas lielpaneļu konstrukcijās ar vienādu plānojumu. Objekts atbilstošs mūsdienu būvniecības tradīcijām un neizceļas ar novitātēm. Plānojums samērā neveikls, tiesa, ar labu un pareizu dzīvokļu orientāciju. Lai sasniegtu vienīgo vannas istabu, jāšķērso viesistaba. Nav konkrēta zonējuma starp guļamzonu un koplietošanas telpām. Iespējams, būtu nepieciešama otra vannas istaba. Uzteicams labiekārtojums, lai gan ar mākslīgo segumu veidotā daļa robežojas ar dubļainu laukumu. Labi atrisināts stāvvietu jautājums, un saimniecības telpas cokolā katram dzīvoklim ir proporcionāli atbilstoša platība, lai gan kāpnes uz cokolu ir neērtas, kas apgrūtina nokļūšanu, piemēram, ar bērnu ratiņiem (par ko bija iespēja pārliecināties apmeklējuma laikā). Šaubas raisa ļoti mazās ekspluatācijas izmaksas. Ar samērā lieliem celtniecības izdevumiem komforta līmenis ir samērā zems. Paredzēta vienīgi gaisa nosūce no sanmezgliem.

Kopumā kvalitatīvs un patīkams daudzdzīvokļu māju projekts. Īpaši izceļamas zemās apkures izmaksas (ja var ticēt attīstītājiem), kas liek domāt, ka ēka būvēta kvalitatīvi un pārdomāti – tātad izdevīgi dzīvokļu īpašniekiem. Pozitīva iezīme ir tā, ka gandrīz visiem dzīvokļiem (izņemot 1. stāvu) ir balkons un pilnīgi visiem dzīvokļiem ir sava pagraba telpa, kur novietot nesezonas mantas vai jebko citu. Mikroklimats dzīvokļos ir patīkams un, apzinoties cenu kategoriju, pat ļoti cienījams. Nepārdomāti šķiet logu risinājumi, jo istabās, kur nav balkona, atverams ir tikai šaurs mazais lodziņš, bet lielais panorāmas logs paliek statisks, kas apgrūtinās to kopšanu un tīrīšanu, iespējams, pat apdraudēs iedzīvotāju dzīvību (izkārušies pa mazo logu, viņi mēģinās mazgāt lielo). Nepatīk garie kopmītņu tipa koridori, kā arī neieplānotās pieslēguma vietas kondicionieriem.

Kvalitatīvi būvētas, ekonomiskas lielpaneļu konstrukcijas ēkas ar neparasti augstiem ergonomiskajiem rādītājiem. Augstvērtīgs teritorijas labiekārtojums. Pašām ēkām ir pilnīgi aplams plānojuma princips – gaiteņa tipa ēkā izbūvēti tikai vienpusēji orientēti daudzistabu dzīvokļi.

Savukārt ēkas galā novietotie 79 m² lielie četristabu dzīvokļi, kuriem logi ir pavērsti uz dienvidiem un rietumiem, izceļas ar neērtu plānojumu (ieeja vairākās guļamistabās tieši no dzīvojamās istabas, bet labierīcības atrodas tikai pie ieejas dzīvoklī).

Ķīpsala ir izcila vieta Rīgā – tuvu centram un vienlaikus tā kā maliņā. Šīs teritorijas sakopšana vismaz manā apziņā iezīmējas kā vesels laikmets, kad padomju Rīga sāka pārtapt par mūsdienu Rīgu, un ir patīkami, ka Ķīpsalas sakārtošana nav apstājusies, bet lineāri virzās uz priekšu. Attiecībā uz Ogļu ielas 30. nama atjaunošanu ir patīkami, ka kādreiz nolaistās ēkas beidzot ir sakārtotas un cienījami atjaunotas. Vizuāli no ārpuses komplekss izskatās askētiski patīkams. Priecē, ka, strādājot pie seno namu atjaunošanas, ir analizēts un ņemts vērā to kādreizējais funkcionālais uzdevums. Ir restaurētas un izceltas atsevišķas vēsturiskās detaļas, tai skaitā reklāmas uzraksti četrās valodās. Uz stūra esošais koka fasādes nams kopumā labi iederas ainavā, bet nepamet sajūta, ka no ielas puses tam trūkst ieejas, kaut arī vizuāli durvis un kāpņu vietas ir saglabātas. Mājas augšējā stāvā pārsteidz visdažādāko nišu pārbagātība, kuras reizēm šķiet noderīgas, reizēm – liekas. Neraugoties uz kopumā veiksmīgo fasādi, apbēdina fakts, ka seno koka namu šodien aizstāj no gāzbetona blokiem būvēta konstrukcija, kura koku iznes tikai uz fasādes.

Šobrīd tomēr visā pasaulē koka būvniecība atguvusi otro elpu, un mūsdienās tās risinājumi ļautu ātri un kvalitatīvi uzbūvēt vizuāli senu, bet mūsdienīgi funkcionālu ēku ar daudz patīkamāku mikroklimatu. Demontējamo vēsturisko koka namu vietā būtu jābūvē modernas koka mājas.

Ēkas ar 2–5 istabu dzīvokļiem un izbūvētiem balkoniem un terasēm labi iekļaujas Rīgas pilsētas jaunajā apbūvē, turpinot Skanstes rajona attīstību. Ir padomāts par velosipēdu un bērnu ratiņu novietošanas telpām pirmajā stāvā. Blakus ir ierīkoti bērnu rotaļu laukumi, pirmā stāva līmenī ir izbūvēta plaši atvērta, bet no ārpuses norobežota telpa auto novietošanai. Būvkonstrukcijām un fasādēm izvēlēti mūsdienīgi materiāli. Balkoni ir iestikloti ar atveramu bīdāmo stikla konstrukciju, kas ir noderīgs risinājums mūsu mainīgajos laika apstākļos.

Parauga dzīvoklis bija gaumīgi iekārtots. Tā kā mājas apskate notika laikā, kad gaisa temperatūra pārsniedza 30 grādus, radās pārliecība, ka iedzīvotājiem būs jāiegādājas un jāuzstāda gaisa dzesētāji, kas masā var radīt gan tehniskas, gan vizuālas problēmas. Nekļuva skaidrs, kāpēc vienā no apmeklētajiem dzīvokļiem vaļējās flīzētās lodžijas grīda ir augstāka par blakus esošās istabas vairogparketa grīdu un tās ir nodalītas ar bīdāmu stikla sienu ar nelielu slieksni. Šāds risinājums ilgtermiņā visticamāk novedīs pie mitruma problēmām istabā.

Kopumā uz reklāmā uzdoto jautājumu: "Vēlies šeit dzīvot?" mana atbilde ir – "jā".

Sešstāvu ēka Katrīnas dambī pilsētbūvnieciski atrodas perimetrālās apbūves situācijā. Diemžēl zemes jautājumu dēļ tā nav izmantota un viena fasāde atrodas pret netālo blakusēkas brandmūri.

Uzteicams autostāvvietu izvietojums pagraba un pirmajā stāvā. Iekštelpu plānojums grūti nolasāms. Diez vai attaisnojama autoru cenšanās pēc simbolikas, veidojot to kuģa virsbūves formā un paverot 4. un 6. stāva terases pret blakus ēku, bet tā liedzot izmantot perimetrālo situāciju arī blakus zemes gabala īpašniekam nākotnē.

Ēka ar sešiem virszemes un vienu pazemes stāvu būvēta ar kolonnām, nesošajām ārsienām un monolītā dzelzsbetona pārsegumiem. Šāds konstruktīvais risinājums dod plašas telpu plānojuma iespējas.

Pagrabstāvā un pirmajā stāvā paredzētas auto stāvvietas, kas, protams, ir vērtīgs ieguvums telpu nomniekiem. Arhitektoniski ēka ienes modernāku akcentu apkārt esošajā padomju laika apbūvē, taču atstātie brīvie laukumi sānos rada vides nepabeigtības sajūtu. Noapaļotajos stūros ir iebūvētas plakanas logu vitrīnas, kas, protams, ir lētākas par liektām, bet diez vai atbilst arhitektu iecerei. Kopumā – nekas īpašas atzinības vērts.

Ilgtspējīgas būvniecības pamatkoncepts ietver sabiedrību, ekonomiku un vidi. Jau pēc definīcijas uz lielām sabiedriskām būvēm ilgtspējīgas būvniecības kritēriji ir attiecināmi vislielākajā mērā. Universitātes slimnīcas projektēšanā piedalījās plašs speciālistu loks no dažādām valstīm.

Pozitīvi ir vērtējama ēkas funkcionalitāte, kurā dominē slimnieks un ārsts. Ir padomāts par ļoti augstu komforta līmeni, kas prasa gan lielus enerģijas resursus, gan efektīgu to izmantošanu. Ēka tehnoloģiski un konceptuāli prasa augsti kvalificētu personālu un nodrošina augstu servisa līmeni. Ir ievērota atbilstība starp tehnoloģiskajām iekārtām un ēkas norobežojošajām konstrukcijām. Siltumizolācija, ventilējamā fasāde, atbilstošas konstrukcijas logi atvieglo tehnoloģisko procesu darbību un taupīgu enerģijas resursu izmantošanu. Gaisa sastāvs tiek kontrolēts, un tas ir teicamā līmenī. Šeit vietā ir piebilst, ka bieži tiek saņemtas sūdzības par gaisa kvalitāti jaunās ļoti blīvās energoefektīvās ēkās. Šī ēka ir pierādījums tam, ka tās ir savienojamas lietas. Blīvas konstrukcijas nodrošina ne tikai kvalitatīvu ventilāciju, bet arī ugunsdrošības un skaņas izolācijas prasības. Skaņas izolācija tika testēta arī būvniecības procesā. Citiem vārdiem sakot, šis slimnīcas korpuss ir diezgan lielā kontrastā ar vēl nerekonstruētajiem korpusiem. Tas motivē strādāt labāk un rada pārliecību, ka medicīna pie mums ir augstā līmenī.

Protams, vienmēr var labāk. Man pietrūka kapelas un helikoptera laukuma. Ja projekts tiktu vērtēts pēc kāda ilgtspējīgas būvniecības standarta (BREEAM, DGNB, LEED), noteikti gūtu pozitīvu vērtējumu.

Interjera un dizaina priekšmetu ēku komplekss, kas apvieno salonveikalus ar individuālu ieeju, birojus un noliktavas kādreizējās speciālo inženierdarbu celtniecības pārvaldes (SUIS) bāzes teritorijā. Pateicoties plašajai teritorijai, kompleksa apmeklētājiem nav problēmu ar auto novietošanu, turklāt – bez maksas. Vairāk nekā 20 kompleksa salonveikalos apmeklētājiem tiek piedāvāts praktiski viss nepieciešamais kvalitatīvai mājokļa iekārtošanai, un tas jāvērtē ļoti pozitīvi. Ēkas ir ar plašu stiklojumu, kas ļauj labi pārredzēt veikalu interjeru un sniedz daudz dienas gaismas iekšpusē. Interjera izbūve – kvalitatīva, interesanta. Joprojām nomaļais, vizuāli rūpnieciskais rajons ir ieguvis jaunu akcentu, kas var kļūt par labu piemēru apkārtnes tālākai attīstībai.

Nelielais paplašinājums teātra piebūves apjomā izceļas ar funkcionāli telpiskā plānojuma un konstruktīvās uzbūves ziņā neērtu un haotisku risinājumu. Katra piebūves stāva centrālajā daļā novietotas tualetes, kuras telpiski atdala publikas telpas (katrā stāvā attiecīgi garderobi, kafejnīcu un rekreāciju) no vertikālajām komunikācijām. Vienīgā ieeja jaunajā skatītāju zālē ir tieši no kāpņu laukumiņa, atgādinot ieeju dzīvoklī sekciju tipa dzīvojamā ēkā. Neveikli atrisināts piebūves pieslēgums teātra vēsturiskās ēkas fasādei: ļoti šaurā iestiklotā sprauga starp piebūvi un šo fasādi no publiskās ārtelpas uztverama, tikai ieejot kabatā aiz teātra darbinieku velosipēdu novietnes. Zema būvdarbu kvalitāte. Īpaši nekvalitatīvas ir kāpnes un šuves grīdas iesegumos.

Ledus halles "Kurbads" galvenā vērtība ir pienesums sabiedrībai un apkārtējās vides attīstībai. Rumbulas apkārtne, lidlauka teritorija uzskatāma par degradētu vidi – tajā norisinās dažāda veida lidojumi, to šķērso neoficiāli celiņi uz peldvietām Daugavā un piektdienu vakarā notiek pat neoficiālas autosacīkstes. Lidlauka teritorija dažādu iemeslu dēļ sadalīta privātos apbūves gabalos. Tieši tik daudzpusīga ir ledus halles atrašanās vieta. Tāpēc sporta infrastruktūras attīstība, turklāt ar iniciatīvu arī par piegulošo teritoriju pārveidi, šai videi uzskatāma par pozitīvu stimulu apkārtnes turpmākajā uzlabošanā.

Jāatzīmē, ka investīcijas šai gadījumā ir privātas, proti – uzņēmums investē savus resursus nevis ar mērķi gūt papildu peļņu, bet gan panākt pašpietiekamu halles darbību, lai nodrošinātu hokeja komandas mājvietu, spēļu, treniņu un turnīru norisi, kā arī publisko funkciju – slidotavu un kafejnīcu. Hallē lietoti arī energoefektīvi risinājumi, piemēram, ledus tehnoloģiskajā sagatavošanas procesā atdotais siltums tiek izmantots karstā ūdens sagatavošanai. Kopumā šīs vietas saimniekos un lietotājos jūtams lepnums, prieks un aizrautība. Pat spēlētāji saprot, kā darbojas halles inženiersistēmas, kā arī zina par tālāko attīstību – teritorijā plānota vēl vienas halles un viesnīcu būvniecība, lai nodrošinātu pilnvērtīgus turnīrus un sporta nometnes.

Ledus halles ēkas apjoms iekļaujas klajo pļavu ainavā blakus bijušajam Rumbulas lidlaukam. Teritorijas plānojums, ārtelpas dizains elementi un halles arhitektūra rada centra sajūtu un aicina un virza ienākt, izzināt šo vietu un uzkavēties, ko pamato ārtelpas lietojums, – garāmgājēji un ledus halles apmeklētāji tur piestāj un uzkavējas. Ārtelpā netiek lietota viena punktveida reprezentācijas zona, tā vietā halli aptver apstādījumi un iesegumi.

Ārtelpā ledus tēma turpinās dizainā. Ainavu arhitektūras plānā un detaļās ledus lauztais raksturs nolasāms, mērogā un tekstūrā turpinot līniju skaldošo ritmu. Kontrastam arhitektoniskajiem elementiem pretspēlē ziemciešu krāšņie stādījumi puduros, kupenās sasaucoties ar pļavas ziediem un graudzālēm. Tā atklājas ledus dārza tēma – it kā ledus gabalos uzplauktu leduspuķes.

Rīgas ielu arhitektūras un kultūras vēsture ir ar leģendām bagāta: bruģis, zirgu tramvajs, gāzes laternas, ielu mazgāšanas mašīnas, baznīcu torņu smailes ielu asīs – tie ir tikai daži simboliski piemēri Rīgas kā laikmetīgas metropoles apliecinājumam – iesegumu, transporta veidu, uzturēšanas un lietojuma jeb ielu dzīves liecības. Leģendas un simboli turpina dzimt. Tie veido pilsētas identitāti, jo "pastāvēs, kas pārvērtīsies". Jaunais segums uzsāk jaunus laikus Rīgas ielās.

Ainavu pilsētā skaidro no diviem uztveres aspektiem. Viens to raksturo veselumā: viss pilsētas apjoms ir ainava – ar apbūvi, ielu, zaļo un zilo tīkojumu un cilvēkiem. Otrs raksturojums: pilsētas ainava ir ārtelpa – no punkta, kur cilvēks sper soli pāri iekštelpas slieksnim ārtelpā, līdz punktam, kur viņš atgriežas iekštelpās. Atjaunotais Rīgas ielu segums šo ikdienas ceļu ārtelpā dara delikātāku un cilvēcīgāku, iekštelpu grīdas kvalitāte turpinās ārtelpu iesegumā. Ielas telpas arhitektūra ļauj saplūdināt iekštelpu ar ārtelpu.

Ainavu arhitektūra sastāv no trīs vienībām – māksla, lietderīgums un daba. K. Barona ielā atjaunota dabas klātbūtne. Latvijā mežos augi aug trīs stāvos: koki, krūmi un zemsedze. Pilsētas apstādījumos, un vēl jo vairāk ielās, dažu augu stāvu trūkst, kas rada tukšuma sajūtu. Barona ielā ieviesti krūmu stādījumi, atjaunoti koku un puķu stādījumi podos. Augu izvēle un bagātīgais lietojums sasaucas ar Latvijā cauri laikiem noturīgo dārzu un puķu mīlestību.

Būtu sekli atjaunotās Rīgas ielas saukt par labiekārtotām. Dizaina esamība ielu projektos ienes ne tikai lietojuma ērtumu, bet arī daili, kas uztverē jau slāņojas kā dziļāka labsajūta. Jaunradītie dizaina elementi rada unikālu Rīgas identitāti. Vienots dizains stiprina pilsētas ainavas vienotību. Kā katrs jauninājums cilvēka vidē arī ielu dizaina maiņa liek pārskatīt arhetipiski intuitīvo ielu telpas lietojumu un ikdienas ceļa rituālu. Tas liek apgūt jaunas prasmes ielu lietojumā un rada vietu jaunam dzīvesveidam. Barona ielā ieviestā ielu kustības dalībnieku līdztiesība dod visiem iespēju satikties vienā ielas telpā un veidot jaunas, iekļaujošas attiecības.

Rīgas ielas ir ainavas demokrātijas pienesums, ko pilsēta ir izveidojusi saviem iedzīvotājiem un viesiem un kā publiskā ārtelpa ir pieejama visiem neatkarīgi no vecuma, sociālā statusa un labklājības līmeņa.

Žūrijas loceklis vēl gatavo savu atzinumu.

Žūrijas loceklis vēl gatavo savu atzinumu.