Pasūtinātājs: «Rīgas pilsētas arhitekta birojs»
Scenārija autors: Jānis Krastiņš
Režisore: Ieva Trošina
Operators: Jānis Kešāns
Izpildītāji: «Unitech», «Monte Video», «Tigvera»
Vieta: Rīga
Laiks: 2008. gads
Garums: ~ 11 minūtes
Reinholds Georgs Šmēlings (dzimis 1840. gada 14. novembrī Rīgā, miris 1917. gada 17. oktobrī Rīgā) veselus 36 gadus bija Rīgas pilsētas arhitekts. Pēc viņa projektiem Rīgā tapušas vismaz 25 skolas, 3 slimnīcas un vēl vairākas dziedniecības iestādes, 5 ugunsdzēsēju depo, 2 tirgi, nakts patversmes, bērnudārzi, administratīvās ēkas, kultūras iestādes, sporta un kulta celtnes, kazarmas, dažādi komunālās saimniecības objekti, kā arī virkne dzīvojamo ēku. Gandrīz 100 Reinholda Šmēlinga radīto publisko ēku ir saglabājušās un tiek izmantotas vēl šodien.
Reinholds Šmēlings 1868. gadā ar zelta medaļu absolvējis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju. Pēc tam savas profesionālās iemaņas četrus gadus pilnveidojis ārzemēs – Vācijā un Itālijā. 1873. gadā viņam piešķirts akadēmiķa nosaukums. No 1879. līdz 1915. gadam – Rīgas pilsētas arhitekts. 1917. gadā guldīts zemes klēpī Lielajos kapos.
Arhitekta projektētajiem dzīvojamajiem namiem, kā arī virknei publisko ēku, kas celtas 19. gadsimtā, fasādes veidotas tā laika eklektisma stilā izplatītajās neorenesanses formās, bet vairākas publiskās ēkas – tā sauktajā ķieģeļu stilā, kas bija samērā izplatīts eklektisma formālais paveids. Tas bija populārs vēl 20. gadsimta sākumā, it īpaši saimniecisko, komunālo ēku un rūpniecības celtņu arhitektūrā.
Reinholda Šmēlinga biogrāfija
Šmēlings (Schmaeling) Reinholds (1840.14.XI Rīgā – 1917.17.X Rīgā) – arhitekts. Dēls Aleksandrs Šmēlings – arhitekts. Māc. Pēterburgā Larina ģimn. (1854–59), no 1858 – Pēterburgas MA, kur 1862 ieguvis sudraba medaļu un brīvmākslinieka nos., bet 1869 – lielo zelta medaļu, arhit. diplomu un «pensiju» četru gadu studijām ārzemēs. Vienu gadu Š. papildinājās Vācijā, trīs gadus – Itālijā. Par ārz. studiju darbiem 1893 Pēterburgas MA Š. piešķīra arhit. Akadēmiķa grādu. Pēc tam Š. strād. Pēterburgā Apanāžas departamentā. Rīgas pils. galv. arhit. (1879–1917).
Pēc Š. proj. uzcelta lielākā daļa no visām viņa darbības laikā Rīgā būvētajām sab. ēkām; to vidū ~ 20 sk., 5 ugunsdzēsēju depo, 3 slimnīcas, nespējnieku un bērnu patversmes, policijas iecirkņi, kazarmas, noliktavas, rūpnīcas, adm. ēkas. 19. gs. 2. p. Š. darbiem raksturīga izkopta renesanses arhit. Forma (pils. meiteņu sk. K. Valdemāra ielā 2, 1881 –84; psk. Kalpaka bulv. 8, 1883; dzīv. ēkas Aspazijas bulv. 32, 1881, un Dzirnavu ielā 60, 1892; bij. b-bas «Uļej» nams Kaļķu ielā 16, 1880, u. c.). Vairākas celtnes veidotas ķieģeļu lietišķās arhit. formās. 1885–87 pēc Š. proj. atjaunoja ugunsgrēkā cietušo Rīgas pils. 1. teātri (tag. LNO), kanāla malā uzcēla pirmo elektrostaciju. 20. gs. sāk., realizējot plašu sk. celtn. programmu, Š. uzbūvēja vairākas t. s. sarkanās skolas – A. Deglava ielā 3 (1908), Raņķa dambī 1, Telts ielā 2a, Zeļļu ielā 4 (visas 1910), Gaujas ielā 23 (1911), Kalnciema ielā 118, Slāvu ielā 2 (1912), Bruņinieku ielā 24b (1913), kurām fasāžu apdarē kārtoti gaiša apmetuma un sarkanu ķieģeļu laukumi. Šajā Ziemeļvācijas arhit. radniecīgā manierē veidotas arī citas sab. ēkas – Āgenskalna tirgus (1911), ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5 (1909), bij. 2. pils. slimnīcas (tag. P. Stradiņa Rep. klīn. slimnīca) komplekss Pilsoņu ielā 13 (1908–12) u. c.
L. LKV, XXI; Neumann, 1908; Lenz; Alterer Stadtarchitekt, Akademiker R. G. Schmaeling // ILB, 1907, 11; Krastiņš J. R. Šmēlings // Zv, 1989, 23; t. p. Rīga un R. Šmēlings // Iz, 1991, 22. II; buklets: 1992.
Krastiņš J. Šmēlings Reinholds. Māksla un arhitektūra biogrāfijās (3. daļa), Rīga: Preses nams, 2000, 157.–159.lpp.
Īsfilmu kopijas latviešu un angļu valodā interesenti var saņemt Rīgas pašvaldības aģentūrā «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» Dzirnavu ielā 60a–21, iepriekš pa tālruni ((+371) 67105941) sazinoties ar biroja administratori.