RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA
2011. gada 7.jūlijā
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21
7. [67.] sēdes
LĒMUMS
Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, V. Brūzis, A. Sīlis, D. Veinberga, R. Bula;
Kolēģijas padomnieki: J. Domburs, D. Putniņš;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J. Radzēvičs;
Būvvalde: A. Goldberga;
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā: M. Mozers;
Eksperts: E. Daniševskis [SIA „E. Daniševska birojs”];
Projektēšanas biroju pārstāvji: V. Asaris, A. Putniņš, A. Birjukovs, H. Elers, A. Šalma, L. Jākobsone, A. Bikše, B. Krutiks;
Plašsaziņas līdzekļi: R. Sparvēns – LETA, K. Dzene – BNS, U. Andersons - Dienas Bizness.
Sēdi vada: R. Bula.
Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:
- Metu konkurss ”„Brīvības aleja” Brīvības bulvāra posmā starp Raiņa bulvāri un Elizabetes ielu”.
Jautājums tiek skatīts pēc Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča lūguma.
Konkursa pasūtītājs: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā;
Konkursa rīkotājs: Latvijas arhitektu savienība.
Kolēģijas lēmums:
1. Metu konkurss ”„Brīvības aleja” Brīvības bulvāra posmā starp Raiņa bulvāri un Elizabetes ielu”.
1.1. Atzīmēt ka metu konkursa mērķis ir rast risinājumu, kas piešķirot gan filozofisku, gan vides mākslas dimensiju Brīvības [liepu] alejai, dotu iespēju atzīmēt valsts vēsturei svarīgus notikumus:
1. maiju – LR Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un Latvijas iestāšanās ES gadadienu,
4. maiju – LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu un 9. maiju – Eiropas dienu.
1.2. Pēc iepazīšanās ar žūrijas atzinību guvušajiem konkursa darbiem, piekrist žūrijas lēmumā izteiktajam secinājumam, ka tālākā projekta idejas attīstības gaita iespējama tikai ar būtiskiem papildinājumiem.
1.3. Nenoliedzot principā konkursa žūrijas lēmumā minēto iespēju paliekoši iezīmēt vēsturiskos notikumus [1., 4. un 9. maija, kā arī 21. un 23. augusta notikumus], jāizvērtē vai ir mērķtiecīgi tos iezīmēt konkrēti liepu alejā - vietā, kas nenodrošina nepieciešamo pulcēšanās iespēju. Liedzot ērtas pulcēšanās iespējas pie iezīmētās notikuma vietas, zināmā mērā tiek degradēts pats notikums. Šajā sakarā vislabākais risinājums būtu atrast šiem vēsturiski nozīmīgajiem notikumiem vienotu telpu, kur varētu pulcēties liels skaits cilvēku un kur varētu īstenot arī konkursa darbu idejas ar modernākas ievirzes pieejām un mūsdienīgākiem risinājumiem. Tas būtībā atbilstu eiropeiskas pilsētas ideālam, kur publiskā telpa ir domāta lietošanai visiem cilvēkiem, nevis reprezentācijai vien.
1.4. Neatkarīgi no konkursa projekta tālākās attīstības, bet sakarā ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014. gadā un Latvijas kā ES prezidējošas valsts statusu 2015. gadā sakārtojama pati pilsēttelpa – ne tikai liepu aleja, kā Brīvības pieminekļa lineārs turpinājums, bet arī paša Brīvības pieminekļa laukums [tā iesegums atbilstoši pieminekļa statusam un funkcionālais dizains, kā to paredz RVC AZ apbūves noteikumi].
Jāparedz visu bulvāra koku stādījumu savlaicīgu nomaiņu, būtiski nesamazinot zāliena laukumu.
Jāatrisina un jārealizē liepu alejas iesaiste ērtā gājēju kustības apritē, atrodot gājējiem prioritāru risinājumu saistībā ar alejas atrašanos bulvāra vidū, kas saskaņā ar E. Daniševska kolēģijas sēdē sniegto informāciju ir iespējama.
Šie pasākumi ir jebkura alejas attīstības varianta ilglaicības būtiski priekšnoteikumi.
1.5. Jāatzīst, ka konkursa noteikumos definētās Brīvības [liepu] alejas tematiskās koncepcijas realizācija ir pieņemama tikai gadījumā, ja realizācijas priekšlikums ir izteikti pārliecinošs un ir balstīts pietātē pret bulvāru loka ekskluzīvo pilsētvidi un nozīmīgo kultūrvidi, kas jau atrodas spēcīgā Brīvības pieminekļa ideoloģiskās ietekmes laukā.
1.6. Ja tiek pieņemts lēmums realizēt Brīvības [liepu] alejas tematisko koncepciju, tad Pilsētas arhitekta kolēģijā secīgi izskatāmi:
- plānošanas arhitektūras uzdevums projekta izstrādāšanai;
- projekta priekšlikums tā attīstības sākuma stadijā – skiču projekta izstrādes laikā.
E. Bērziņš
V. Brūzis
A. Sīlis
D. Veinberga
R. Bula