RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA
2011. gada 13. janvārī
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15
1.[61.] sēdes
LĒMUMS
Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, M .Putrāms, A. Sīlis, D. Veinberga, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, D.Putniņš;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J. Radzevičs, U. Jansons;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Sirmā, A. Kušķis;
Ekonomikas pārvalde: A. Jeruma;
Būvvalde: L. Sarma, J.Lediņš;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji : L. Čača, E. Daniševskis;
Plašsaziņas līdzekļi:I. Drazdovska – Dienas bizness, T. Bendiks – BNS, I. Mozivāns - LETA.
Sēdi vada: J. Dripe.
Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:
- Koncepcija Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas telpas plānojuma un telpiskās struktūras attīstībai.
Pasūtītājs: „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”
Projektētājs: birojs „Grupa 93”
Kolēģijas lēmums:
1. Koncepcija Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas telpas plānojuma un telpiskās struktūras attīstībai.
1.1. Atbalstīt priekšlikumu nozīmīgāko abu ielu daļu: Lielirbes ielu un tai sekojošo Kārļa Ulmaņa gatves posmu līdz pilsētas robežai veidot kā lineāru telpu, kas savieno telpiski dažādas pilsētvides - Lielirbes bulvāri, lidostas ievadu, Jūrmalas lielceļu, zaļos vārtus.
1.2. Kā pozitīvu atzīt:
- Lielirbes ielas kā bulvāra tipa ielas attīstību;
- Kārļa Ulmaņa gatves tēla - kā „zaļās upes” [ielas ar īpaši bagātīgu apstādījumu pielietojumu] veidošanu.
1.3. Plānojuma struktūras attīstības priekšlikumu Kārļa Ulmaņa gatvei turpināt balstot to ne tikai uz privāto, bet arī uz sabiedrisko transportu.
1.4. Nodrošināt racionālu un ērtu šķērsošanas iespēju [vietas un veidu] gājējam Kārļa Ulmaņa gatvē, saistot to, tai skaitā, ar sabiedriskā transporta pieturvietām.
1.5. Attiecībā uz augstuma akcentiem, atzīt ka:
1.5.1. Augstbūvju grupa Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojuma telpā attīstāma, veidojot to kompaktāku;
Tās telpiskā kompozīcija analizējama arī Lielirbes ielas asī gan ielu krustojuma vienlīmeņa, gan divlīmeņa risinājuma variantā.
1.5.2. Analizējams augstuma akcenta izvietojuma pie transporta izkārtojuma uz lidostu pamatojums un racionalitāte;
1.5.3. Augstuma akcenta izvietojums uz pilsētas robežas ir diskutabls;
1.5.4. Papildus akcenti gar Lielirbes ielu nav pamatoti.
1.6. Pilnveidojama apbūves telpiskā struktūra Lielirbes ielā posmā starp dzelzceļu un Ventspils ielu.
1.7. Minimālais apjomu augstums apbūves pirmajā frontē, kas veidotu vizuāli optimālu ielas telpu Kārļa Ulmaņa gatvē [nosacītajos posmos „lidostas ievads” un „Jūrmalas lielceļš”] nosakāms analīzes rezultātā.
1.8. Apbūves izvietošanai paredzēt obligāto būvlaidi, reglamentējot, tai skaitā, ka pirmajā apbūves frontē pret ielu nevar būt pavērsta saimnieciskā un palīgfunkcija.
1.9. Akustiskās barjeras pielietojums nav atbalstāms, kā kvalitatīvu pilsētvidi veidojošs elements, ja tas nav risināts kā īpašs dizaina objekts.
Gar maģistrāli ieteicams izvietot komercapbūvi vai arī trokšņu līmeņa samazināšanas pasākumiem akustisko barjeru pielietojums atbalstāms tikai tās vizuāli nosedzot ar stādījumiem.
1.10. Ielu apstādījumu sistēmas koncepcija izstrādājama kontekstā ar ielu šķērsprofilu pazemes daļas analīzi.
1.11. Izstrādājams Rīgas vārtu [Beberbeķu ielā] - zaļo vārtu konceptuāls risinājuma piedāvājums.
1.12. Izstrādājami vairāki, no ekonomiskās situācijas un „rūkošas” pilsētas situācijas atkarīgi, ielu apbūves attīstības scenāriji.
J. Dripe