RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA
2006. gada 9. novembris
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15
PROTOKOLS
Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, A. Sīlis, E. Bērziņš, J.Dambis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A.Kreislers; M.Gailis;
Kolēģijas goda locekļi: G.Asaris;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Pilsētas Būvvalde: A. Cinis, V. Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: M.Liepa – Zemeša;
Projektēšanas biroju un pārstāvji: J.Bērziņš, M .Ulāns, R.Bruzgulis, V. Polkovņikova, I. Kuļikovska, N. Balgalis, R. Wilkinsons, N. Gibbons, L.Čače, J.Richey, G. Bates;
Pasūtītāju pārstāvji:. A.Krols, R. Majevska, V. Udalovs, R. Razums, F.Gronars, V. Verika, M. Pevko, V. Koziols, I. Kalniņa, N. Kadeģis, T.A. Kadeģis, D. Freimane;
Prese: A.Zvirgzdiņš – portāls „A4D”, L.Lazdiņa – „Diena”, I.Drazdovska – „Dienas bizness”, K.Roķis – BNS, V.Faļkovs – „Vesti Segodņa”.
Sēdi vada: J.Dripe.
Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:
- Daudzdzīvokļu ēka Brīvības gatvē 446.
Pasūtītājs: J Gombergs, V. Kuļešovs, R. Majevska, V. Udalovs;
Projektētājs: N.Skoks.
Esošās ēkas rekonstrukcija un trīs daudzdzīvokļu ēku jaunbūve Brīvības gatvē 444.
Pasūtītājs: „TD NAMS”;
Projektētājs: J. Trauciņš. - Piebūve tirdzniecības centram „Alfa” Brīvības gatvē.
Pasūtītājs: SIA Linstow varner;
Projektētāji: birojs „Arplan”.
Veikala „Bauhaus” būvniecība.
Pasūtītājs: Bauhaus AG, SIA Bauplan Nord;
Projektētājs:birojs „Palast Architekts”. - Būvniecības iecere Zaķusalas dienvidu daļā starp Salu tiltu un TV torni.
Pasūtītājs: SIA „ZAĶUSALA ESTATES”;
Projektētāji: birojs „SPACE GROUP” [Oslo, Norvēģija], birojs „ARUP”
[Londona, Anglija], plānošanas uzņēmums „GRUPA 93” [Rīga, Latvija]. - Kvartāla daļas apbūve Ķīpsalas ziemeļu galā Matrožu ielā.
Pasūtītājs: SIA „ĶĪPSALAS BŪVE”;
Projektētājs: birojs „Sestais stils” .
Apbūves telpiskais raksturs Ķīpsalas ziemeļu daļā
Projektētājs: birojs „Sīlis, Zābers un Kļava”
Kolēģijas lēmums:
1.Daudzdzīvokļu ēka Brīvības gatvē 446 [skiču projekts].
Esošās ēkas rekonstrukcija un trīs daudzdzīvokļu ēku jaunbūve Brīvības gatvē 444 [būvniecības iecere].
1.1.Attīstāmās teritorijas pilsētbūvnieciskās situācijas nozīmība – pārskatāmība no pilsētas galvenās ielas, kas reizē ir arī viena no divām pilsētas telpiskās kompozīcijas asīm, kā arī atrašanās blakus Brīvdabas muzejam, nosaka ka pret projektējamo ēku arhitektoniskā risinājuma kvalitāti un apdares materiālu kvalitāti tiek izvirzītas paaugstinātas prasības;
1.2 Piedāvātais ēku arhitektoniskais risinājums uzlabojams, projektējamo apbūvi veidojot kontekstā ar esošo apbūvi – ar tās formu valodu, mērogu, raksturīgajiem jumtu slīpumiem, izmantotajiem būvmateriāliem:
1.3. Apjomam Brīvības gatvē 446 vienkāršojama jumta forma, ideālā gadījumā apjoms sadalāms, kas vairāk raksturīgi šī rajona apbūvei [līdzīgi risinājumam 444], jumta iesegumā un fasādes apdarē lietojami paaugstinātas kvalitātes materiāli [kvalitatīvs apmetums, koks un tml.];
1.4. Projektējamie apjomi Brīvības gatvē 444 paredzami brīvstāvoši, neizslēdzot savienojuma elementu iespēju;
1.5. Projektējamie apjomi abos zemes gabalos paredzami ar apbūves noteikumiem atbilstošu stāvu skaitu – 3 stāvi [ieskaitot mansardu].
2. Tirdzniecības telpu un kinoteātra piebūve tirdzniecības centram „Alfa” un vācu lielveikalu ķēdes „Bauhaus” veikala izbūve Brīvības gatvē [atkārtoti];
2.1. Ņemot vērā piebūves t/c „Alfa” nelielo apjomu un funkcionāli diktēto bloķējuma vietu, piekrist projektējamo piebūvi izvietot uz tirdzniecības centra esošās apbūves līnijas;
2.2. Noteikt, ka teritorijas turpmākā attīstība pieļaujama, paredzot apjomu izvietojumu uz Brīvības gatves iedibinātās būvlaides un likvidējot pilsētas videi neraksturīgo stāvvietu izvietojumu gar ielu;.
Pirms tirdzniecības telpu un kinoteātra piebūves skiču projekta saskaņošanas, attīstītājam jāiesniedz un jāsaskaņo teritorijas attīstības priekšlikums, kas būtu saistošs un skaņojams kopā ar piebūves projektu;
2.4. Ņemot vērā, ka pasūtītājs lielveikalu ķēdes „Bauhaus” veikala izbūvei joprojām piedāvā tikai tipveida projektu, kam arhitektoniski telpiskais risinājums neatbilst prasībām dotajai pilsētbūvnieciskajai situācijai, veikala apjoms var tikt izvietots tikai attālināti no Brīvības gatves – ne tuvāk par tirdzniecības centra „Alfa” esošā apjoma būvlaidi.
3. Būvniecības iecere Zaķusalas dienvidu daļā starp Salu tiltu un TV torni.
3.1. Transporta un inženiertehniskā izpēte un analīze ir metodiska un atzīstama;
3.2. Mākslinieciskajam redzējumam, kas ir ekspresīvs [aso leņķu un trijstūru elementu kopums] pašā plānojuma struktūras pamatā un kas loģiski pāriet arī uz telpisko struktūru, nepieciešama papildus pilsētbūvnieciskā analīze sekojošās jomās:
3.2.1. Apbūves silueta kompozīcijas kvalitātē no būtiskiem skatu punktiem, ko nosaka Pilsētas attīstības departaments,
3.2.2. Zaķusalas plānotās apbūves iekļaušanās kopējā Daugavas kreisā krasta silueta veidošanas principos, kas paredz lielās transporta maģistrāles – tiltus iezīmēt ar paaugstinātu apbūvi, tai kulminējot tiešā tiltu tuvumā,
3.2.3. Apbūves formu un pilsētvides veidošanas kontekstā ar Rīgas pilsētbūvniecības tradīcijām un laika apstākļu īpatnībām [vēja virzienu un gaisa plūsmu analīze];
3.3. Telpiskās kompozīcijas pilsētbūvnieciskā analīze un uz tās pamata veiktie secinājumi:
3.3.1. Pievienojami sabiedriskai apspriešanai nododamiem būvniecības ieceres materiāliem,
3.3.2. Ievērtējami sagatavojot plānošanas un arhitektūras uzdevumu kompleksa projektēšanai, ko Būvvalde sagatavo pēc sabiedriskās apspriešanas.
3.4. Noteikt, ka atsevišķi objekti minētajā teritorijā projektējami konkursa kārtībā.
4.Kvartāla daļas apbūve Ķīpsalas ziemeļu daļā Matrožu ielā.
Apbūves telpiskais raksturs Ķīpsalas ziemeļu daļā.
4.1. Četru dzīvojamo ēku kompleksa Matrožu ielā projektā piedāvātais būvmasu kārtojums, zaļumi kā tos telpiski sadalošs elements, krastmalas publiskās ārtelpas labiekārtojums ir pieņemams. Arhitektoniskais risinājums attīstāms tālākā projekta izstrādāšanas gaitā;
4.2. Arhitekta A. Sīļa informācija par nekvalitatīvas pilsētvides veidošanās iespēju, kas atsauksies arī uz silueta kvalitāti, ja apbūve Ķīpsalas Z daļā tiks veidota ar maksimāli pieļauto augstumu un ja tam atbilstošais blīvums šai konkrētajai vietai netiks samazināts, izvērtējama pie Daugavas kreisā krasta silueta galīgā varianta izstrādāšanas Pilsētas attīstības departamentā.
A. Sīlis,
E. Bērziņš
J. Dambis
S. Ņikiforovs
J. Dripe