Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Pārskats par RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJAS darbu (20.12.2012 – 5.12.2013)

20.12.2012. - 4.(74) sēde par Dailes teātrim piegulošās kultūras telpas attīstības stratēģiju.

Sociālekonomisko pārmaiņu rezultātā spēkā esošā vienošanās starp valsts pārvaldes institūcijām un privāto attīstītāju (priekšlaukuma nomnieku) izpilde ir apgrūtināta un par šīs vienošanās grozījumiem ir izskanējušas dažādas idejas (skat.: 19.01.2012 Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas 1.[71.]). Kolēģijas iepazinās ar pētījumu „Dailes teātrim piegulošās kultūras telpas attīstības stratēģija”. Pētījuma mērķis bija izstrādāt priekšlikumu minētās teritorijas telpiskai organizācijai un attīstībai, ņemot vērā plānojumu un esošās pilsētvides kvalitātes un arhitektūras vērtības (Dailes teātris, Rīgas 1.slimnīcas komplekss un publiskā ārtelpa gar Brīvības un Šarlotes ielām), kā arī veicināt kvartāla vides estētikas harmonizāciju.

Ņemot vērā, ka Dailes teātrim piegulošā teritorija ir publiskā ārtelpa, tās attīstībai jārespektē ieinteresēto grupu (tajā skaitā teātra darbību un Rīgas 1.slimnīcas attīstības perspektīvu, gan apkārtnes iedzīvotāju un apkaimē strādājošo, gan kultūrvēsturisko vērtību, u.tml.) intereses. Tāpēc ir nepieciešama padziļināta iespēju un risku izpēte, kam sekotu izsvērts lēmums par turpmāko rīcību.

Rezumējot diskusiju - ir jāņem vērā kvartāla būvvēsturi un tur esošās Rīgas arhitektūras vērtības (Dailes teātris, Rīgas 1.slimnīcas komplekss un publiskā ārtelpa gar Brīvības un Šarlotes ielām). Turklāt par kvartāla telpiskās attīstības stratēģiju ekspertu nostāja nav vienāda, jo dominē viedokļi par publiskās ārtelpas funkcionālo un labiekārtojuma uzlabošanu bez jaunas apbūves un to, ka pastāvošā transporta novietošanas prakse gan teātra apkārtnē, gan uz apkārtējām ielām pastiprināti degradē esošo pilsētvides kvalitāti un arhitektūru. Tāpēc pirms publiskās ārtelpas labiekārtojuma izstrādes pasūtītājam un pašvaldībai kopā ar ieinteresētajām pusēm jāidentificē un jādefinē Dailes teātra apkārtnes un Rīgas 1.slimnīcas teritorijas publiskās ātrelpas potenciāls (piemēram jaunas iespējas rekreācijai).

Progress 2013. gadā.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (ar grozījumiem, kas īstenojami no 23.09.2013.).

21.03.2013. - 1.(75) sēde par jaunā Būvniecības likuma redakciju Saeimā pirms trešā lasījuma.

Rīgas pilsētas arhitekts un nozares profesionāļi ir vienoti ieskatos un gatavi uzņemties atbildību par pārmaiņām pilsētas arhitektūrā, tomēr jaunajam Būvniecības likumam ir jābūt nopietnam atbalstam būvniecības nozares sakārtošanā un daudz skaidrāk jādefinē būvniecības procesā iesaistīto pušu loma un atbildība.

Lai to panāktu, likumā ir skaidri jādefinē arhitektu, būvinženieru un būvuzņēmēju statuss, t.sk. viņu tiesības, pienākumi, atbildība pret pasūtītāju un sabiedrību, jo likuma jaunajā redakcijā joprojām nav skaidrības par nozares profesionālo pakalpojumu sniedzēju būv-garantijām un apdrošināšanu, kas ir otrs svarīgākais faktors aiz nevainojamas būvniecības kvalitātes.

Nozīmīgākie instrumenti, kas nodrošina jaunās apbūves un būvniecības kvalitāti, ir efektīvi pilsētu un pašvaldību arhitektu dienesti un augstas kvalifikācijas būvspeciālisti – arhitekti, būvinženieri u.c. Taču jaunajā Būvniecības likumā šie instrumenti tiek vienpusīgi vājināti, iespējams, arī uz sabiedrības drošības, veselības, labklājības un apkārtējās vides kvalitātes rēķina.

Kolēģija atbalsta sadarbību starp pilsētas arhitekta dienestu, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām (profesionālajām) organizācijām kā galveno principu un mehānismu kvalitatīvas (ilgtspējīgas, harmoniskas u.tml.) pilsēttelpas veidošanā un esošās situācijas (piemēram, mikrorajonu, publisko parku un veloceliņu) kvalitatīvai uzlabošanai pārskatāmā nākotnē.

Kolēģija saskata nevalstisko (profesionālo) organizāciju neaizvietojamo lomu arhitektu un būvinženieru profesionālās kvalitātes standartu pilnveidošanā un uzturēšanā atbilstoši nepieciešamajām pārmaiņām un reformām nozarē, protams, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem un valsts un pašvaldību institūcijām.

Rezumējot diskusiju - 03.04.2013. RPAB iesniedza LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Vjačeslavam Dombrovskim uz Būvniecības likuma trešo redakciju likumprojekta grozījumus.

Progress 2013. gadā.

Saeimā 09.07.2013. ir pieņemts jaunais Būvniecības likums, kurš stāsies spēkā 01.02.2014.

20.06.2013. - 2.(76) sēde par daudzdzīvokļu mājas skiču projektu Purvciemā, Žagatu ielā 7.

Projektēšanas laikā apkārtnes iedzīvotāji (tajā skaitā no privātmājām Žagatu ielas rajonā, Žagatu ielā Nr. 13, Ieriķu ielā Nr. 60 un Nr. 66) gan rakstiski, gan tikšanās un pieņemšanās ar Rīgas pilsētas vadību un atbildīgajiem speciālistiem ir norādījuši uz vairākiem satraucošiem objekta ietekmes aspektiem topošās jaunbūves ietekmes uz pilsētvides kvalitāti kontekstā. Kolēģijā konstatējām, ka projektam nav bijusi nepieciešama sabiedriskā apspriešana (neskatoties uz to, ka zemesgabals atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku iekšpagalmā un līdz projekta izstrādei kalpoja kā autotransporta novietne) ne projekta pasūtītājs SIA "YIT Celtniecība", ne autors SIA „Z&B” (projekta galvenais arhitekts Normunds Brezinskis) līdz pat diskusijai Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā nav veikuši komunikāciju ar apkārtnes iedzīvotājiem un, ka topošās jaunbūves apjoma kompozīcija atspoguļo maksimāli pieļaujamās apbūves intensitātes un minimālās brīvās teritorijas rādītājus.

Rezumējot diskusiju - viedokļu uzklausīšanas un diskusijas rezultātā pilsētas arhitekta birojs sagatavoja atzinumu par konstatētajām nepilnībām projekta kontekstā.

Progress 2013. gadā.

Neņemot vērā pilsētas arhitekta biroja atzinumā minēto SIA "YIT Celtniecība" iesniedz un Būvvalde 06.08.2013. akceptē būvprojektu (Nr.817), un 20.08.2013. izdod būvatļauju būvprojekta īstenošanai. Apkārtnes iedzīvotāji to apstrīd pašvaldībā, tomēr ar RD Pilsētas attīstības departamenta 28.10.2013. lēmumu (Nr.DA-13-715-ap) tā atstāta negrozīta.

19.09.2013. - 3.(77) sēde par skates „2013.gada balva Rīgas arhitektūrā” nominēto objektu kvalitāti.

Balvas pretendenti demonstrē 2012. gadā ekspluatācijā nodoto būvobjektu raksturīgākās iezīmes un raksturo tendences būvniecībā Rīgā. Tās nav perfektas, tomēr raksturo tās īpašnieku un autoru vēlmi un profesionālismu veidot mūsdienu Rīgas arhitektūras daudzveidību un vērtības. Diskutējām par to, „vai ielas un tramvaja sliežu pārbūve un teritorijas labiekārtojums ir arhitektūra?”, kā arī , kas ir skates mērķis un nonācām pie atziņas, ka skates mērķis ar visiem līdzekļiem ir gan ar gada balvu, gan ar speciālajām balvām pievērst uzmanību būvniecības rezultātā notikušām pozitīvām pārmaiņām Rīgas pilsētvidē un arhitektūrā, ko nesaraujamā sadarbībā veido būvobjekta pasūtītājs un finansētājs, būvētājs, projektētājs – arhitekts, būvinženieris, kā arī valsts un pašvaldību uzraugošo dienestu speciālisti.

Rīgas arhitektūras objektu skates integrēto vērtību mērauklu veido jomas eksperti -arhitekti, būvinženieri, ilgtspējības speciālisti, kuru uzdevums ir novērtēt paveikto un izcelt labāko, vērtējot reālus būvniecības procesa rezultātus un konstatēt to radītās izmaiņas pilsētvides kvalitātē un arhitektūrā pēc būvniecības pabeigšanas.

Īpašu uzmanību šī gada arhitektūras sasniegumu skatē pievērsām balvas pretendentu kvalifikācijai kritērijiem - vides pieejamībā, virzienā uz sabiedrības interesēm ar vadmotīvu „Arhitektūra visiem”, kas pieprasa daudz iejūtīgāku attieksmi pret aizvien pieaugošu mūsu sabiedrības daļu – senioriem, bērniem, un ļaudīm ar specifiskām vajadzībām, kas ikdienā saskaras ar pārvietošanās un citām grūtībām, un kuriem Rīgā joprojām ir ļoti grūti „iziet no mājām” bez apkārtējo palīdzības. Diskutējām arī, „vai vides pieejamības standartiem un kvalitātes kritērijiem neatbilstošas būves ir ilgtspējīgas?”, kā arī par izglītības sistēmas nozīmi šajā jomā.

Rezumējot diskusiju - arhitektūras un pilsētvides kvalitātes (gan izvēlēto risinājumu, gan dizaina, gan darbu izpildes kvalitāte) pārmaiņu līmenis nav apmierinošs. Turklāt tas nav naudas, bet attieksmes un profesionalitātes jautājums. Lai situāciju vērstu uz labu, ir nepieciešama attieksmes maiņa un visu būvniecības procesā iesaistīto pušu – pasūtītāju, projektētāju, būvētāju, uzraugu sadarbības spēju un kvalifikācijas paaugstināšana. Vides pieejamības jomā - 62% izpilda LBN prasības, bet 23% šīm prasībām neatbilst; 31% ir ar atbilstošu vides pieejamības risinājumu dizaina kvalitāti, bet 38% šajā aspektā ir pilnībā neatbilstoši; 31% ir izmantojoši situācijai atbilstošus materiālus, bet tikpat liels skaits (31%) ir izmantojuši situācijai neatbilstošu materiālu izvēli.

Progress 2013. gadā.

Vides pieejamība – virzienā uz „Arhitektūra visiem” apskatāmi labākie piemēri 2013. Gada balvas pretendentu kontekstā.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sanāksmju (dec.2012. - 2013.g.) apmeklējums:

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sastāvs 20.12.2012

 

21.03.2013

20.06.2013

 

19.09.2013

05.12.2013
Viktors Valgums (Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis) x x n n x
Andris Kronbergs (Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis) x n x x x
Egons Bērziņš (Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis) n x n n x
Gunta Grikmane (Latvijas Arhitektu savienības pārstāve) x x x x n
Jānis Dripe (Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis) n n x x x
Mārtiņš Straume (Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis) n x x n n
Ilmārs Leikums (Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis) x x n x n
Viesturs Briedis (Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis) x n n n n
Ainārs Pauniņš (Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes pārstāvis) x x x n n
Juris Dambis (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersona) x x x x n
Ilze Purmale (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersona) x x x x x
Viesturs Brūzis (Rīgas pilsētas būvvaldes amatpersona) x n x x x
Ilze Rukšāne (Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības pārstāve) x x x n x
Helēna Gūtmane (Urban Institute pārstāve) x x x x x
Toms Kokins (Laikmetīgās Arhitektūras Informācijas centra pārstāvis) G – Gunita Kuļikovska x n n/G n/G x