Diskusija par atklāta arhitektūras konkursa nepieciešamību jaukta tipa ēkau jaunbūvēm Zaķusalas krastmalā 19 (2a).

Lasīt tālāk ...

Diskusija par "Preses nama" jaunā kompleksa konceptuālās skices izskatu, pamatojumu, detālplānojuma nepieciešamību un izstrādes pakāpi, kā arī piegulošās teritorijas transporta plūsmas potenciālo mijiedarbību ar jauno būvju kompleksu pēc tā realizācijas.

Lasīt tālāk ...

Ar arhitektūras palīdzību mēs varētu mēģināt atrisināt divas no šobrīd aktuālākajām planētas problēmām, proti, vides degradācija un aizvien pieaugošās cilvēces vajadzības. Arhitekti varētu mainīt uzvedības modeļus, kas iznīcina vēsturisko mantojumu, degradē vidi, noplicina resursus un veicina sociālo nevienlīdzību.

Lasīt tālāk ...

2017. gadā 5. oktobrī norisinājās Reinholda Šmēlinga konference ar devīzi “kā veidot veiksmīgu pilsētu? arhitektūra un pilsētplānošanas zināšanu ekonomikā”. Šogad saistībā ar aktuālo lielmēroga akadēmisko pilsētiņu attīstību Pārdaugavā konferences tēma tika veltīta zināšanu ekonomikas principu analīzei un tās ietekmei uz Centrālās un Ziemeļeiropas pilsētu attīstību. Par Pārdaugavas attīstību zināšanu ekonomikas kontekstā tapa informatīvs viedo materiāls kurs sevī ietvēra vairākas intervijas ar viedokļu līderiem.
Reinholda Šmēlinga konference notiek kopš 2013. gada. Katru gadu organizatori cenšas akcentēt kādu aktuālo Rīgas arhitektūras un tā konteksta aspektu.
2016. gadā Konferences tēma bija stratēģiskā plānošana kā sabiedrības atbalstītas, zinātniski un ekonomiski pamatotas, taktiski ieviešamas pilsētas attīstības vīzijas radīšanas un īstenošanas process. Kā svarīgākais konferences jautājums bija saprast, kas ir stratēģiskās plānošanas objekts un kāda ir šī objekta vēlama veiktspēja attiecībā pret mainīgu kontekstu, sabiedrību un indivīdu. 2016. gada konferences tēmas aktualitāti var izskaidrot ar Pilsētplānošanas un pilsētbūvniecības jomas krīzi—atšķirību starp stratēģijas ka lēmumu pieņemšanas ietvaru retoriku un reālo pilsētas attīstības politiku, kura tiek īstenota. Pēc iepriekšējas sistēmas sabrukuma veidojas ideju vakuums, kad reāli sabiedrība—netiek iesaistīta, plānošana apkalpo finansējuma apgūšanas projektus. Rīgas pilsētas fizikālais stāvoklis un sociāla spēja to izmainīt rosināja domāt reģenerācija virzienā. Termins “reģenerācija” Šmēlinga konferencē parādījās 2015. gadā, kad tika aktualizēts Vecrīgas reģenerācijas projekts. Jāņem vērā konteksts, kurš toreiz, septiņdesmito gadu nogalē motivēja pievērsties reģenerācijai — vēlme atgriezt dzīvību Vecrīgā, grausti un postoša satiksme caur Vecrīgu. Par reģenerācijas projektu tapa dokumentālā filma : ”Vecrīgas reģenerācijas projekts 1983”. Mājoklis kā tēma skarta gan 2014., gan 2013. gadā. 2014. gada konferences galvenais secinājums bija kā netiek nodrošināta pašnoteikšanas un identifikācijas iespējas Rīgas dzīvokļu namu kvartālos, kuri Rīgā ir vairākumā. Pirmajā konferencē, kura notika 2013. gadā, tika veltīta pēckara mikrorajona problemātikai. Toreiz, tika akcentēta īpašumtiesību un lietojuma sadrumstalotība.
Aptaujas rezultāti
Piedāvājam konferences aptaujas rezultātu apkopojumu.
2017. gada konferencei reģistrējas 344 cilvēki un apmeklēja >200 reģistrētie apmeklētāji. Pēc konferences tika veikta konferences apmeklētāju aptauja, kurā piedalījās 63 konferences apmeklētāji. Šāda aptauja tika veikta pēc katras Reinholda Šmēlinga konferences kopš 2013. gada.
Aptaujās tiek iekļauti seši jautājumi par šādiem konferences aspektiem: 1-konferences satura aktualitāte, 2-Konferences dienaskārtība, 3-Konferences moderatora snieguma novērtējums (vadītāju sniegums), 4-Konferences referentu snieguma novērtējums, 5-Konferences vietas novērtējums un 6-Konferences organizācijas novērtējums. Respondentiem tika dota iespēja novērtēt katru aspektu skalā no 1 (zems vērtējums) līdz pieci (augsts vērtējums).
Konferences novērtējums salīdzinājumā ar iepriekšējām trijām konferencēm
No visiem kritērijiem, visaugstāk tika novērtēta konferences vieta (Latvijas Nacionālās Bibliotēkas Ziedoņa zāle), viszemāk—konferences referentu sniegums. Konferences satura aktualitātes novērtējums katru gadu pieaug, šogad sasniedzot visaugstāko novērtējumu—4,37 (2016. gadā 4,37; 2015. gadā 4,27; 2014. un 2013. gadā 4,13). Tas šogad ir viens no visaugstāk novērtētiem konferences kvalitātes radītājiem.
Konferences dienaskārtības novērtējums palika 2016. gada līmenī—4,41 (2015. gadā— 4,21 un 2014. gadā—4,22). Konferenci šogad veidoja četri tematiskie bloki–paneļi: 1–Zināšanu ekonomika pilsētvidē; 2–Zināšanu ekonomika un publiskā infrastruktūra; 3–Zināšanu vietu pārvaldība un koprade; 4–No zināšanu telpas uz zināšanu vietu.
Jānis Ķīnasts jau otro reizi moderē Reinholda Šmēlinga konferenci. Šī gada konferences moderatora Jāņa Ķīnasta darbs tika novērtēts augstāk, ar atzīmi 4,37 (iepriekšējā gadā —4,32). 2014. un 2013. gados konferenci vadīja vairāki moderatori, kuru kopīgais vērtējums bija attiecīgi 4,07 un 4,22. 3. sadaļu—paneli par sadarbības iespējam Pārdaugavas plānošanā vadīja Viesturs Celmiņš. Daži respondenti tomēr atzina, ka šīs sadaļas vadītāja sniegums nebija veiksmīgs.
Šogad, konferences referentu snieguma novērtējums sasniedza 4,21, kas ir nedaudz zemāks par iepriekšējo gadu (2016. gadā — 4,23, 2015. gadā—3,89, 2014. gadā — 4,10). Jāatzīst, kā dominējošais vērtējums referentu sniegumam ir 4 (60,3%); pagājušajā gadā— 4 (62,5%).
Konferences organizācijas novērtējums šogad sasniedz rekordzemo atzīmi 4,32, 2016. gadā tas bija 4,4, 2015. un 2014. gadā 4,53, 2013. gadā—4,56. Ir vērts iespēju robežās pievērst uzmanību konferences organizācijas aspektiem, kuri šogad varēja izraisīt nepatīkamo pieredzi konferences norises laikā. Kā vienu no šī gada negatīviem aspektiem komentāros tika minēta īsa pusdienu pauze.
Papildus, respondenti tika aicināti nosaukt lektorus, kuri vislabāk patika kā arī sniegt informāciju par to, kādā veidā uzzinājuši par konferenci.
Visvairāk respondentiem visvairāk patika pēc kārtas pirmā referenta—Vilema van Vindena un pēc kārtas otrā—Dauņa Auera sniegumi; vismazāk—Frenka Vernera referāti. Respondentiem bija iespēja izvēlēties vairākus referentus.
Respondentu vairākums par konferenci uzzināja no e-pasta uzaicinājuma, kam seko facebook , kā arī RPA “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” mājas lapa. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pieauga to dalībnieku skaits, kuri par pasākumu ir uzzinājuši caur citiem avotiem (vadītājs informēja par iespēju apmeklēt, uzzināja darba vietā, saņēma uzaicinājumu no kolēģes e-pasta, no LLU pasniedzējiem, pateica dzīvokļa biedrene, uzzināja no paziņām, jau vairakkārt apmeklēja konferenci, universitātes vadība nosūtīja uzaicinājumu uz konferenci, kursabiedri pateica, sekoja līdzi jaunumiem, jo zināja kā būs konference, kā arī no kolēģiem u.c).
Viedokļi par konferenci
Papildus aicinājumam novērtēt piecus konferences aspektus, respondenti tika aicināti atbildēt uz jautājumiem 1–Vai Jūs uzzinājāt ko jaunu 2016. gada R. Šmēlinga konferencē?; 2–Kas Jums nepatika 2016. gada R. Šmēlinga konferencē? 3–Par kādām citām tēmām Jūs ieteiktu mums rīkot konferences?; 4– Kādus lektorus Jūs ieteiktu nākamajā konference? un 5–sniegt citus ieteikumus. Zemāk seko komentāru kopsavilkumi, kuri apkopoti vadoties pēc vidēja konferences novērtējuma.
Pirmajā kategorijā ir komentāri no respondentiem, kuri novērtēja konferences norisi no 1 līdz 3,9.
pusdienu pauze; tēmas šaurais tvērums; diskusijas; novirze no laika grafika; referenti no Latvijas runāja angliski;
Šādi vērtējumi sastāda 10%.
Salīdzinoši labāk (4,0-4,1) novērtējuši konferences norisi atzīme to,
konferences pārtraukumos netika komunicēta informācija par kafijas pauzēm; arhitektūras un pilsētbūvniecības kompetenču trūkums konferences saturā; “ka atkal neizdevās iesaistīt cilvēkus, kas no Rīgas pašvaldības ar konkrēto teritoriju strādā ikdienā”; Ilzes Paklones prezentācijā sīkais fonts; reģistrācija gan klātienē, gan tiešsaistē (nav paredzēta atbilde par reģistrāciju, varētu tikt risināta kā automātiskā atbilde nosūtot arī konferences programmu)
Šādi vērtējumi sastāda 13%.
Trešajā kategorijā ietilpst komentāri no respondentiem, kuri novērtēja konferenci visai pozitīvi, ar vidējo vērtējumu no 4,1 līdz 5. Šie respondenti pārsvarā atturējās no negatīviem komentāriem, viens no būtiskajiem komentāriem bija par to, kā konferences saturam bija nepietiekami populārzinātnisks, jeb problēmu skaidrojošs, raksturs.
2017. gada konferences satura izvērtējums
Mērķis panākt lielāko konferences auditoriju lai piesaistīt lēmumu pieņēmēju uzmanību
Izvērtējot iepriekšējo konferenču apmeklētāju aptaujas, tika ņemts vērā ieteikums piesaistīt lēmumu pieņēmēju—konkrēti RD departamentu darbinieku—uzmanību. Lai to panāktu, tika meklēti veidi, kā palielināt konferences auditoriju, tādā veidā padarot konferenci nozīmīgāku un vērā ņemamu. Tika nolemts sadarboties ar “Baltic Interreg” programmas atbalstītu projektu “Live baltic campus” par akadēmisko pilsētiņu attīstību Baltijas Jūras reģionā. Latviju šajā projekta pārstāvēja Rīgas plānošanas reģions un Latvijas universitāte.
Mūsu nodoms bija panākt izaugsmi auditorijas lieluma un plašuma ziņa, piesaistot projektu, ar kuru varētu apvienot auditorijas. Lai motivētu sevi un partnerus strādāt auditorijas palielināšanas virzienā, konferences sagatavošanas agrīnajā posmā tika nolemts, kā konference notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zāle ar aptuveni 400 sēdvietām. Parasti konferences apmeklētāju skaits nepārsniedza 200.
“Top down” organizācijas process
Līdz šīm, konferences dienaskārtību veidoja RPA “Rīgas pilsētas arhitekta birojs”. Katras konferences dienaskārtības veidošanas procesa sākumā tika formulēts īss konferences tēmas apraksts un vēlāk konferences dienaskārtība tika precizēta. Apzinoties to, kā Latvijā ir ierobežots lektoru skaits, tēmu parasti definē plašāk ar iespēju precizēt konferences vēstījumu atkarība no runātāju atlases. Šogad, jau agrajā konferences organizācijas posmā tika nolemts strādāt ar tematiem kurus izvirzīja “Live Baltic Campus” projekta pārstāvji.
Konferences tēma: no analītikas uz velmju domāšanu
Kops paša konferences norises organizācijas sākumā, tika izvirzīti četri temati: 1-zināšanu ekonomika pilsētā; 2-zināšanu ekonomika un publiskā infrastruktūra; 3-zināšanu vietu pārvalde; 4-no zināšanu telpas uz zināšanu vietu.
“Live Baltic Campus” ir projekts par akadēmisko centru attīstību. Līdz ar to galvenā uzmanība tika pievērsta Latvijas Universitātes pilsētiņai. RPAB nodoms bija apvienot vienā konference gan aktuālo Latvijas Universitātes kampusa attīstību, gan aktualizēt Pārdaugavas attīstības vīziju. No biroja viedokļa sakumā šķita, kā aktuāli būtu paskatīties, kādā veida Rīgas teritorijas plānojums tika pielāgots gan programmatisko uzstādījumu izmaiņām—kad administratīva centra teritorijas daļa, kurai notika konkurss un lokālplānojums, tika pielāgota jauna Latvijas Universitātes pilsētiņas būvniecībai, gan Rail Baltica projekta nonākšanai dienaskārtībā.
Līdz ar to, konferences dienaskārtības virzība tika noteikta pēc principa “no vispārēja un abstrakta uz konkrēto un specifisko”. Šajā gadījumā abstrakts ir zināšanu ekonomikas jēdziens, kurš tika iztirzāts pirmajā sadaļā “zināšanu ekonomika pilsētā”. Profesionāls skatījums uz zināšanu ekonomikas izaicinājumiem tika izklāstīts otrajā sadaļa “zināšanu ekonomika un publiskā infrastruktūra“. Par esošo projektu pārvaldību tika diskutēts trešajā sadaļā, savukārt par Pārdaugavas realitātēm tika diskutēts ceturtajā sadaļā.
1. sadaļa “ZINĀŠANU EKONOMIKA PILSĒTĀ” Iespējas zināšanu ekonomikai—ārpus metropolēm un “viedas specializācijas”
Pirmajā sadaļā piedalījās Vilēms van Vindens (Willem van Winden) un Daunis Auers. Willem ir profesors no Nīderlandes, viņa dalību konferencē atbalstījusi Nīderlandes vēstniecība Latvijā. Daunis Auers ir ekonomists, domnīcas "Certeus" pārstāvis un LU Sociālo zinātņu fakultātes profesors.
Abi runātāji, būdami ekonomisti sniedza ieskatu un pamatinformāciju par zināšanu ekonomiku. Vilēms parādīja, kā zināšanu ekonomika patiesība ir ļoti ierobežota nozare kuras labumi ir pieejami elitārai kopienai. Viņš uzsvēra, lai novērstu pārmērīgu nevienlīdzību, pilsētām ir jādomā, kā izmantot zināšanu ekonomikas resursus vietējas sabiedrības vajadzībām. Daunis Auers savukārt fokusējās uz pilsētas konkurētspējas faktoriem, kurus nosaka pilsētas ģeogrāfiskais novietojums, cilvēkkapitāls, infrastruktūra, dzīves kvalitāte. Lai gan visi šie faktori tika analizēti neattiecinot uz konkrētas Latvijas sabiedrības vajadzībām, lektors norādīja, kā Rīgai ir jācenšas nodrošināt savu līdera pozīciju Baltijas valstu starpā.
2. sadaļa “ZINĀŠANU EKONOMIKA UN PUBLISKĀ INFRASTRUKTŪRA”: kā sinhronizēt pilsētas un universitāšu telpisko attīstību
Otrajā sadaļa piedalījās arhitekti Frenks Verners (Frenk Werner), Niklāvs Paegle un Ilze Paklone. Frenks Vereners pārstāvēja vienu no Eiropas vadošajām pilsētbūvniecības kompānijām ar bagāto pieredzi akadēmisko pilsētiņu plānojumu projektēšanā. Frenka Vernera dalību atbalstījusi Nīdelrandes vēstniecība Latvijā. Niklāvs Paegle ir latviešu arhitekts ar pasaules pieredzi, dālijas ar saviem projektiem augstskolu infrastruktūras attīstībā. Ilze Paklone prezentēja Rīgas plānošanas reģiona pasūtītu pētījumu par akadēmisko teritoriju pārvaldību.
Pirmie divi runātāji pārstāv dažādas projektēšanas kultūras—pilsētbūvniecības jeb urbanistikas otrā—arhitektūras. Pirmo pieeju raksturo Kevina Linča (Kevin Lynch) ideja par "daļējo kontroli"—ka pilsētbūvnieks kā projekta autors var tikai daļēji noteikt kā akadēmiskā pilsētiņa attīstīsies, liela loma ir iesaistītām pusēm. Otrā pieeja, ko prezentēja Niklāvs Paegle ir konkrētas arhitektūras vīzijas, kura iemieso pasūtītāja ambīciju un autora stilu. Trešais referenta saturu veidoja labas prakses piemēru izpēte, universitāšu infrastruktūras izpēte, un to salīdzinājums. Ņemot vērā Pārdaugavas situāciju, kad trīs atšķirīgie kampusi attīstās paralēli, par svarīgāko trūkumu tika atdzīta šo kampusu attīstības koordinācija vai sinhronizācija ar pilsētas attīstību.
3.sadaļa “PĀRVALDĪBA UN ZINĀŠANU TELPAS VEIDOŠANA: DISKUSIJA”: laba prakse aizstāj sadarbības kultūru
Trešā sadaļa piedalījās IZM Valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa, AS RB RAIL Projekta vadītājs-koordinators Artūrs Caune, FB lapas "Kā labi dzīvot Āgenskalnā" administrators Arvīds Drāvnieks, RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps un RSU attīstības prorektors Toms Baumanis, kā arī diskusiju komentēt tika aicināts Vilems van Vindens, lektors no pirmās sadaļas. Trešās sadaļas formāts atšķiras no pārējam konferences sadaļām, jo tika organizēts kā ekspertu panelis par Pārdaugavas un akadēmisko centru pārvaldību. Paneļa tēma tika izklāstītā diezgan brīvā formā, līdz ar to precīzi noskaidrot, vai paneļa dalībnieki atbildēja uz konferences galvenajiem jautājumiem paliek neskaidrs. No izskanējušiem viedokļiem var secināt sekojošo:
1– RTU un RSU pārstāvji, atzinuši kā paši savā starpā spēj vienoties sadarbībai kopīgo studiju programmu īstenošanai un infrastruktūras attīstībai. RSU pārstāvis informēja, ka konferences ievadā minētais ārzemju studentu pieaugums var būt īslaicīgs, jo RSU plāno mainīt izglītības eksporta formu—no ārzemju studentu piesaistes uz augstskolas filiāles atvēršanu Vācijā. 2– pārvaldība diskusijas dalībnieku izpratnē ir privāta sektora kontrole par pašvaldības darbu. 3–tika pamanītas būtiskās izpratnes atšķirības starp ekspertiem: tā Agrita Kiopa uzskata, kā svarīgākais ir panākt līderu forumu ietekmi uz pašvaldību ka labas pārvaldības prakses piemēru, savukārt van Vindens paskaidroja, kā reāla prakse rāda, kā veiksmīga pārvaldība ir ļoti atkarīga no savstarpējas iesaistīto pušu sadarbības kultūras, kuras pamatā ir došana un saņemšana strādājot kopīgo interešu labā.
4. sadaļa “NO ZINĀŠANU TELPĀM UZ ZINĀŠANU VIETĀM” jeb kā pareizi ģentrificēt Āgenskalnu?
Ceturtā sadaļā piedalījās sociologs Viesturs Celmiņš, tūrisma jomas eksperts Martiņš Eņģelis, un LU ĢZZF Ģeogrāfijas fakultātes studente Laura Dimitrijeva.
Viesturs formulēja diskusijas par LU apkārtnes teritorijas Torņakalnā attīstības pamatnostādnes: drīzumā Pārdaugavā ārzemju studentu skaits dubultosies, ka akadēmiskais centrs Universitātes pilsētiņas formā nav zināšanu teritorija, Pārdaugavā var mainīties mobilitātes situācija nākotnē. Mārtiņš Eņģelis akcentēja, kā patlaban Pārdaugava notiek ģentrifikācija, ko sekmē AirBnB īslaicīgas lietošanas mājokļu īre. Viens no lielākiem izaicinājumiem Pārdaugavas pievilcībai dzīvošanai ir maģistrālo ielu radītais diskomforts. Laura Dimitrejeva akcentēja to, kā patlaban Pārdaugavu pārmiju izmanto tikai pieci procenti no sabiedriskā transporta lietotāju skaita, un nākotne transporta veidu maiņai varētu būt būtiska ietekme uz Torņakalna ikdienas funkcionēšanu. Diskusijas dalībnieki atzinuši, kā dažās Pārdaugavas apkaimēs notiek ģentrifikācija jeb pamatiedzīvotāju “izspiešana” uz ekonomiskā pamata. Notika viedokļu apmaiņa kā šis process ir vērtējams, piemēram, uz Āgenskalna tirgus piemēra. Izskanēja viedoklis, kā zināms elitārisms nenāktu pa sliktu domājot par tirgus attīstības nākotni.
Secinājumi
Vai ir sanācis piesaistīt lēmumu pieņēmēju uzmanību? Daļēji, konferences atklāšanā tēmu aktualizēja ekonomikas ministrs un diskusijā piedalījās universitāšu pārstāvji, tomēr diskusijā nepiedalījās pilsētas atbildīgie departamenti.
Vai ir izdevies konferencei piesaistīt plašāku auditoriju? Jā, jo pasākumu apmeklēja vismaz 350 cilvēki , bija iesaistītas vairākas Pārdaugavas attīstībā ieinteresētas sabiedrības grupas (piemēram: universitāšu pārstāvji, Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis u.c.) un, vairākas ziņas par konferenci mēdijos. Kopumā ir izdevies attīstīt konferences sniegumu jaunajā līmenī, ko arī atzinuši konferences apmeklētāji: “Man viss ļoti patika, un patika, ka konferencei katru gadu jūtama attīstība. Paldies par darbu un tā turpiniet!”
Vai pēc konferences var runāt par skaidru un detalizētu Pārdaugavas situācijas izpratni? Netika radīta kopīga situācijas izpratne par notiekošo Pārdaugavas teritorijā.
Vai ir labāka izpratne par to, kādā veidā var uzlabot Pārdaugavas attīstības pārvaldību? Konferences saturs ļauj saprast atšķirības starp pasaules praksi un vietējo iesaistītu pušu izpratni par sadarbības veicināšanu. Zināšanu ekonomikas pamatā ir cilvēku spēja sadarboties līdz šīm neierasta veidā–tā ir atzinis profesors Vilēms van Vindens. Vēl viņš minēja, kā ir svarīga kultūra jeb cilvēku uzvedības paradumi un spējas sastrādāties. Jo zināšanu teritorija pārvaldības aspektā ir metafora tam, kā cilvēki spēj iziet no saviem ierastajiem darbības apcirkņiem un sāk sadarboties jaunos veidos. Savukārt Agrita Kiopa atzina nepieciešamību mākslīgi sekmēt augstā līmeņa spēlētāju kopējo sadarbību zināšanu teritoriju veidošanā, organizējot līderu forumus.
Tomēr, var secināt kā:
-akadēmisko centru un pilsētas attīstību ir jāsinhronizē, t.i., jāsaskaņo laikā attīstības projektus gan universitāšu pusē, gan pilsētas pusē, tādā veida panākot sinerģiju un nodrošinot dzīves kvalitātes nepasliktināšanos un uzlabošanos;
-jāattīsta zināšanu ekonomikas pārnese pašvaldības pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai–pilsētplānošana, vides kvalitāte, sociālie pakalpojumi, uzņēmējdarbība, mājoklis, pilsētvide, pašvaldības jomas, kuras var padarīt priekšrocības, ko sniedz digitalizācija.

Sēdes protokols 1. (97) 2017. gada 29. septembrī                                                                                   

REĢISTRĒJIES REINHOLDA ŠMĒLINGA KONFERENCEI:

 


LIVABLE CITY FORUM RIGA PASĀKUMI

Papildus informāciju par foruma Šmēlinga konferences / Livable City Forum Riga aktivitātēm trešdien, 4. oktobrī un piektdien, 6. oktobrī, kā arī iespēju reģistrēties abu dienu pasākumiem bez maksas meklējiet šeit.

 

Pētījumu daļu rezultāti:

1. Sociālekonomisko aprēķinu daļa
2. Telpiskā un sociālā daļa
3. Vides daļa
4. Tehniskā daļa

 

 

Papildus tam pētījuma telpiskās un sociālās daļas ietvaros tika veikts RĪGAS PILSĒTAS SILTUMSALAS EFEKTA ATTĀLĀS IZPĒTES NOVĒRTĒJUMS - autors: J.Donis

 

Pētījuma telpiskā un sociālā daļas, kā arī sociālekonomisko aprēķinu daļas ietvaros tika realizētas fokuss grupu tikšanās (Fokuss grupu tikšanās materiāli atrodami zemāk):

13.01.2016. Fokuss grupas atskaites 1.daļa; 2.daļa; 3.daļa.

25.02.2016.Fokuss grupas atskaite

02.03.2016.Fokuss grupas atskaite

FOKUSGRUPU DISKUSIJU UN INTERVIJU ANALĪZE, INTERPRETĀCIJA, SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS - autors: V.Cemiņš

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sniedz šādus pakalpojumus(*):

1. konsultē par arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu pilsētbūvniecībā;

2. sniedz atzinumus par detālplānojumiem, lokālplānojumiem vai būvniecības iecerēm;

3. konsultē par pētījumu sagatavošanu par pilsētvides kvalitāti.

Aģentūra sniedz pakalpojumus bez maksas.

Tālrunis uzziņām: + 371 67105938

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

(*) Atbilstoši Rīgas Domes 2017.gada 24.janvāra saistošiem noteikumiem Nr.245 “Par Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” pakalpojumiem”

Mēs nevaram izvairīties no klimata pārmaiņām, kas nākotnē nozīmē vairāk nokrišņu, augstāko jūras līmeni un siltāku laiku. Tas uzstāda Rīgai vairākus izaicinājumus. Ja mēs kā sabiedrība kavēsimies tikt ar šiem izaicinājumiem galā, nākotnē tikšana galā ar klimata pārmaiņu konsekvencēm kļūs dārga, un nākošām Rīdzinieku paaudzēm būs jāpatērē daudz vairāk resursu lai novērstu būtiskus postījumus pilsētai. Pastāv sakarība starp augošo temperatūru uz Zemes un cilvēka darbības izraisītu oglekļa dioksīda koncentrāciju atmosfērā. Mūsdienu pētniekiem par to nav šaubu. Lai gan pārmaiņas notiek globāli, klimata pārmaiņām būs virkne konsekvenču Rīgai pat neskatoties uz to, cik labi mēs spēsim ierobežot oglekļa dioksīda izmešus. Tas mums uzstāda konkrētus uzstādījumus, kuru priekša mums ir jāspēj noformulēt sava pozīcija veidojot un īstenojot pilsētas attīstības stratēģiju.

Lasīt tālāk ...

Informācija par sadaļas autoriem.

Lasīt tālāk ...

Lai sekmētu Aģentūras mērķa sasniegšanu un uzdevumu izpildi, Aģentūra aizvien attīsta attiecības un aktīvi sadarbojas ar dažādām arhitektūras procesā un kvalitatīvas pilsētvides attīstībā iesaistītajām pusēm. Aģentūras klientu un sadarbības partneru loks aizvien pieaug, tāpēc jaunu klientu un sadarbības partneru apzināšana, sadarbības pilnveidošana ar esošajiem klientiem un partneriem, meklējot un attīstot aizvien jaunus sadarbības veidus, tiek uzskatīta par nozīmīgu Aģentūras darbības principu, kas tiek izmantots visos Aģentūras darbības virzienos.
Aģentūras klienti, kas izmanto Aģentūras sniegtos pakalpojumus, ir:
Rīgas pašvaldības iestādes un struktūrvienības:

Rīgas pilsētas būvvalde;

Attīstības departaments;

Rīgas Pieminekļu aģentūra;

Īpašumu departaments;

Satiksmes departaments;

Enerģētikas aģentūra;

Arhitekti, būvinženieri un projektu attīstītāji: uzņēmumi un privātpersonas;

Valsts iestādes: Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;

Nekustamo īpašumu aģentūra;

Ministrijas: Kultūras ministrija; Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Satiksmes ministrija;

Sabiedriskas interešu grupas un personas, kas iestājas par konkrētu ar
arhitektūru saistītu jautājumu risināšanu Rīgas pilsētā;

Latvijas Profesionālo gidu asociācijas.

Aģentūras sadarbības partneri, ar kuriem kopā tiek īstenoti vairāki esošie un attīstīti jauni projekti un pakalpojumi, ir:

Arhitektūras pakalpojumi (gan privātie, gan publiskie) ir rīdziniekiem nepieciešamā un pieejamā informācija, zināšanas, konsultācijas un autordarbi (produkti un projekti) ar mērķi veicināt dzīves un
pilsētvides kvalitāti.

Arhitektūras un radniecīgo nozaru nevalstiskās organizācijas: Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Ilgstpējīgas būvniecības padome, Latvijas Ainavu arhitektu biedrība un citas organizācijas, kas iesaistītas Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas darbā;

Latvijas augstskolas: Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvijas Mākslas Akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un Biznesa Attīstības augstskola, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Rīgas Stradiņa Universitāte;

Latvijas Zinātņu akadēmija;

Baltijas jūras reģiona valstu galvaspilsētu un Latvijas lielo pilsētu
arhitektu dienesti;

Individuāli arhitektūras pētnieki un pētnieku grupas;

Uzņēmēji un uzņēmumi, kas sekmē Aģentūras projektu īstenošanu;

Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Apakškategorijas

All content related to 2016 conference "residential environment"

All content related to 2017 conference

All content related to 2018 conference