Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Elektroniskā versija pieejama adresē: http://vardnica.pilsetasarhitekts.riga.lv/

Autors: Sigurds Grava

Literārā konsultante: Gundega Blumberga
Atbalstītāji: «Jāņa Rozes apgāds», «Rīgas pilsētas arhitekta birojs»
Tirāža: 1000 eksemplāri
Vieta: Rīga
Laiks: 2006. gads

Profesionālajā un Ņujorkā pavadītā mūža pieredzē pamatotā angļu-latviešu pilsētvides vārdnīca, kurā ietverti 7200 termini, ir pilsētplānotāja Sigurda Gravas dāvana kolēģiem. Tā dod iespēju iegūt, apstrādāt un analizēt informāciju, domām, atziņām un secinājumiem piešķirt precīzu izteiksmes veidu un saprasties ar profesionāļiem Baltijā, Eiropā un pasaulē.

Daudzas Latvijas pilsētas var lepoties ar ilgu vēsturi. Tajās gadu gaitā ir radies un vēl vienmēr ir atrodams pagātnes mantojums. Lielākoties tomēr mūsu apbūvētās urbānistiskās platības veidotas un celtas 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta pirmajā pusē (līdz Otrajam pasaules karam). Neraugoties uz šo vietu vēsturisko vērtību, šī inventūra ir tagad nolietota un bieži vien palikusi tālu iepakaļ pašreizējo laiku prasībām – it sevišķi salīdzinājumā ar Rietumeiropu un Ziemeļameriku.

Padomju periods, kas Latvijā ilga vairāk nekā pusi gadu simta, arī atstājis savu devumu, kas šur un tur ir pozitīvs, bet bieži vien neatbilst mūsu iedzīvotāju un mūsu iedzīvotāju un mūsu laika vajadzībām. Daudzi elementi būvēti nevīžīgi un būtu tūlīt atvietojami, ja tas būtu iespējams. Pārkārtošana un uzlabošana ir neatliekama, lai varētu noturēties pieņemamā pilsētu civilizācijas līmenī. Pēdējos gados līdz ar ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā sākusies strauja celtniecība daudzās pilsētu vietās. Galvenokārt tas saistās ar komerciālām ēkām, bet atdzīvojas arī dzīvokļu un privātmāju tirgus. Diemžēl ne vienmēr attīstība notiek pareizās vietās, un reti kad tiek ievēroti ilgtermiņa plāni. Pilsētu struktūras būtiski mainās, un tas bieži rada bažas un samulsumu.

Šīs problēmas nebūt nav svešas zemēs un pilsētās, kur šādas tendences ir valdījušas jau pāris gadu desmitu. Ir gūta pieredze, un dažādi rezultāti ir redzami – tie ir aprakstīti. Latvijā tāpēc jāuzsver pārdomas – kā uzlabot esošos pilsētu rajonus un kā veidot jaunus apgabalus, kas atbilstu mūsu laiku prasībām? Kuros sektoros šāda uzmanība ir visvairāk vajadzīgā un kā sagatavoties pašreizējam un nākamajam posmam? Kādām vajadzētu būt Latvijas pilsētām un apbūves vietām, kā veidot reģionus un brīvās telpas? Ja ir zināšanas par pilsētu situācijām un piemēri plānošanas metodikā ārpasaulē, tad no tā varētu mācīties. Mums ir spējīgi cilvēki, bet viņu nav pārāk daudz, un ilgu laika sprīdi viņiem nebija iespējas vērot un sekot Rietumu teorijai un praksei. Bet tagad visi ceļi ir atvērti un informācija ir pieejama visādos veidos. Gandrīz visi šie lietpratēji – jauni un veci – tagad cenšas apgūt angļu valodu, jo, kā tas ir visās citās techniskās nozarēs, lielākā daļa pilsētvides un plānošanas grāmatu un rakstu pasaules mērogā iespiesti angliski. Tie nāk ne tikai no Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritānijas; arī daudzās citās valstīs (izņemot varbūt Vāciju, Franciju un Krieviju) materiāli tiek rakstīti un izplatīti angliski. Tas visus nesajūsmina, bet tā nu tas ir.

Šīs vārdnīcas nolūks ir palīdzēt latviešu lasītājiem ne tikai tulkot urbānisktikas un plānošanas literatūru, bet arī saprast, kādā nozīmē dažādi jēdzieni un apzīmējumi tiek lietoti Rietumu praksē. Jācer, ka šī auditorija ietver ne tikai profesionālos plānotājus, bet it visus, kuri vēlas lasīt par šiem tematiem.

Ir gandrīz droši, ka pašlaik ir jau sagatavotas pilsētvides un plānošanas vārdnīcas gandrīz visās citās valodās zemēs, kuras ir kaut cik attīstītas (piemēram, «English-Chinese Glossary of Terms in Housing, Urban Planning and Construction Management», Beijing, Ministry of Urban and Rural Construction, 1987). Šeit nu būtu latviešu devums.

Sigurds Grava