Diskusija par piemērotām alternatīvām Nacionālās koncertzāles atrašanās vietas variantiem Rīgas centrā

2019. gada 2. aprīlī no plkst. 10.00 līdz 12.00. Rīgas pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60A-21.

Nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskā vidē. Nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle un konferenču centrs kā prioritātes minētas arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā „Latvija 2030”, Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr vēl arvien aktuāls ir jautājums, vai objekta novietne, konteksts (pilsētbūvnieciskā situācija), arī arhitektūras risinājumi var veicināt tā īstenošanas potenciālu, pievilcību plašākas ieinteresētas sabiedrības acīs un ilgmūžību. Tāpēc diskusijas ietvaros tiks prezentētas un apspriestas vairākas aktuālas iespējamās koncertzāles novietņu alternatīvas projekta īstenošanai Rīgas centrā, kā arī uzklausīti ekspertu apsvērumi un ieteikumi projektu virzītājiem un lēmumu pieņēmējiem.

Diskusijas pieraksti lasāmi šeit.

 

Ziņojumi / prezentācijas:

  • KM piesaistīta arhitekta Sergeja Ņikiforova – prezentācija [ prezentācija ] (kritēriji, kopsavilkums un secinājumi) par koncertzāles alternatīvajām vietām „0” scenārijam Rīgas centrā:
    • Alternatīva - Andrejsala;
    • Alternatīva - Torņakalns Z;
    • Alternatīva - Uzvaras parkā starp Raņķa dambi, Mārupīti un Slokas ielu.
  • Juris Dreimanis, SIA “Privāto aktīvu pārvalde” [ prezentācija ]:
    • Alternatīva - Eksporta 1C (vēst. Muitas krastmala, ierīkota 1875.-1877. gadam uz YZ jeb Andreja dambja),
  • Ojārs Spārītis, LZA prezidents; Andrejs Ērglis, LZA viceprezidents; Uģis Šēnbergs, arhitekts [ prezentācija ]:
    • Alternatīva - Zinātņu akadēmijas augstceltnes kvartāla attīstības koncepcija, Akadēmijas iela 1.

 

Diskusijas dienaskārtības jautājumi:

  • Kādas ir alternatīvas un kas būtu jāzina lēmumu pieņēmējiem, un jāņem vērā projektu attīstītājiem par koncertzāles un konferenču centra ietekmi uz pilsētvides kvalitāti?
  • Kā veicināt projektu arhitektūras kvalitāti (principi, kritēriji) un mazināt negatīvās ietekmes riskus?
  • Kas būtu akcentējams, domājot par plānoto objektu pielāgošanos klimata pārmaiņām un virzoties uz gudro, zaļo un iekļaujošo pilsētu, kas kā stratēģisks mērķis definēts arī ES līmenī?

 

Dalībnieki:

  • Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors, Rīgas pilsētas arhitekts;
  • Dace Vilsone, Kultūras ministrijas valsts sekretāre;
  • Oļegs Burovs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks;
  • Ilze Purmale, arhitekte, RD PAD Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja;
  • prof. Jānis Krastiņš, arhitekts, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs;
  • Juris Dambis, arhitekts, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs;
  • Viesturs Celmiņš, sociālantropologs ar specializāciju dizainā un vides plānošanā.

 

Pieaicinātie eksperti:

  • Uldis Balodis, Rēzeknes koncertzāles projekta autors;
  • Juris Poga, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienība prezidents;
  • Gatis Didrihsons, arhitekts, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs;
  • Andis Sīlis, arhitekts, “Rīgas koncertzāle” projekta uz AB dambja autors.