Regulāras ūdens satiksmes
atjaunošana Rīgā

Pilotprojekts: Ūdens satiksmes atjaunošanai starp apkaimēm Bolderāja / Daugavgrīva, Vecmīlgrāvis un Mangaļsala

Pilsētas publisko ūdenstilpņu un krastmalu izmantošana, tostarp dažāda mēroga kuģošanas iespējas Rīgas pilsētas arhitekta biroja risināto tematu lokā bijušas jau ilgstoši, tomēr ar jaunu satura kvalitāti tās atgriezās tieši 2018. gadā 12. jūnijā biroja rīkotajā ekspertu diskusijā[1].

Vasaras sākumā birojs organizēja publisku diskusiju par pasažieru kuģu satiksmes iespējām Rīgā, kur, klātesot galvenajām atbildīgajām iestādēm, ekspertiem un interesentiem, tika akcentēti dažādi veicamie infrastruktūras sakārtošanas priekšdarbi un iezīmējās ekspertu un iedzīvotāju organizāciju priekšlikums īstenot pilotprojektu Daugavgrīvas, Bolderājas, Vecmīlgrāvja un Mangaļsalas savienošanai pa ūdeni. Diskusija ar vairākiem pasākumiem turpinājās festivālā Komēta (29. jūlijs) un sociālo partneru un RTU diskusiju ciklā Kompass (12. septembris), kur tika analizēta gan Rīgas, gan dažādu ārvalstu pieredze, padarot ūdensceļus plašāk pieejamus sabiedrībai.

Visbeidzot, 30. novembrī notikušajā Rīgas pilsētas arhitekta konferencē “Osta un Rīdzinieks. Telpiskās un mentālās pārmaiņas 100 gados”[2] detalizēti tika analizēta Rīgas, ostas, publisko ūdeņu un ūdensmalu izmantošanas tēma, sarunā aktīvi iesaistot vietējos un ārvalstu ekspertus un iedzīvotāju sabiedriskās organizācijas ar redzējumu par ūdeņu pieejamību Rīgā.

Lai no jauna iedzīvinātu ūdens satiksmi kā organisku Rīgas transporta sistēmas sastāvdaļu, nepieciešams prototipēt un rast institucionālu risinājumu šādiem jautājumiem (skat. kartoshēmu)

1.posms: Infrastruktūras sakārtošana un uzturēšana

  • trīs piestātņu izveide (ūdens pieturas Kapteiņu ielā, Zivju ielā un Mangaļsalas ielā) atbilstošāko piestātņu risinājumu prototipēšanai un pārbaudei dabā;
  • piestātņu labiekārtojuma un pieejamības risinājuma īstenošana;
  • izveidotās infrastruktūras uzturēšana un publiskas pieejamības nodrošināšana.

2. posms: Pilotprojekts pasažieru pārvadāšanā

  • ūdens sabiedriskā transporta – kuģīša maršruta un kursēšanas grafika publiskā apspriešana ar Bolderājas, Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja un Mangaļsalas apkaimju iedzīvotājiem un pārvadātājiem;
  • Rīgas satiksmes biļešu sistēmas integrācija norēķinos par kuģīšu pārvadājumiem;
  • pārvadājumu uzsākšana pilotprojekta ietvaros (šo aktivitāti iespējams veidot sadarbībā ar esošiem privātajiem pārvadātājiem, lai mazinātu sākotnējos ieguldījumus).

Uzsākot regulāru kuģu un laivu satiksmi posmā Kapteiņu iela (Daugavas kreisais krasts), un Zivju iela (Daugavas labais krasts), tiktu radīta iespēja iedzīvotājiem no viena krasta nokļūt otrā krastā 15 minūšu laikā, pretēji šī brīža 28 km garajam un ilgajam maršrutam, kas ved caur Rīgas centru.

Abu krastu savienošana pavērtu jaunas iespējas iedzīvotāju mobilitātē un padarītu pieejamāku gan darba vietu resursu, gan sociālo un kultūras pakalpojumu klāstu, tādējādi radot pienesumu gan iedzīvotāju labklājībai, gan ekonomikai kopumā.

Izvēlētais piestātņu novietojums ļauj ērti pārsēsties citos sabiedriskajā transporta līdzekļos, kas paplašina galamērķu sasniedzamības areālu. Piestātne Kapteiņu iela (Daugavas kreisajā krastā) iecerēta blakus autobusa pieturai Bolderājas poliklīnika, kurā pietur autobusi Nr. 3, 30, 36 un 56. Savukārt Daugavas labajā krastā izveidojamā piestātne Zivju iela novietota tiešā sabiedriskā transporta pieturas Atlantijas iela tuvumā, kur pietur autobusi Nr. 2, 24, 29 un 58.

Trešā piestātne, Mangaļsalas iela, piedāvā sezonālu galamērķi – nesen labiekārtotu, rīdzinieku un pilsētas viesu iecienītu pludmali un pastaigu takas dabas parkā “Piejūra”. Šīs piestātnes izveide ūdensceļu lietotājiem piedāvā tālāko Ziemeļu galamērķi, kas sasniedzams pa Daugavu, tādējādi burtiski “atverot” ostu, Mangaļsalu un Piejūras dabas parku Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

 maps kugitis

Kartoshēma 1: Piestātņu novietojums ūdens satiksmes atjaunošanai maršrutos starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Mangaļsalu


PILOTPROJEKTA NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS

  1. Sasniedzamas darba vietas iedzīvotājiem un darbaspēks uzņēmējiem

Apkaimju statistika liecina, ka šajās pilsētas daļās abos upes krastos kopā mīt vairāk nekā 66 tūkstoši iedzīvotāju un nodarbināti ir apm. 29 tūkst. iedzīvotāju - 84% darba vietu atrodas Daugavas labā krasta apkaimēs.

Abu krastu savienošana ar kuģu satiksmi pavērtu jaunas iespējas iedzīvotāju nodarbinātības mobilitātē. Viena krasta iedzīvotājiem pavērtos iespēja izvēlēties otrā krastā esošo uzņēmumu darba vietas, un uzņēmumiem pieejamāks kļūtu nozīmīgs darbaspēka resurss. Darbaspēka trūkumu kā problēmu norāda aizvien lielāks skaits uzņēmēju, tostarp lielākie ostas uzņēmumi.

  1. Pakalpojumu un kultūras pieejamība un sociālā mobilitāte

Apkaimes abos krastos var lepoties ar nozīmīgu kultūras objektu klāstu – Daugavas kreisajā krastā atrodams Daugavgrīvas cietoksnis, nepieejamā Mīlestības sala, mols un populāras pludmales Baltijas jūras krastā, savukārt Daugavas labajā krastā iedzīvotāju kultūras pasākumu klāstu bagātina kultūras pils Ziemeļblāzma, dabas parks Piejūra u.c. nozīmīgi objekti. Padarot apkaimes vieglāk sasniedzamas, arī šie objekti tiks aizvien aktīvāk izmantoti.

Kreisais krasts iedzīvotāju prātos asociējas ar mierīgu, klusu un patīkamu vietu dzīvošanai, ko stiprina pašvaldības programma sociālo namu renovācijā un būvniecībā. Tomēr fiziska attāluma un ierobežoto transporta savienojumu dēļ šīs apkaimes pieejamo pakalpojumu ziņā ir lielā mērā autonomas un nošķirtas no pārējās pilsētas. Veidojot ciešāku savienojumu ar upes otra krasta apkaimēm, iedzīvotāji iegūtu plašāku un papildinātu kvalitatīvu pakalpojumu klāstu sasniedzamā attālumā, tādējādi iedzīvotāju dzīves kvalitāte un sociālā vide iegūtu būtisku kvalitatīvu uzlabojumu.

  1. Tūrisma iespējas

Rīga ir pilsēta pie ūdens - 16% pilsētas teritorijas klāj dažādas ūdenstilpnes ar labu savstarpējo savienojumu, kas senāk tika plaši izmantotas iekšējam transportam un nekomerciālai kuģošanai. Vēsturisku apstākļu dēļ – stratēģiskas ostas tuvums un PSRS ārējās jūras robežas liegums - Daugavas Z daļa ir zaudējusi savienojumu ar pārējo ūdensceļu tīklu, proti, šajā zonā trūkst publisku piestātņu un citas infrastruktūras.

Sezonālas piestātnes izveide Mangaļsalā rada tālāko Ziemeļu galamērķi, kuģojot pa Daugavu, un no jauna pievieno šo pilsētas daļu pārējam ūdensceļu tīklam, vienlaikus atverot ostu Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

Piestātne Mangaļsala piedāvātu sezonālu galamērķi – iespēju kuģojot sasniegt populāros Mangaļsalas nocietinājumu fortus, nesen labiekārtotu pludmali un plaši izbūvētās pastaigu takas dabas parkā “Piejūra”, kas jau šobrīd ir iecienīta pilsētnieku un pilsētas viesu atpūtas vieta. Vienlaikus Rīgas centra daļā aktīvajiem tūrisma kuģu operatoriem paveras jauni maršruti ar iespēju piestāt arī starp Vecrīgu uz Mangaļsalu, sniedzot papildus pienesumu vietējai ekonomikai.

  1. Būtisks laika ietaupījums

Daugavas kreisajā krastā Bolderājas, Daugavgrīvas un Buļļu apkaimēs kopā mīt 22,6 tūkst.[3] iedzīvotāju, bet šajās apkaimēs nodarbinātas ir vien 4,6 tūkst. personu. Otrā, Daugavas labajā krastā, - Vecmīlgrāvī un pastarpināti Mangaļsalā, Kundziņsalā un Sarkandaugavā - dzīvo 43,5 tūkst iedzīvotāju (Vecmīlgrāvī 23 tūkst.), bet šajās apkaimēs kopā reģistrētas 24,3 tūkst. darbavietu (Vecmīlgrāvī 5,7 tūkst.).

Lai gan attālums starp abos krastos esošo apkaimju centriem kuģojot ir vien 2,7 km (apm. 15 min. brauciens ar laivu), šobrīd iedzīvotājiem jāmēro 28 km garš ceļš caur pilsētas centru, kas ar privāto autotransportu aizņem no 50 līdz 80 minūtēm, bet ar sabiedrisko transportu (braucot ar diviem transportiem) - 95 minūtes.[4]

  1. Izmaksu aplēse un secinājumi

Vērtējot pilotprojekta izmaksas un ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, secināms, ka projekta ieviešana būtu lietderīga un tā sniegtu būtisku pienesumu gan rīdzinieku dzīves kvalitātes celšanā, gan uzņēmējdarbības vides attīstībā.

Domājot par operacionālo izmaksu aplēsi, birojs konsultējies ar Rīgā strādājošiem tūrisma laivu un kuģu operatoriem un definējis galvenos pieņēmumus, kas saglabājami, veicot tālāku projekta detalizāciju:

1.posms: Infrastruktūras sakārtošana un uzturēšana

  • piestātņu uzstādīšana īstenojama sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi, piestātņu risinājums veidots no vieglas konstrukcijas ar iespēju to pārvietot un pārliecināties par dažādu tā novietojumu atbilstību;
  • Rīgas Brīvostas pārvalde atver publiskai pieejamībai apm. 130 m garu posmu no Zivju ielas līdz piestātnei caur SIA “Mangali Shipyard” iznomāto teritoriju un nodrošina tai publisku pieejamību.

2.posms: Pilotprojekts pasažieru pārvadāšanā

  • ūdens transports iekļaujams kopējā Rīgas Satiksmes e-talonu norēķinu sistēmā ar standarta brauciena cenu;
  • pilotprojekta periodā pārvadājumus iespējams nodrošināt sadarbībā ar esošiem laivu operatoriem, neveicot specializēta ūdenstransporta iegādi šim nolūkam;
  • pārvadājumiem izmantojamas laivas ar ietilpību līdz 25 personām un iespēju uzņemt velosipēdistus.

Pašvaldības aģentūra “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” arī turpmāk uzturēs iniciatīvu „Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programmā” iekļaut arī plašāku redzējumu ūdens satiksmes atjaunošanai Rīgas pilsētā.

 

[1] Diskusijas kopsavilkumu lasiet aģentūras interneta vietnē: arhitekts.riga.lv

[2] Plašāka informācija par konferenci, referentiem, kā arī demonstrētās prezentācijas un to video ieraksti atrodami aģentūras lapas konferences sadaļā arhitekts.riga.lv

[3] Statistika par Rīgas apkaimju iedzīvotāju skaitu (2017. gads) un darba vietu skaitu (2013. gads) pieejama portālā apkaimes.lv apkaimes.lv

[4] Attāluma starp apkaimēm, kā arī ceļu garumu laika vienībās braucot ar privāto auto un sabiedrisko transportu aprēķināšanai izmantoti maršruta plānošanas rīki Trafi un Waze.