RĪGAS PISLĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJAS
SĒDES PROTOKOLS Nr. 3 (100)

2018. gada 13. novembrī

Sēde tiek atklāta: plkst.14.00
Sēdi vada: direktors, Rīgas pilsētas arhitekts G.Princis.
Sēdi protokolē: A.Lūse.
Sēdē piedalās kolēģijas locekļi: V.Valgums E.Bērziņš, V.Brūzis, I.Rukšāne, H.Gūtmane, J.Krastiņš, V.Briedis. M.Straume, J.Dripe (neklātienē saņemts rakstveida viedoklis)
Sēdē nepiedalās kolēģijas locekļi: A.Kronbergs, G.Grikmane, A.Pauniņš, T.Kokins, V.Šlars, J.Dambis, I.Purmale, I.Leikums, E.Neilands.

Sēdē piedalās:

G.Princis,
Z.Treimane.
J.Krastiņš,
H.Gūtmane,
M.Straume,
V.Valgums,
I.Rukšāne,

A.Lūse,
E.Bērziņš,
V.Briedis,
V.Brūzis,
A.Birjukovs,
I.Aizpuietis,
M.Liepa – Zemeša,

L.Sarma,
S.Bardovskis (Latvijas Radio),
P.Čurkse (LETA),
K.Korzubova (LETA),
M.Glumane (“Dienas Bizness”),
E.Kupčš (Latvijas Radio).

Referē: A.Birjukovs (SIA “Marks Arhitekti”), I.Aizupietis (SIA “Merks”), M.Liepa-Zemeša (Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments), L.Sarma (Rīgas domes Būvvalde).

Kolēģijas sēdē tika izskatīts un komentēts būvniecības ieceres mets Lucavsalas ielai 5, Rīgā, pasūtītājs SIA “Merks”, projekta autors SIA “Mark Arhitekti”. Projekta ieceri skaidroja attīstītāja SIA “Merks” pārstāvis projektu vadītājs Ivo Aizupietis un SIA “Mark Arhitekti” vadošais arhitekts Aleksejs Birjukovs.

Projekta iecere ietver trīs daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku būvniecību Lucavsalas ielā 5 uz nepabūvētas teritorijas, kas saskaņā ar Detālplānojumu atrodas jauktas apbūves teritorijā. Zemesgabalam ir trapecveida konfigurācija. Ēkas projektētas kā mūsdienīgi, brīvi stāvoši apjomi, starp kuriem paredzēts izveidot pagalmu divos līmeņos. Ēkām plānoti 23 stāvi, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo augstumu 85 metri.

G. Princis: Formālā iniciatīva izskatīt šo projektu pilsētas arhitekta birojā nāk no būvvaldes. Būvvalde ir saņēmusi attīstītāja “Merks” metu apbūvei Lucavsalā. Iepriekš ir izstrādāti un skatīti dažādi Lucavsalas attīstības priekšlikumu, bet šoreiz nodoms ir ar mērķi īstenot apbūvi pārskatāmā nākotnē. Runa ir par 3 daudzdzīvokļu ēkām – torņiem. Aicinājums diskusijai ir izvērtēt priekšlikumu, ko prezentēs pasūtītājs. Diskusija – kā būvvalde formulēja – būtu par to, vai piedāvātais priekšlikums būtu pietiekami labs, lai obligāta arhitektūras konkursa rīkošana nebūtu racionāla?

I. Aizupietis: Pārstāvu SIA “Merks” - projekta vadītājs. Vispirms pieskaršos vēsturei, konkrēti domājot konkursu, kas noslēdzās 2007.gadā. Uzvarētāja priekšlikums atbilda tā brīža vispārējai situācijai. Pagājuši 10 gadi, ir cita ekonomiskā situācija un reaģējot uz to, pasūtītājam ir nepieciešams cits attīstības virziens. Līdz ar to 2007.gada konkursa uzvarētāja priekšlikums vairs tālāk netiek virzīts. Uzrunājām citu arhitektu biroju un tā pārstāvi arhitektu Alekseju Birjukovu, kuram ir pieredze augstceltņu projektēšanā. Viņš ir piedalījies līdzīgu objektu konkursos, gan arī pie reālu augstceltņu projektēšanas. Pasūtītāja mērķis ir uzbūvēt Lucavsalas ielā 5 trīs torņveida ēkas. Zemes gabala platība ir aptuveni 2 ha. Būvniecība plānota kārtās.

A. Birjukovs: Projekta vēsture ir pietiekoši sena un, mēs projektā “ielecām” pirms gada, reaģējot uz jaunajām pasūtītāja vēlmēm. Mēs runājam par šiem 2 ha (rāda prezentācijas slaidu). Iesākšu ar plānošanas jautājumiem – šis ir spēkā esošais detālplānojums (rāda prezentācijas slaidu), kas atļauj 23 stāvīgo apbūvi. Mēs redzam atkal Lucavsalu zaļu. Bet salas vidus daļa ir paredzēta jauktai apbūvei. Mēs meklējām pie šiem Rīgas vārtiem vertikālo akcentu, ņemot vērā, ka savulaik izstrādāts Daugavas kreisā krasta siluets. Tas ir mets, ir vajadzīgs vēl darbs, lai tiktu līdz būvprojektam minimālā sastāvā. Gribētos pastāstīt par to kontekstu, ko šobrīd tur piedzīvojam. Es kā jauns cilvēks ar saviem bērniem aktīvi izmantoju infrastruktūru, ko pilsēta piedāvā Lucavsalā. Gan parku, gan peldētavas. Ja vēl paraugāmies nākotnē, varbūt izdosies ieraudzīt savienojumu – Laivu ielas turpinājumu. Tad Lucavsalas daļa daudz vairāk ieslēgsies pilsētas dzīvē. Bet arī šobrīd pastaigu maršruts uz Lucavsalas parku ir patīkams. Šobrīd redzam labu, zaļu infrastruktūru bez lietotāja. Tur ir pāris lielveikali, Riga Plaza, Maksima, liels ceļš. Ir attīstības potenciāls. Viens no mērķiem ir veidot rajonu izteikti multifunkcionālu, lai tas diennakts cikls būtu aktīvs visu laiku un būtu pareiza proporcija starp komercplatībām un dzīvojamām platībām.
Šīs pašas grupas kā “Merks” kompānija “Kapitel”, bijušais “LL”, attīsta komercplatības blakus esošajā zemes gabalā. Mēs rādām to vizualizācijās kā fantāziju par tēmu kontekstā ar iespējami plānoto dzīvojamo apbūvi. Te ir tilts, ir komercakstura apjoms, dzīvokļu torņi, tad aiziet tālāk uz zemāku apbūvi, kas atbilstoši jaunajam teritorijas plānojumam būs zema un zaļa. Ir arī atpūtas infrastruktūra, viss ir perfekti nostrādāts. Savās vizualizācijās rādām iebraukšanu centrā, kā dalām stāvvietas starp dzīvojamo apbūvi un komerciālo centru. Daži raksturīgie skati (rāda prezentācijas slaidu). Ja šis ceļš pāriet pāri kanālam, lai pieslēgtos pie Laivu ielas, tad mēs varam šeit iedomāties arī tramvaja līniju, kas ir pilsētas plānos. Lai tas īstenotos, mums ir vajadzīgi lietotāji, tukšā vietā tramvajs nebrauks.
Šis ir blakus zemes gabals (rāda prezentācijas slaidu). Blakus paredzēta projektēšana darījumu centram ar savu stāvvietu. Uz upes pusi šī zaļā teritorija labi strādā. Piekļūšanu autotransportam mēs plānojam no šķērsielas. Mēs runājam par trim 23-stāvīgām ēkām, ar kopējo dzīvokļu skaitu ap 400, kopējo stāvu plānojumu ap 40 000 m2. Attīstītājs ir labi izpētījis tirgus vajadzības. Mūsu nākamais uzdevums ir uztaisīt pieejamu produktu, kas nozīmē relatīvi nelieli dzīvokļi un pats būvniecības risinājums pietiekoši efektīvs.
Veidojām būvapjomu, nedaudz akcentējot ēku augšējo daļu, vizualizācijās rādām kā izvietojām ēkas zemes gabalā, kāda ir perspektīve. Ēkas saliktas rindiņā veido mums vienu tēlu, bet ar distanci viena no otras – mēs piedāvājam plašāku skatu no katra torņa. Un arī telpiskā uztvere, kad esam zemes līmenī. Viens tornis ir nedaudz priekšā un ar nedaudz lielāku augstumu.
Vizualizācijā ietverta attīstības stadija, kā mēs to redzam blakus zemes gabalā. Tur divos objektos miksējas infrastruktūra gan komercrakstura, gan dzīvojamā.
Par fasādēm ir dažās references. Mēs gribētu panākt lakonisku risinājumu. Negribam plaknes akcentēt ar erkeriem, pārlieku plastiku. “Merkam” aprobēta būvniecības tehnoloģija ir prefabricētie fasādes elementi. Mums vajadzēs ar to strādāt. Meklējam kaut kādu plastiku fasāžu kompozīcijā, meklējot prefabricētu elementu iespējas veidot nosacītas mežģīnes. Tur ir ļoti skaidra struktūra, kur veidojas tā plastika. Prefabricēti betona elementi. Šie elementi ir iepriekš sagatavoti. Tehniski ir daudz ko darīt, esam runājuši ar “Consolis” un citiem. Tas ir iespējams, iekļaujoties budžetā. Ēkas plānotas 83 m augstumā, autostāvvietas ir puspazemē un pirmajā līmenī. Vidēji stāvā ir 7 dzīvokļi, līdz 500 m2 stāvu platība. Vienas vertikālas komunikācijas kodols. Uz augšu dzīvokļi paliek nedaudz lielāki. Plānojumi ir standarta. Pārbaudījām inoslācijas risinājumus. Vēl ir bijuši vairāki mēģinājumi izkrāsot mājas pasūtītāja uzdevumā. Personīgi man uzrunā risinājums ar plaknēm.

G. Princis: Vai tika analizēta arī Lucavsalas ainava ar jauno apbūvi no dažādiem skatu punktiem?

A. Birjukovs: Te ir grūti no tāda attāluma izvērtēt to fasādes priekšlikumu.  Jūs kā praktizējošie kolēģi zināt, ka tā ir tāda manipulācija nedaudz. Tām ēkām nav svarīgs tikai siluets, kuru mēs īsti nevaram taisīt ļoti spicu vai ļoti šķību. Bet atkal meklēt to plastiku fasāžu risinājumam mēs varam. Fasāžu risinājums tiek meklēts, lai dabūtu to formu, telpiskumu. Ar perforēto metālu var panākt labu efektu.

M. Straume: Jūs rādāt mājas, bet kas vēl būs kompleksā – veikali? Kas vēl būs uz zemes gabala?

A. Birjukovs: 400 dzīvokļi, vidēji tas dzīvoklis ir mazāks – ap 75 m2. Ja runājam par ģenplānu, tad mums ir – upes fronte paliks pilsētas īpašumā un ir publiski pieejama. Manuprāt ļoti veiksmīgi darbojas – te ir parks, jauna peldētava, notiek koncerti. Šīs mūsu zemes gabals ir paredzama dzīvojamā apbūve (rāda prezentācijas slaidu) – tā ir attīstības plānā Rīgai līdz 2030. gadam. Šie trīs torņi, kur trešā stāva līmenī atrodas tāda apzaļumota teritorija, kas ir koplietošanā. Teritorija nav nožogota. Visa apbūve veidota ar atkāpi no ielas, kas raksturīga šāda veida torņiem. Nedaudz priekšā atstājot vietu apzaļumotai teritorijai, publiski pieejamu.
Šobrīd mēs strādājam ar metu, tas pat nav būvprojekts minimālā sastāvā, tas ir mūsu pirmais redzējums, kas var mainīties. Diez vai ēkas augšpusē būs tik apaļš labiekārtojums, kā tagad redzams vizualizācijās. Tāda nedaudz manipulācija, lai ilustrētu ideju.

G. Princis: Gribētu lūgt Māru (Liepa-Zemeša) nokomentēt plānošanas situāciju kontekstā ar Rīgas teritorijas plānojuma 2030.gadam risinājumiem, redzam ka ir izmaiņas, uz ko tās virzītas?

M. Liepa-Zemeša: Augšējais attēls ir spēkā esošais Rīgas plānojums, kas ir spēkā līdz 2026.gadam. Apakšējā daļā ir plānojuma jaunā versija, kas gada (2018) sākumā bija publiskajā apspriešanā. Kā redzams, izmaiņas ir diezgan lielas tieši attiecībā uz Lucavsalu. Ja spēkā esošais teritorijas plānojums darbojās 2000.gadu sākumā ar ambīcijām, uzstādījumiem, iedzīvotāju skaita prognozēm, tad šobrīd jau ir spēkā Rīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, kas prognozē maksimālo iedzīvotāju skaitu Rīgā līdz 600 000. Un tā kā jaunais teritorijas plānojums tiek sagatavots balstoties uz stratēģiju, tad arī plānveida risinājumi tieši par augtsceltņu ir atšķirīgi nekā spēkā esošajā plānojumā. Ja spēkā esošajā plānojumā mums bija funkcionālas zonas, kurās bija paredzētas augstceltnēm paredzētās teritorijas, tad plānojums paredz vienu funkcionālo zonu  – ar maksimālo izmantošanas spektru. Plānojums paredz ka šajā jaukta centra apbūves teritorijās apbūve var tikt veidota līdz 20 stāvu augstumam. Attiecībā par detālplānojumu – šeit ir spēkā esošs detālplānojums, tas paliek spēkā to var īstenot, bet jaunie noteikumi paredz, ka detālplānojumu realizācija jāuzsāk 24 mēnešu laikā. Attiecībā par Lucavsalas attīstību Rīgas domē bija izveidota darba grupa, tur bija pārstāvētas arī dārzkopības organizācijas. Būtiski, ka tik apzinātas apbūves teritorijas, lai saglabātu apstādījumu teritorijas, kur varētu paplašināt parku, kas jau veidojas. Gribu nokomentēt vienu vietu šajā plānā, jo tā atrodas Rīgas Vēsturiskās centra aizsardzības zonā.

M. Straume: Kāda rakstura apbūve vēl ir paredzēta Lucavsalā? Būs trīs mājas, cilvēkiem būs vajadzība pēc kultūras, tirdzniecības, atpūtas. Kas vēl tiek paredzēts? Tās vajadzības it kā vajadzētu regulēt arī pašvaldībai.

M. Liepa-Zemeša: Plānā ir iezīmēts visplašākais atļautais attīstības spektrs. Daļa no teritorijām ir privātā īpašumā, tad attiecīgi īpašnieki izveidos funkcijas. Kas attiecas tieši par pašvaldības īpašumu – nevarēšu nokomentēt, jo ir pārrunas. Izmantošana ir noteikta detālplānojumā. Izmantošana – noteikta plaša. Gan dzīvojamā funkcija, gan komerapbūve, arī kultūras pakalpojuma objekti.

G. Princis: Gribētu lūgt Lolitu (Sarma) nokomentēt būvvaldes motivāciju projekta kontekstā?

L. Sarma: Esmu bijusi klāt, kamēr šī teritorija ir attīstījusies. Tātad atgriežoties pie 2007.gada – tajā laikā bija paredzēts, ka piedāvājot šai teritorijai kādu attīstības vīziju, ir jārīko konkurss. Toreiz bija konkurss gan uz šo zemes gabalu, gan to, kas ir pirmajā rindā gar Salu tiltu. Tajā zemes gabalā, kur Aleksejs bija norādījis kā iespējamo zemes gabala attīstību, bija konkurss. Konkursā uzvarēja Artex. Tika izdota būvatļauja, saskaņots projekts. Saskaņā ar detālplānojumu tur atļautais stāvu skaits ir 17 stāvi. Uz šo brīdi ir realizēts nulles cikls un būvatļauja ir uzturēta, būvniecības process nav beidzies. Ja attīstītājs vēlēsies turpināt ieceri, viņš drīkstēs turpināt tādā apjomā, kā izdots atļaujā. Šī bija spēkā esošā attīstības vīzija.
Attiecībā par konkursa piemērošanu šobrīd, būvvalde ir lēmusi, ka šī ir pilsētbūvnieciski nozīmīga vieta un es jūs informēju par šo situāciju. Ko mēs vēlētos no kolēģijas? Ņemot vērā, ka noteikumi pieprasa būvvaldei vērtēt konkursa procedūras piemērošanu vai lemt par nepiemērošanu, gadījumā ja iecere tiek atzīta par turpmākai attīstībai labu un ir pārliecība par veiksmīgu projekta tālāko virzību tādā mērā, ka konkursa rīkošana šeit nebūtu samērīga.
Šis vēl ir mets un tāpēc tas ir svarīgi. Mums jāprot saskatīt arhitekta tālākajā darbā to spēju virzīt projektu uz priekšu atbilstoši plānojuma prasībām.

G. Princis: Bet jums bija arī diskusija Būvvaldē un, kāds ir jūsu viedoklis par šo projektu?

L. Sarma: Šis priekšlikums ir būtiski atšķirīgs no tā priekšlikuma, kas vinnēja konkursā toreiz. Toreiz vinnēja “Vizuālās Modelēšanas studija”. Bet būvvalde arī atzina, ka uzvarējušais darbs ir novecojis. Savukārt, šeit mēs redzējām nepieciešamību risināt sociālo infrastruktūru. Ja ņemam vērā, ka pirmā stāva līmenī ir paredzētas tikai autostāvvietas un šobrīd Lucavsalā ir tikai būvmateriālu veikals un degvielas uzpildes stacija, kā arī privātmājas, tad ir nepieciešama sociālā infrastruktūra – pirmās nepieciešamības pakalpojuma lietām. Tas varbūt atrisinātu šī te pirmā stāva funkcionalitātes ziņā izmantošanu. To varētu atvērt publiskai izmantošanai. Pārējie detālplānojuma nosacījumi uz apbūvi, attiecībā pret valdošajiem vējiem – tie nosacījumi ir ievēroti. Mēs arī lūdzām fasāžu risinājumā izstrādāt šos tuvos un tālos skatu punktus.

G. Princis: Tātad, būvvalde ir vērsusies pie Pilsētas arhitekta biroja komentēt šo attīstības konkrēto priekšlikumu jautājumā par – vai pastāv kādi objektīvi iemesli, lai, būvvalde pieņemot lēmumu par tālāko projekta gaitu, izvirzītu pasūtītājam nosacījumu organizēt arhitektūras konkursu, jo šī ir sabiedriski nozīmīga vieta, apbūve ir pietiekami augsta, redzama no dažādiem skatu punktiem. Vai arhitektūras konkurss būtu tas labākais risinājums, lai meklētu labāko arhitektūru. Diskusija ir bijusi – viedokļi var būt atšķirīgi, bet attīstītājam ir konkrēti būvniecības uzstādījumi, tehnoloģija, kā attīstītājs strādā, saliekamie paneļi. Otrs variants – dot kādus ieteikumus un ļaut strādāt autoram, lai būvprogrammu novestu līdz pēc iespējas optimālam risinājumam, kas būtu iederīgs pilsētvidē. Es jūsu argumentus meģināšu kopsavilkt kādā ieteikumā, lai kopā ar būvvaldi un attīstītāju turpinātu darbu.
Jūsu komentārs var būt gan par konkrēto apbūves priekšlikumu, gan runājam arī par teritorijas plānojumu, ko Māra mums prezentēja.

Viedokļi un argumenti

V. Briedis: Es uzskatu, ka Daugavas kreisais krasts ir Jaunā City, nevajadzēja likt tās muļķīgās skices, kuras esat iezīmējuši tur blakus. Bet principā, kāpēc nē. Lucavsalu tāpat atņems tiem dārziņniekiem, tāpat tur kaut ko uzbūvēs. Es uzskatu, ka jā, lai ar šo priekšlikumu strādā tālāk.

M. Straume: Es atceros, kad Rīgas domē skatīja jauno estrādi un toreiz tika pieņemts lēmums, ka atļaut šāda apjoma objektus, bet dod vismaz infrastruktūras risinājumus. Te parādīsies tik daudz dzīvokļu, viņiem visiem būs problēmas ar sociālo infrastruktūru. Vajadzētu vismaz ieskatu, kas tur būs, tai skaitā piebraukšana.

J. Krastiņš: Atgādināšu vēsturi, Lucavsala vienmēr ir bijusi pilsētas centrālā vieta. Īpaši, kopš iet Salu tilts pāri. Tā vieta būtu jārezervē sociāli nozīmīgām funkcijām. Tur bija paredzēts savā laikā stadions. Sporta centrs. Tas ilgu laiku bija Rīgas ģenplānu kodols. Notika, kas notika, uzreiz iegadījās būvmateriālu lielveikals. Te, protams, ir ērti piebraukt, bet tas nav vides kvalitātes rādītājs. Kas tagad tiek piedāvāts? Veikala aizmugure, Salu tilts un 3 absolūti primitīvas kastītes. Ir naivi runāt par apdares mežģīnēm vai detaļām. Kāda nozīmē ir detaļām, ja šī ir ārkārtīgi eksponēta vieta. Mēs vienu bildīti redzējām no lielāka attāluma, kur priekšplānā ir TV māja un aizmugurē ir trīs klucīši. Ir pasaulē tādi risinājumi, Roterdamā. Bet pat tām ir kaut kāds siluets. Tagad noliekam 3 primitīvus klucīšus, tās būs dzīvojamās mājas, konkrētam iemītnieku kontingentam. Te ir objekti bez pilsētvides telpiskā veidojuma. Pilsētas telpas nav, ir 3 vertikāli klucīši, kuri peld vidē. Mēģiniet iztēloties Helsinkus, Amsterdamas ostmalu – tur jūties, ka tur it mūsdienu interpretējums par mūsdienu vides tēlu, raksturu, ir pilsēttelpa. Te nav pilsēttelpa. To mēs noliekam blakus dārgai vieta, kur viegli piekļūt ar transportu. Pilnīgi nesakarībā. Te ir runa par pilsēttelpu, kad cilvēks iet pa ielu un kaut ko redz. Izniekota vieta. Uzlieciet detālplānojumu – paskatoties, kur var redzēt – šajā bildītē varēja just – te ieskicēts kaut kāds pilsēvides telpas veidošanas princips. Nevajag gan uztvert, ka vienīgais labākais ir perimetrālais pilsētvides apbūves princips. Bet tas nav vienīgais. Var būt ar dažādiem atvērumiem, bet te ir izkaisīts – peld vidē. Te jāparedz risinājumi pilsēttelpai – publiskai telpai ar ietvaru, bet pagaidām to neredzu. Jāveido ar infrastruktūras elementiem. Jābūt transporta infrastruktūrai risinātai.
Attīstības plānā ir ieskicēti telpiskās attīstības principi. Nevis tikai skaitļi. Telpiskās attīstības principam jābūt ieskicētam. Visā pasaulē tā rīkojas. Ieteikums – izstrādāt vides telpiskās organizācijas pricipu. Un pēc tās piedāvāt arhitektūru. Pilsēta ir telpa starp apjomiem, nevis apjomi telpā.
Priekšlikums izstrādāt telpiskās attīstības principu vīziju un tam ir jābūt konkursa priekšmetam. Ar konkrētu funkcionālo saturu.

V. Valgums: Es neuzskatu, ka konkurss noteikti dotu to labāko rezultātu. Bet labāko rezultātu tomēr dod analīze. Tas, ko mēs redzam šeit, tas jau vairs nav mets. Metu līmenī jūs stāstāt par paneļiem, utt., tas nav mets, jo gandrīz jau aizgājis ražošanā. Jūs runājat ar Consolis, tas jau ir tālāk kā mets. Tas ir viens kvartāls, kas raksturīgs “Merks”, tādu vēlas būvēt. Un tāds ir tirgus. Un tas ir jāpieņem. Es tomēr to nevaru pieņemt. Mans priekšlikums ir nevis konkurss, bet redzēt pamatotus variantus. Kas to teicis, kas šis ir labākais  un ekonomiskākais.
Mēs šeit redzam vienu gatavu projektu, kas tiek nosaukts metu. Patērēts daudz laika detaļās, tā vietā, lai piedāvātu telpiskos variantus, apbūves variantus. Tos es neredzu. Ja mums pasūta konceptu, tad tiek mēģināts nevis detaļās, bet apjomos risināt, rupji skaldīt, tas tad ir mets. Pievērsties infrastruktūrai, transportam, kādos augstumos, kā būs. Pa kārtām, kā būvēs – vienu vai uzreiz 3 torņus būvēs. Nevaru pateikt, te ir viss kārtībā.

V. Brūzis: Šodien mēs neredzam to visu kontekstā ar Lucavsalas apbūvi, ir tikai trīs torņi un viss. Situācija ir tāda, ja jums mainīsies funkcija, mainīsies būvniecības iecere pēc likumdošanas. Jums jādzīvo reālā dzīvē. Es domāju, ka mums jāspriež, vai tur var būt 3 augstceltnes. Mums nav svarīgākais skats, kā putni pārlido pāri un visu redz no sava skatu punkta. Svarīgākais ir kā cilvēki brauc pa ielu (Lucavsalā), no tā zemākā skatu punkta. Vai ir jābūt konkurss? Mums ir jāizdomā vispār, ko konkursi dod. Mēs varam diskutēt par pasniegšanu, es varu nešaubīties, ka jūs varat izstrādāt. Bet to, ka te nepieciešama vispārīga analīze par to kas ir kvartāla kontekstā tā iekšienē, kā un kas iesēžas. Un tas būt tas pats galvenais.

E. Bērziņš: Tā vairāk nedara. Tas nav labs piegājiens – par sociālo vispār netiek runāts. Ārkārtīgi daudz trūkst, lai varētu detalizēti runāt. Savukārt, uzmanīgu dara, cik tālu jau projekts ir attīstījies sarunās un vienošanās par celtniecības tehnoloģiju. Tas projekts vari aiziet savu ceļu un mēs nevarēsim to ietekmēt. Tas, ka arhitektu birojs un attīstītājs maina domas un pavēršas pret sociālo pilsētvidi, man to ir grūti prognozēt, redzot to, ko mums šeit demonstrē. Soli pa solim mums tiek uzspiesta lieta, par kuru mēs pēc tam kaunēsimies, ja tā tiks realizēta. Kā tas varējis gadīties, ka pilsētvide ir ieguvusi izcilākajā vietā ne to, ko mēs gribam. Tad sāksim taisnoties. Vienīgais risinājums konkurss nav. Bet tas spiediens no spēlētāju puses var būt tik jaudīgs, ka mēs ar saviem viedokļiem paliekam aiz borta. Tas rada risku. Ja ir konkurss, tad risks nedaudz samazinās.

J. Krastiņš: Es jau arī to ieteicu, bet ir vēl viens variants – viens konkrēts autors izstrādā variantus šādiem risinājumiem.

I. Rukšāne: Varu tikai piekrist, ka vēlētos apspriest telpas struktūru. Un paskatīties uz to, kas ir jaunajā detālplānojumā. Kā situācija mainās, kad viena zemes gabala attīstība notiek pēc vecā teritorijas plānojuma, otra – pēc jaunā. Domāju nav vajadzīgs konkurss, izstrādājot variantus, jūs paši varat radīt iespējamos risinājumu variantus. Un tādā gadījumā, kāpēc gan rīkot vēl vienu konkursu? Atkal 10 biroji mēģinās sākt no sākuma un rezultāts nebūs labāks.
Noteikti jāparādās publiskās ārtelpas tīklojumam, mobilitātes risinājumiem un arī sociālajai infrastruktūrai, jo mēs nezinām, kad un kā attīstīsies blakus kvartāls.

H. Gūtmane: Mēs būtībā runājam par divām lietām – par telpiski arhitektonisku risinājumu un par instrumentiem, kā to īstenot. Ja sāku ar instrumentiem un telpisko struktūru , tad pievienojos visiem kolēģiem, ka ārējais konkurss, kuru organizē vēl reiz ar citām pusēm, nebūs efektīvākais instruments, vēl jo vairāk, ka visiem skaidrs, ka tas atsitīs atpakaļ laika ziņā visu procesu. Tā kā nevaram organizēt konkursu uz attīstītāju, tad jāpieņem tas, ko piedāvā kolēģi: ka attīstītājam ir jāuzdod arhitektiem izstrādāt un parādīt kolēģijai pilsētvides telpiskās  struktūras organizācijas variantus, ievērojot  jau nosauktus aspektus. Tas ir izdarāms darbs. No ārtelpas viedokļa - tur jābūt skaidram, kas notiek ar publisko ārtelpu un kas notiek ar mobilitāti gan īstermiņā gan ilgtermiņā. Es negribētu tagad pieskarties risinājumiem – ēku augstumiem, ceļu izvietojumam vai  citām detaļām, man domāt, mēs to tepat un tūlīt neatrisināsim. Tas ir arhitektu darbs - visu rūpīgi pārdomāt un sistemātiski uzbūvēt argumentāciju. Runājot par instrumentiem un sociālo programmu – jautājums pilsētai, attīstības departamentam šoreiz. Vai pilsētai ir instrumenti sociālo pakalpojumu nodrošināšanai? Vai tā var  nolikt attīstītājam priekšā programmu, kurā noteikts, kādas pilsētas sociālās intereses šajā pilsēttelpā nepieciešams ievērot un vienoties par to, kāda sociālā infrastruktūra šajā kvartālā ir nepieciešama. Piemēram, šajā vietā ir vajadzīgi divi bērnudārzi, skola, poliklīnika vai kas cits. Arhitekti izpilda pasūtītāja uzdevumu. Un vienīgā autoritāte, kura var pateikt attīstītājam, kas  ir jādara, ir pilsētas departaments. Likt arhitektiem izanalizēt visas pilsētas sociālās nepieciešamības šajā telpā ir negodīgi, jo viņiem jāizpilda Pasūtītāja uzdevumu, kāds nu tas bija. Jānosaka ir Pilsētai. Tas ko mēs kolēģijā  varam ieteikt, lūdzu 3-4 variantus un vēlreiz atnāciet, parādiet. Vēlams divu nedēļu laikā, to arhitekti var izdarīt. Un pilnīgi iespējams, ka paliks nedaudz pielāgots pašreizējais risinājums. Vai taps cits. Par arhitektoniskiem risinājumiem šeit kolēģijā nav efektīvi tērēt enerģiju un laiku, tāpēc, ka tie var būt dažādi. Kā kolēģijas dalībnieks esmu gatava vēlreiz atnākt un investēt savu laiku, lai izskatītu telpiskus risinājumus – vairākus, 2-3. Tātad 2-4 varianti pēc 2-3 nedēļām un pilsētai padomāt, kādā veidā noformulēt sociālo pakalpojumu nepieciešamību šajā apkaimē.

G. Princis: Es mēģinātu kopsavilkt viedokļus pirmajā tuvinājumā un tad arī lūgt autoru un pasūtītāju komentēt. Kā jau vienmēr, mēs neesam vienaldzīgi un mēģinām veidot dialogu. Mūsu priekšlikumi ir tādi, lai mēs virzītos uz situāciju, ka gan attīstītība, gan tie sabiedriski publiskie labumi, kurus esam iecerējuši no vienas vai otras teritorijas attīstības, arī īstenotos. Un, virzība uz to, nereti, ir tāds virtuāls vingrinājums, ne vienmēr vienkāršs, bieži esam vairāku varbūtību mākonī. Šajā gadījumā, esam arī uz teritorijas plānojuma risinājumu pārmijām Lucavsalā kā rezultātā arī salas attīstības koncepcijai ir jāmainās. Esam ceļā uz iekļaujošāku plānojumu, un šobrīd tiek īstenots iepriekšējais plānojums, iepriekšējās vienošanās un, te dažkārt veidojās nesaskaņa.
Situācija, protams, ir delikāta, bet es redzu ka mēs kopā diezgan labi ieskicējām iespējas attīstības projektam kļūt iekļaujošākam attieksmē pret šodienas aktualitātēm Lucavsalas attīstībā. Savukārt, arī plašākai Lucavsalas attīstības vīzijai gan telpiski, gan no būvprogrammas aspekta, būtu jākļūst detalizētākai un saprotamākai jaunā plānojuma kontekstā, precizējot un detalizējot prasības sociālai infrastruktūrai.
Kopsavelkot es teiktu, ka viedokļi un priekšlikumi, kas izskanēja vairāk nozīmē aicinājumu turpināt pilsētbūvnieciskās struktūras meklējumu, bet te svarīgi vai pasūtītājs un attīstītājs arī to redz tādā veidā, jo jums ir savi uzstādījumi un arī tiesības virzīt projekta izstrādi uz priekšu. Ja no formālās puses, kā būvvalde uzdeva jautājumu, neviens neuzstāja uz arhitektūras konkursu kā obligātu instrumentu, kas palīdzētu šo jautājumu risināt. Bet attiecībā uz apbūves struktūru, te ir iespēja turpmākai sadarbībai, kopā varam nonākt pie harmoniskāka rezultāta Lucavsalas pilsētvidei. Aicinājums attīstītājam padomāt par izskanējušajiem viedokļiem un argumentiem. Esam gatavi turpināt sadarbību.
Kā arī, gribētu dot vārdu meta autoram un pasūtītājam, kā jūs uz šo skatāties, uzsverot, ka diskusija vairāk domāta kā projekta iespējas un argumentus izceļoša – gribētu, lai mēs kopā virzītos uz objektīvi labāku risinājumu konkrētajā pilsētbūvnieciskajā situācijā.

A. Birjukovs: Man bija ārkārtīgi interesanti, izglītojoši – katram no jums piekritu, bet ir kaut kāda apstākļu kombinācija, kas man lika izstrādāt un aizstāvēt šo piedāvājumu.

I. Aizupietis: Kā pasūtītāja pārstāvis nevaru nepiekrist viedokļiem, ko šodien dzirdējām – arī uz norādītajām problēmām. Var piekrist ka papildus varianti mums ļautu salīdzināt, ko domājams arī turpināsim. Ceru, ka pasūtītāja mērķis tiks saglabāts, jo līdz šim esam gan juridiski, gan attiecībā pret normatīvajiem aktiem, pret detālplānojumu izturējušies uzmanīgi un piedāvātais risinājums ir atbilstošs. Un rezultāts ir tāds, kādu šodien rādām. Mūsu tālākā darbība – turpināt meklēt optimālāko teritorijas attīstības variantu un apbūves struktūru apbūvei iecerētajā zemes gabalā.

Sēde tiek slēgta: plkst. 16:45

 

Sēdes protokols 3. (100) 2018. gada 13. novembrī  PDF formātā