Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdes Nr. 3 (100) kopsavilkums

Sēdē piedalās: G.Princis, Z.Treimane. J.Krastiņš, H.Gūtmane, M.Straume, V.Valgums, I.Rukšāne, A.Lūse, E.Bērziņš, V.Briedis, V.Brūzis, A.Birjukovs, I.Aizpuietis, M.Liepa – Zemeša, L.Sarma, S.Bardovskis, P.Čurkse, K.Korzubova, M.Glumane, E.Kupčš

Referē: A.Birjukovs, I.Aizupietis, M.Liepa – Zemeša, L.Sarma.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē 2018. gada 13. novembrī tika izskatīts un komentēts būvniecības ieceres mets Lucavsalas ielā 5 Rīgā (pasūtītājs: SIA “Merks”, projekta autors: SIA “Mark Arhitekti”). Projekta ieceri skaidroja attīstītāja SIA “Merks” pārstāvis projektu vadītājs Ivo Aizupietis un SIA “Mark Arhitekti” vadošais arhitekts Aleksejs Birjukovs.

Projekta iecere ietver trīs daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku būvniecību Lucavsalas ielā 5 uz šobrīd nepabūvētas teritorijas, kas saskaņā ar detālplānojumu atrodas jauktas apbūves teritorijā. Zemesgabalam ir trapecveida konfigurācija. Ēkas projektētas kā brīvi stāvoši augstbūvju apjomi, starp kuriem divos līmeņos risināts autostāvvietas apjoms (ar atkāpi no ielu sarkanajām līnijām) un ar labiekārtotu jumtu pagalma vajadzībām. Ēkām plānoti 23 stāvi, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo augstumu. Trīs augstbūvju (augstums – 85 metri) siluets no attālākiem skatu punktiem veido lakonisku, taisnstūrveida kompozīciju, tomēr skatu punktos no tuvākās apkārtnes apjomu kompozīcija veidojās dinamiska, ar dominējošu tuvāko augstceltni un augšējo stāvu plastiku.

Uzturot profesionālu un tajā pašā laikā dažādus viedokļus/ argumentus iekļaujošu konsultāciju, diskusijas sadaļā kolēģijas dalībnieki tika aicināti komentēt apbūves priekšlikumu kontekstā ar jaunā Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam redzējumu Lucavsalai un pamatojumu (argumentiem) objektam piemērot arhitektūras konkursa procedūru.

Sanāksmē galvenokārt diskutēts par to, ka monofunkcionālais apbūves priekšlikums un pilsētvides risinājums nav atbilstošākais divus hektārus lielajā apbūves laukumā Lucavsalā, kas attīstības plānā iecerēts kā pilsētas kvartāls, turklāt šobrīd šajā teritorijā nav attīstīta infrastruktūra. No pilsētvides ilgtspējības un iespēju dažādības viedokļa atbilstošāks būtu multifunkcionālas programmas risinājums, risinājumi var būt dažādi. To sakot, Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas dalībnieki ir gatavi kopā ar attīstītāju sadarboties, lai nonāktu pie atbilstošākas pilsētbūvnieciskās struktūras koncepcijas, izdiskutēt vairākus attīstītāja piedāvātus apbūves kompozicionālos variantus.

Kopsavelkot diskusiju un viedokļus kontekstā ar projekta pasūtītāja uzstādījumiem projekta programmai (t.i. mājoklis) un būvniecības tehnoloģijai (t.i. prefabricēti betona paneļi), var secināt, ka nozīmīgāk par konkursa organizēšanu būtu pasūtītājam papildus apsvērt iespēju kompleksā ar dzīvojamo funkciju (kopā ~600 iedzīvotāji) paredzēt īstenot arī apjomu sociālās infrastruktūras un pakalpojumu objektu izvietošanai. Šajā ziņā būtu nepieciešams izstrādāt un apsvērt alternatīvas visa kvartāla apbūves struktūrai (neizslēdzot torņveida dzīvojamo struktūru) un, ja nepieciešams, apspriest kolēģijā, īpaši pievēršot uzmanību pilsētvides kvalitātei, kura apbūves rezultātā veidotos gājēju un velosipēdistu līmenī, galvenokārt -- gar kvartālu veidojošajām ielām.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdes noslēgumā projekta attīstītāja pārstāvis I.Aizupietis atzina, ka, ņemot vērā sēdes laikā izksanējušos argumentus, attīstītājs būtu gatavs apsvērt alternatīvus iecerētās apbūves konceptuālos priekšlikumus, kas kopīgi ar kolēģijas dalībniekiem ļautu rast optimālāko teritorijas attīstības variantu un apbūves struktūru.

 

Gvido Princis
Rīgas pilsētas arhitekts