GVIDO PRINCIS
Rīgas pilsētas arhitekts

Rīgai – pilsētai un ostai – ir kopīga vēsture. Pilnīgam priekšstatam par pilsēttelpas attīstību nepieciešams integrēts skatījums. Gan Rīga, gan osta vairāk nekā pirms astoņiem gadsimtiem dzimušas Daugavas, tās atteku un salu šūpulī, ostai kļūstot par gadsimtiem noteicošo Rīgas ekonomiskās attīstības, drošības un labklājības dzinējspēku. Ostas ģeogrāfiskā atrašanās nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā un pilsētas militārā nozīme jau izsenis iekļauj Rīgu starp Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajām metropolēm.

21. gadsimtā, kad esam neatkarīga valsts, ostu profils mainās pieaugošās pilsētnieku aktivitātes un globālās konkurences apstākļos, kur dabiskās ostu priekšrocības tiek kompensētas un faktiski aizstātas ar globālajām ekonomikas tendencēm atbilstošām, tajā skaitā ar kravu apstrādi un komplektēšanu, tehnoloģijām un efektīvu pārvaldību. It kā pašsaprotami un tomēr – vēl pirms simt gadiem Rīgas centrā pie rātsnama varēja iekāpt kuģītī uz Hamburgu un īstenot aktīvu saimniecisko darbību Vecrīgā.

Tad nāca kara posts un dzelzs priekškars, kad ostas darbība un pat ūdensmalu izmantošana rīdziniekiem bija liegta – tiešā un pārnestā nozīmē. Padomju laikos fiziska ostas attālināšana un norobežošana neizbēgami mainīja rīdzinieka identitāti un vairāku gadu desmitu gaitā atsvešināja no izjūtas, ka osta ir darba vieta, vieta preču un ideju apmaiņai, vārti uz iespējām, citiem vārdiem – dabisks pilsētas pastāvēšanas priekšnoteikums. Vēl vairāk – burtiski akmenī un dzelzī kaltā Daugavas krastmala ar Akmens un Vanšu tiltu ir telpiska barjera, lai piekļūtu Daugavai gan rekreācijai, gan tūrismam, gan kuģošanai un sabiedriskā transporta kustības veicināšanai. Kas vēl sliktāk – šie objekti kontekstā ar parasti tukšo, neizmantoto akvatoriju pašā Rīgas centrā gadu desmitos ir degradējuši rīdzinieku priekšstatu pašiem par sevi kā par ostas pilsētas iedzīvotājiem, par tradīciju pilsētniekiem izmantot publisko akvatoriju ikdienas gaitās.

Ne tikai jaunu un sabiedriski nozīmīgu ūdens krastmalu izmantošanas projektu trūkums, bet arī kopējā ūdens teritoriju pārvaldība joprojām nav piemērs un impulss jaunu ūdens izmantošanas iespēju pilotēšanai. Tāpēc arī konference ir par ostu un pilsētniekiem vēl pirms nākamā attīstības viļņa galvaspilsētā, kad ir iespējams likt galdā un pārdomāt idejas un definēt priekšnoteikumus produktīvākai ostas ekonomisko priekšrocību un pilsētnieku dzīves kvalitātes veicināšanai pārskatāmā nākotnē.

Konferenci veidojam četras daļās. Pirmā sakņota uzskatā, ka pilsētas un ostas saistītās vēstures izzināšana ir būtisks nosacījums, lai runātu par integrētu nākotnes redzējumu un savstarpēji papildinošu attīstību. Ar otro uzsvērta nepieciešamība veidot programmatisku līdzsvaru starp uzņēmējdarbības attīstību Rīgas ostā, pilsētnieku un uzņēmēju interesēm. Trešajā kā būtiska izcelta sabiedrības līdzdalība pilsētas un ostas pastāvēšanā, cita starpā analizējot arī ārvalstu piemērus. Ceturtajā tiks mēģināts rast un izkopt jaunas sadarbības formas starp pilsētniekiem un ostiniekiem.

Gvido Princis
Rīgas pilsētas arhitekts

 


 

ORGANIZĒ:

ATBALSTA: