r 02

Guntis ir Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva Fondu analītikas un uzziņu sistēmas nodaļas arhīvists.

Guntis ir ieguvis maģistra grādu vēsturē un ekonomikā un turpina doktorantūras studijas Latvijas Universitātē. Promocijas darba tēma – “Atturības kustība kā sociālās disciplīnas instruments Latvijā, 1891.–1940. gads”.

Zinātniskās intereses saistītas ar 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta 1. puses sociālo vēsturi, kā arīar 19.–20. gadsimta pilsētbūvniecības vēsturi un kultūras mantojuma aizsardzības jautājumiem.

 

OSTA KĀ JAUNS KAIMIŅŠ PILSĒTAS ZIEMEĻOS RĪGAS OSTAS SOCIĀLEKONOMISKĀS DIMENSIJAS PADOMJU OKUPĀCIJAS LAIKĀ (1944–1990)

Viens no pirmajiem padomju okupācijas režīma uzdevumiem pēckara Rīgā bija atjaunot sagrautās infrastruktūras daļas, tostarp arī Rīgas ostu. Plānveida ekonomikas diktētā politika paredzēja jeb kā obligātu prasību noteica dažādu tautsaimniecības nozaru pieaugumu, kur būtiska loma bija arī transporta infrastruktūrai.

Viena no Rīgas priekšrocībām pilsētas attīstībā bija ostas atjaunošana un paplašināšana. No vienas puses, plāni ostas darbu atvirzīt tālāk no pilsētas centra norādīja uz pamatotu un kopumā arī atzīstamu attīstības pieeju, no otras puses – ne viss sociālās vēstures kontekstā šķiet tik viennozīmīgs un dabisks, kā to deklarēja okupācijas ideoloģija.

Pilsētas ziemeļos osta ienāca teritorijā, kas jau vairākus gadsimtus piederēja cilvēkiem – noteiktām kopienām (piemēram, piekrastes zvejnieku, loču, enkurnieku dzimtām), un viņu dzīves ritms industriālās lielpilsētas fabriku skursteņu un ostas celtņu ēnā kļuva par savdabīgu dzīvu pagātnes liecību. Osta kļuva par paliekošu un nereti pat ekspansīvu kaimiņu, kas ieviesa dinamiskas un reizēm pat radikālas pārmaiņas kopienu un to apdzīvotajā dzīves telpā.

Ielādēt prezentāciju

File name: 02_prezentacija_Vaveris.pdf

18 7

 


 

ORGANIZĒ:

ATBALSTA: