Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdes Nr. 2 (99) kopsavilkums

Sēdē piedalās: G. Princis, Z. Treimane, V. Briedis, V. Brūzis, J. Dambis, J. Dripe, H. Gūtmane, J. Krastiņš, I. Purmale, I. Rukšāne, V. Valgums, A. Kronbergs, R. Saulītis, K. Casno, I. Vatoļins, Z. Zandersons, E. Daniševskis, G. Benatas, K. Karzubova, M. Glumane, P. Jansone.

Referē: A. Kronbergs, K. Casno, E. Daniševskis.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē 2018.gada 9. oktobrī uzmanība tika veltīta “Preses nama” – Balasta dambī 2, Rīgā (pasūtītājs: SIA "PN Project", detālplānojuma autors: SIA "Grupa 93", konceptuālās skices autors: SIA "ARHIS arhitekti") apgūšanas, attīstības un virzības gaitai, precīzāk, jaunā kompleksa konceptuālās skices izskatam un tā pamatojumam, detālplānojuma nepieciešamībai un tā izstrādes pakāpei, kā arī piegulošās teritorijas transporta plūsmas padziļinātai analīzei un potenciālajai mijiedarbībai ar jauno būvju kompleksu pēc tā realizācijas.

Kolēģijas sēdes laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar visaptverošu prezentāciju, kurā vārds tika secīgi dots pasūtītājam, skices autoram, detālplānojuma izstrādātājam un transporta plūsmas ekspertam. Prezentācijas pirmajā daļā klātesošie tika iepazīstināti ar idejas arhitektonisko tēlu un tā konceptu, liekot uzsvaru uz to, ka kompleksa lielākā pievienotā vērtība ir tā pieejamība sabiedrībai un veiksmīga integrēšana apkārtējā vidē. Otrajā daļā vārds tika dots detālplānojuma izstrādātājam, kurš vērsa uzmanību par detālplānojuma būtību un nepieciešamības pamatojumu attiecīgajā situācijā, tāpat uzsverot to, ka publiskās ārtelpas josla, kas šajā gadījumā ir gājēju savienojuma nodrošināšana starp ūdensmalām un Vanšu tiltu, iekļaujas Ķīpsalas attīstības struktūrā. Vēlākas dinamiskas diskusijas un viedokļu dažādību izraisīja skaidrojums par apbūves augstuma izvietojumu. Prezentācijas nobeigumā, savu pozīciju izteica transporta analīzes veicējs, kurš pastāstīja par esošo transporta plūsmas intensitāti un raksturu tuvējā apkaimē, kā arī sniedz savu vērtējumu par transporta attīstības scenārijiem pēc objekta pirmās kārtas realizācijas (2021. gads) un pēc 2030. gada, kad ir plānota pilna attīstības ieceres realizācija.

Kopsavelkot diskusijas laikā izskanējušos dažādos, dažkārt pat pretējos viedokļus, kolēģijas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka, neskatoties uz asajiem viedokļiem par kompleksa arhitektonisko risinājumu uz izkoptā un nostiprinātā Rīgas vēsturiskās apbūves silueta fona, tas ir tikai apsveicami, ka projekts jau atrodas stadijā, kad tam ir nostiprināti pamatprincipi un definēta pietiekami skaidra vīzija un, sniegts piedāvājums par tā lomu tuvējā un tālākā apkaimē, t.i. publisks laukums, kurš kalpotu par kvalitatīvu telpu pilsētnieku ikdienas komunikācijai un, aktīvās atpūtas un rekreācijas zona 24/7 uz zemākās ēkas jumta, veidojot jēgpilnu telpu cilvēkiem starp, transportu, automašīnām un komercvidi.

Apkopojot diskusijas rezultātā izskanējušās domas, tika izdarīti sekojoši secinājumi un ieteikumi:

  • Ņemot vērā, ka vairāki no klātesošajiem pamatoti kritizēja apjoma gar Valdemāra ielu telpisko kompozīciju, arhitektiem un projekta autoriem būtu jāizmanto atlikušais laiks, lai piemeklētu arī saprātīgas alternatīvas un pēcāk izvēlētos atbilstošāko;
  • Detālplānojumā skaidrāk būtu nepieciešams precizēt publiskās intereses – jo tas būs skaidrāks un nolasāmāks no sabiedrisko un publisko vērtību viedokļa, jo būvvaldei un citām institūcijām būs vieglāk to apstiprināt, līdz ar to visām iesaistītajām pusēm būs vieglāk sadarboties šī nozīmīgā attīstības projekta īstenošanā.

 

Gvido Princis
Rīgas pilsētas arhitekts