Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Pirmdien, 2. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau divpadsmito reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. 2017. gada balva Rīgas arhitektūrā ir piešķirta Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem: Mārtiņam Hermansonam, Robertam Valdmanim, Olafam Ieviņam, Norai Saulespurēnai, Kristapam Grundšteinam, Aldim Blicsonam un Tomam Kokinam – “Par apjomīgas publiskās ēkas mūsdienīgu un emocionāli izteiksmīgu risinājumu vēsturiskajā vidē”. Papildus gada balvai skates žūrija piešķīra vienpadsmit atzinības par izcilību, piemēru un sasniegumiem atsevišķu objektu arhitektūrā.

„Šī gada balva atspoguļo aktuālo viesnīcu būvniecības tendenci vēsturiskajā centrā un Vecrīgā, tostarp izsvērtu un kvalitatīvu projektu īstenošanā. Tāpat Rīgā parādās vērienīgi īres namu projekti, kas savukārt iezīmē jaunu tendenci nekustamo īpašumu tirgus nozarē,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. “Tāpēc lēmums piešķirt – 2017. gada balvu Rīgas arhitektūrā Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem nebija grūts. Tā nav tikai “kārtējā” viesnīca, bet arī pasākumu centrs un jauna tikšanās vieta vecpilsētā, tas ir apjomīgs un kvalitatīvi īstenots projekts, tas uzrunā gan sabiedrību, gan profesionāļus, un to raksturo autoru kolektīva un pasūtītāja spēja īstenot ambīcijas un rast kompromisu dažādos jautājumos, tostarp ievērojot pietāti pret Vecrīgu un apkārtējo arhitektūras mantojumu,” akcentē G.Princis.

Jāatzīmē arī sabiedrības aktīvā iesaiste pretendentu vērtēšanas procesā un tāpēc arī šogad jau tradicionāli tika pasniegtas arī „Sabiedrības atzinības” būvēm, kuras pozitīvi novērtējuši visvairāk apmeklētāju Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook vietnē. Šogad “Sabiedrības atzinību izpelnījās divi objekti – trīs daudzstāvu dzīvojamo (īres) namu pārbuve Ģertrūdes ielā 121 (projektētāja Agnese Lāce) un daudzfunkcionāla daudzstāvu ēkas jaunbūve Sporta ielā 11 (projektētājs – SIA “Diānas Zalānes projektu birojs”).

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Pērn 2016. gada balva Rīgas arhitektūrā “Par inovatīviem tehniskajiem un iekštelpu organizatoriskiem risinājumiem, radot studēt vēlmi veicinošu un mūsdienīgu vidi” tika piešķirta būves autoriem arhitektiem Vitai Polkovņikovai, Inai Kuļikovskai, Kristapam Bautram, Dacei Zariņai, Raivim Liepiņam, Madarai Plāciņai, Alisei Jēkabsonei un ainavu arhitektei Ingūnai Rozentālei.

2017. gada balvai izvirzītos objektus vērtēja kompetenta žūrija – Latvijas Arhitektu biedrības pārstāvji Helēna Gūtmane, Ilze Rukšāne, Iveta Grīviņa, Jānis Lediņš, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji Egons Bērziņš, Guntis Grabovskis, Jānis Krastiņš, Vilnis Šlars, Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji Artis Dzirkalis, Juris Monvīds Skalbergs, Raimonds Eizenšmits, Viesturs Briedis, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes pārstāvji Maija Križmane, Andris Veinbergs, Mārtiņš Žvīgurs un biedrības “Zaļās mājas” pārstāvis Kristaps Ceplis.

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, muzeju un baznīcu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, kā arī viesnīcu kategorijām. No 725 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 29 būves.

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri arhitektūras vērtību saglabāšanā, pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos, īpaši rūpīgi arī koka arhitektūras jomā. Tāpat šogad īpaša uzmanība tika pievērsta objektu intelektuālajam un ekonomiskajam pienesumam ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas kontekstā. Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2016. gadā.

Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.

Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006. gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.

Galveno godalgu iepriekšējos gados saņēmuši: „Tērbatas ielas brāļi” – divi biroju un veikalu nami Tērbatas un Lāčplēša ielas stūrī (arhitektu birojs „Kubs”, 2006.g.); VEF 1. un 1.a korpusu pārbūve (Arhitekta J.Pogas birojs, 2007.g.); „Ostas skatu” ēka Ķīpsalā (arhitektu birojs „Arhitektonika”, 2008.g.); dzīvojamais komplekss „Dienvidu pakavs II” Ziepniekkalnā (arhitektu birojs „Sarma & Norde”, 2009.g.), darījumu centrs „Rietumu Capital Centre” Vesetas ielā (uzņēmums „Zenico projekts”, 2010.g.), „DnB Nord bankas jaunbūve” Skanstes ielā (Audrius Ambrasa arhitektu birojs birojs, Lietuva, 2011.g.), „Rīgas biržas ēkas atjaunošana” Doma laukumā 6 (SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, arhitekte Liesma Markova, arhitektes palīdze Tatjana Toropova un arhitekte Aiga Rozentāle, 2012.g.); Latvijas Kultūras akadēmijas teātra māja „Zirgu pasts” (SIA „Arhitektu birojs KRASTS”, arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija, 2013.g.), Rīgas Tehniskās universitātes Radošo industriju centrs (arhitekti Ģirts Valeinis, Jānis Prusaks, Kristīne Krakope, Signe Zihelmane, inženieris Artis Silmanovičs, 2014.g.), Latvijas Nacionālā bibliotēka (arhitekts Gunārs Birkerts, sadarbojoties ar arhitektiem Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu, 2015.g.), Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņakalnā (arhitekti Vita Polkovņikova, Ina Kuļikovska, Kristaps Bautra, Dace Zariņa, Raivis Liepiņš, Madara Plāciņa, Alise Jēkabsone un ainavu arhitekte Ingūna Rozentāle, 2016.g.).

Oktobra pirmā pirmdiena pēc Starptautiskās Arhitektu savienības iniciatīvas un iedibinātas ilggadējās tradīcijas visā pasaulē tiek atzīmēta kā Pasaules arhitektūras diena. Visā pasaulē, arī Rīgā, arhitektūras nozares profesionāļi to šogad atzīmē 2. oktobrī. Starptautiskās Arhitektu savienības padome kā šī gada Pasaules arhitektūras dienas tēmu ir izvēlējusies konceptu “Climate Change Action!” jeb “Rīcība klimata pārmaiņu jomā!”.