Rīgas arhitekts

ZINĀŠANU EKONOMIKA PILSĒTĀ

Zināšanu ekonomikas ieguldījums mūsu sabiedrības labklājībā un tās klātbūtne mūsu pilsētās ir kļuvusi neapstrīdama. Valdības, pilsētas domes un sabiedriskie partneri dara ļoti daudz, lai veicinātu zināšanu radīšanu, inovācijas un to pielietojumu gan privātajā, gan publiskajā vidē.

Tādējādi inovācijas un tehnoloģijas arvien vairāk kļūst par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, pārveidojot gan darba vietas, gan darba ieradumus, tā iepriekš negaidītos veidos izmaina veselas uzņēmējdarbības nozares. Tomēr šīs daudzsološās attīstības jomas darbība un pārvaldība joprojām ir liels izaicinājums. Katrai teritorijai ir unikālas un specifiskas problēmas un izaicinājumi, ko nosaka to ģeogrāfiskā vieta, kultūra un sociālekonomiskā realitāte.

Piemēram, uz kādām vērtībām un infrastruktūru pilsētām vajadzētu koncentrēties, lai veicinātu zināšanu radīšanu un komercializāciju? Vai zināšanu centri un inovāciju kvartāli un citas izraudzītas teritorijas ir priekšnoteikums zināšanu ekonomikas izaugsmei? Kā radīt, piesaistīt un noturēt izvairīgos un grūti sasniedzamos "zināšanu darbiniekus"?

Diskusijas dalībnieki pārrunās jautājumus, kas attiecas uz attiecīgajām zināšanu ekonomikas jomām, jaunām un veiksmīgām sadarbības formām starp ieinteresētajām pusēm un to telpiskajām sekām pilsētvidē.

ZINĀŠANU EKONOMIKA UN PUBLISKĀ INFRASTRUKTŪRA

Tiek uzskatīts, ka mācību iestādes un to akadēmiskie partneri ir zināšanu ekonomikas pamatā un līdz ar to tie veido nozīmīgu daļu no "zināšanu teritorijām" jebkurās to izpausmēs. Tomēr mūsdienās studentu pilsētiņu un citu zināšanu ietilpīgu teritoriju loma strauji mainās.

Arvien vairāk attālinoties no nepieejama cietokšņa tēla — izolētām un bieži vien pašpietiekamām intelektuālām salām — universitāšu, bibliotēku un pētniecības centru darbība atgriežas pilsētās, veicinot reālās pasaules inovācijas, starpnozaru sadarbību un plašāku iestāžu sadarbību, kas vienlīdz kalpo gan valsts, gan privātajam sektoram.

Paredzams, ka infrastruktūra, kas uztur un veicina zināšanu radīšanu, ne tikai veicinās ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību, bet būs arī pietiekami elastīga, lai pielāgotos pārmaiņām nākotnē. Šajā nolūkā diskusijas dalībnieki pievērsīsies pēdējā laika aktualitātēm akadēmisko centru, bibliotēku un zināšanu teritoriju arhitektūrā un pilsētu plānošanā, kā arī partneriem un sadarbības modeļiem, kas nepieciešami sadarbības kultūras veicināšanai starp dažādām akadēmiskajām un mācību iestādēm, pētniecības centriem un inovatīviem uzņēmumiem.

PĀRVALDĪBA UN ZINĀŠANU TELPAS VEIDOŠANA: DISKUSIJA

Akadēmiskās institūcijas, kā arī uzņēmumi ar spēcīgu pētniecības pusi ir parādījuši zināšanu ekonomikas priekšrocības un parasti ir zināšanu teritoriju centrā. Tomēr šo institūciju ģeogrāfiskā tuvība vai fiziskā koncentrācija pati par sevi nenodrošina sadarbību vai vērtību līdzradīšanu. Lai zināšanu teritorija kļūtu par ko vairāk kā tikai tās daļu kopumu, ir nepieciešama jauna sadarbības kultūru, kurā atsevišķu institūciju intereses tiek atspoguļotas, pārvaldītas un tiek sasniegtas, ņemot vērā gan pilsētas, gan tās iedzīvotāju ilgtermiņa mērķus.

Diskusiju panelī būs pārstāvēti speciālisti un eksperti no pilsētas domes, izglītības, satiksmes infrastruktūras un pilsētplānošanas nozares, pienesot plašu pieredzi sarežģītu interešu vadīšanā starp vairākām ietekmes pusēm izaicinošas plānošanas kontekstā. Viņu pieredze tiks likta lietā, lai apspriestu un izveidotu nepieciešamo aktivitāšu “sarakstu” zināšanu teritorijas attīstībai Rīgas kreisajā krastā - Pārdaugavā. Cita starpā komisija pievērsīsies šādiem jautājumiem: kā plānošanas procesā iekļaut un savstarpēji apvienot dažādas intereses, kā un kad iesaistīt plašāku sabiedrību, kā arī noskaidrot - kādus ieguvumus liela mēroga teritoriālā attīstība rada pilsētai un tās iedzīvotājiem?

NO ZINĀŠANU TELPĀM UZ ZINĀŠANU VIETĀM

Zināšanu teritoriju pārvaldē iesaistītās ietekmes puses ir aizņemtas ar partneru interešu apmierināšanu, labāko talantu piesaisti vai lielu uzņēmumu ieinteresēšanu, turpretī virkne būtisku veiksmes faktoru paliek bez uzraudzības. Tā rezultātā zināšanu teritorijās dzīve bieži vien tiek pakļauta automašīnu infrastruktūrai, kamēr piekļuve, apdzīvojamība, zaļās teritorijas un pievilcīgas sabiedriskās telpas joprojām ir neattīstītas un nepievilcīgas.

Konferences pēdējais diskusiju panelis vērsīs uzmanību uz to, ka lai zināšanu teritorijas būtu jaunrades un inovāciju vietas un spētu pārveidot pilsētas atbilstoši iedzīvotāju un zināšanu darbinieku vajadzībām, šīm pilsētvides kvalitātēm jābūt prioritātei un tām jāpievērš uzmanība plānošanas un attīstības sākumposmā.

Runātāji koncentrēsies uz gājēju, velosipēdu infrastruktūru un sabiedrības līdzdalību kā nozīmīgiem faktoriem, veicinot ilgtspējīgu zināšanu teritoriju atjaunošanu un izaugsmi.


KNOWLEDGE ECONOMY IN THE CITY

The contributions of the knowledge economy to the well-being of our society and its presence in our cities has become indisputable. Governments, city councils and civic partners go to great lengths to foster knowledge creation, innovation and its application in private and public realms alike. As such, innovation and technology increasingly pervade our social lives, transform our work places and work habits as well as disrupting whole sectors of businesses in unprecedented ways. Yet, the operation and management of this promising field of development remains a high calling as specific geographies, cultures and socio-economic realities put forth challenges that are unique and site-specific. For instance, what qualities and infrastructure should cities focus on to enhance knowledge production and commercialization? Are knowledge centers and innovation quarters and other designated territories a prerequisite for the growth of a knowledge economy? How to create, attract and keep the ever elusive band of 'knowledge workers'?

The panel's speakers will delve deeper into these questions as they pertain to the respective areas of knowledge economy, novel and successful forms of cooperation between stakeholders and their spatial implications in the urban context.

KNOWLEDGE ECONOMY AND PUBLIC INFRASTRUCTURE

Learning institutions and their academic counterparts are often believed to be at the core of knowledge economy and, by implication, form a core part in any number and shape of of ‘knowledge territories’. Yet the role of academic campuses and other knowledge intensive sites is changing rapidly.

A far cry from the red brick buildings, insular and often self -contained intellectual islands, universities, libraries and research centers are now ‘re-urbanizing’ to nurture real-world innovation, inter-disciplinary cooperation and wider institutional cooperation to serve both the public and private sectors alike.

It is expected that infrastructure which sustains and drives knowledge creation not only drives economic growth and social well being, but is also flexible enough to adapt to the changes which our future brings.

To this end, the panel will focus upon recent developments in architecture and urban planning of university centers, libraries and knowledge territories as well as partnerships which need to be in place to create culture of cooperation between various academic and learning institutions, research centers and innovative businesses.

GOVERNANCE AND CO-CREATION OF KNOWLEDGE PLACES

Academic, innovative institutions along with research intensive businesses have come to represent the benefits of a knowledge economy and tend to be at the center of knowledge territories. Yet mere geographical proximity or physical concentration of these institutions does not in itself promise or ensure cooperation or co-creation of value. For a knowledge territory to become more than a sum of its parts, it asks for a new culture of cooperation, a culture of cooperation where interests of individual institutions are manifested, managed and attained in light of long term goals of both the city and its inhabitants.

The discussion panel gathers professionals from city council, education, transport infrastructure and planning to bring a wealth of experience of managing complex interests among various stakeholders and within challenging planning contexts. This experience is called into action to discuss and create a checklist for a development of a knowledge territory on the left bank of Riga - Pardaugava. Among others, the panel will focus on the following issues: how to incorporate and synchronize various interests within the planning process, how and when to involve the general public, and pinpoint the benefits that large-scale territorial development brings to the city and its inhabitants?

FROM KNOWLEDGE SPACES TO KNOWLEDGE PLACES

Stakeholders involved in managing knowledge territories are understandably busy synchronizing interests among partners, attracting the best talent or luring large corporations, whilst a range of crucial success factors are left unattended. As a result, the life in knowledge territories is often organized around car infrastructure whereas access, livability, green territories and attractive public spaces remain impoverished.

The last panel will argue that if knowledge territories are to be the hotspots of creativity and innovation, and transform cities in line with the needs of its inhabitants and knowledge workers, these urban qualities should be prioritized and tackled in the planning and development phase early on.

The speakers will focus on walkability, cycling infrastructure and public involvement as instrumental factors in driving regeneration and growth of knowledge territories in a sustainable fashion.

 

 

ORGANIZĒ:

SADARBĪBĀ AR:

           

GALVENAIS ATBALSTĪTĀJS:

ATBALSTĪTĀJI: