RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2007. gada 8. novembrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

15.[26.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A.Sīlis, P. Strancis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs; M. Saukāns;
Īpaši aicinātas amatpersonas: E. Krastiņš;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Būvvalde: A. Cinis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: E. Vecumnieks, D. Bērziņš, K. Rukuts, R. Bruzgulis;
Pasūtītāju pārstāvji: J.Dinne, R. Puhoms, V. Dinne, M. Rītiņš, D.Tomsone,
Plašsaziņas līdzekļi: K .Iļjinska – BNS, I. Martinsone - LAM, L. Lazdiņa – Diena, I..Drazdovska – Dienas bizness, I. Šmits – LAM, E. Ozola – A4D, I. Vatoļins – ČAS; Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Attīstības priekšlikums kvartālam „Spīķeri”
    Projektētājs: „Vecumnieks & Bērziņi”
    Pasūtītājs: pilnsabiedrība „Spīķeri”
  2. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Dzelzavas ielā 74
    Projektētājs: „Arhitekta K. Rukuta birojs”
    Pasūtītājs: „Selvaag Latvija”
  3. Tirdzniecības centrs „Homecenter Alfa” un biroja ēkas jaunbūve Brīvības gatvē pie Šmerļa ielas
    Projektētājs: „Arogruppen Arkitekter AB”
    Pasūtītājs „Brīvības 382”

Kolēģijas lēmums: 1. Attīstības priekšlikums kvartālam „Spīķeri”:
1.1. Atzīmēt, ka piedāvātā kvartāla plānojuma un telpiskā struktūra, papildinot esošo noliktavu ansambli ar jauniem apjomiem ir saderīga ar vēsturisko kontekstu;
1.2. Tālākā projekta attīstībā gaitā :
1.2.1. risināms ēku ansambļa funkcionāls un telpisks nobeigums Siena tirgus laukumā, ko Rīgas vēsturiskā centra plāns iezīmē kā noliktavu ansambļa plānojuma un telpisko sastāvdaļu;
1.2.2. saglabājama dzīvojamās funkcijas klātbūtne.
1.3. Atbalstāms priekšlikumus par restorāna apjoma izvietojumu ūdensmalā, kas dažādotu krastmalas telpisko struktūru un kas varētu būt „enkurobjekts” visa kompleksa veiksmīgai realizācijai.
1.4. Atbalstāms priekšlikums telpiski iezīmēt Spīķeru ansambli pilsētvidē ar otrā līmeņa pāreju pāri Krasta ielai.
1.5. Par pozitīvu atzīmējama piedāvātā funkciju daudzveidība un to blīvums [ t. sk. gastronomijas skola, zaļais tirgus].
1.6. Lai racionāli risinātu teritorijas funkcionālo izmantošanu, nav iebildumu pret sarkano līniju transformāciju, paredzot attiecīgus gājēju un inženiertīklu koridoru servitūtus.
1.8. Turpināma ansambļa integrēšana apkārtējā teritorijā, risinot gājēju un autotransporta plūsmas saistībā ar tuvāku un tālāku pilsētvidi, t. sk. kopējo Daugavas krastmalas joslu, Vecrīgu izmantojot jaunveidojamo saikni pa Kungu ielu – caurlauzumu zem dzelzceļa – autoostas reritoriju - tiltu pāri Pilsētas kanālam un ievērtējot perspektīvo Daugavas šķērsojumu Turgēņeva ielas asī.
1.9. Lūgt Rīgas Domes Satiksmes departamentu rekonstruēt Maskavas ielas braucamās daļas segumu – tā augstuma atzīmes tramvaja sliežu daļā, lai nodrošinātu gājējiem ērtu ielas šķērsošanas iespēju pāreju vietās.
1.10. Lūgt VKPAI atbalstīt priekšlikumu veidot vieglas konstrukcijas pārejas starp noliktavu apjomiem un pārsegumu gājēju ielai, lai radītu funkcionāli ērtu un laika apstākļu mazāk ietekmētu pasāžu struktūru.
1.11. Lūgt pilsētas attīstības departamentu uzņemties likumdošanas iniciatīvu, virzot jautājumu par grozījumiem aizsargjoslu likumā attiecībā uz iespēju izvietot atsevišķās – funkcionāli un telpiski pamatotās krastmalu vietās ēku apjomus, lai veidotu ainaviski daudzveidīgu krastmalas panorāmas telpisko struktūru.
1.12. Aicināt Rīgas Domi atbalstīt Sarkano spīķeru ansambļa rekonstrukcijas un attīstības projekta realizāciju [ t, sk .attiecībā uz krastmalas teritoriju izīrēšanu un restorāna izbūvi ūdensmalā]. 2. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Dzelzavas ielā 74 [būvniecības iecere]:
2.1. Uzteikt autoru plašāku skatījumu uz teritoriju, veicot apjoma telpisko analīzi;
2.2. Atzīmēt par pieņemamu niansētu trīs dažāda augstuma apjomu kompozīcijas principa izmantošanu.
2.3. Nav pārliecinošs konkrētās ekspresīvās kopformas pielietojuma pamatojums, jo izbūves vieta nav īpaša pilsētbūvnieciska akcenta vieta, kā arī jaunbūvei nav pilsētas nozīmes sabiedriska funkcija.
2.4. Kopformas telpiskās struktūras risinājuma paņēmiens neatbilst vietējai mentalitātei, bet konkrētajam risinājumam trūkst harmonijas.
2.5. Torņu augšgalu savienojums ar horizontālām pārejām ar tur izvietotu apkalpes funkciju, nav pamatots ne funkcionāli, ne no biznesa viedokļa un ir pārāk konstruktīvi un tehnoloģiski komplicēts;
2.5. 4 stāvu platformas apjoms, kas atvēlēts sabiedriskai funkcijai, sadalāms, veidojot racionālu, ar gājēju plūsmām sabalansētu iekšēju plānojuma struktūru un ar precīzu funkciju sadalījumu;
2.6. Projekta autoriem ņemt vērā, ka vides raksturu veidojošais brīvās teritorijas rādītājs nosakāms ņemot vērā procentuālo attiecību starp pilietotām funkcijām. 3. Tirdzniecības centrs „Homecenter Alfa” un biroja ēkas jaunbūve Brīvības gatvē pie Šmerļa ielas [būvniecības iecere]:
3.1. Atzīmēt, ka jaunā t/c „Homecenter Alfa” kā arī esošā t/c „Alfa” projektējamo apjomu gar Brīvības gatvi izvietojums, to kārtojums un funkciju salikums iezīmē tendenci, kas tika aprobēta kolēģijas 02.11.2006.g. un 09.11. 2006. g. sēdēs, nosakot apjomu izvietojuma pilsētbūvnieciskos kritērijus.
Šāda attīstības tendence atbilst Teikas rajonā ielai raksturīgajam apbūves veidam, kam piemīt atvērtas perimetrālas apbūves iezīmes.
3.2. Paaugstināta kvalitāte prasāma fasāžu risinājumam gan gar Brīvības gatvi, gan Šmerļa ielu [īpaši daļā, kas tuvināta Brīvības gatvei].
3.3. Lai iegūtu pilsētas galvenās ielas telpiski kvalitatīvu apbūvi, būvniecība veicama vienā kārtā – 5 stāvu biroju ēka, kas izvietota uz Brīvības gatves apbūves līnijas jāizbūvē vienlaicīgi ar tirdzniecības centru, kas izvietots aiz tās, ievērojami samazinot atklāto autostāvvietu apjomu.
3.4. Telpa starp esošo tirdzniecības centru „Alfa” un projektējamo tirdzniecības centru „Homecenter Alfa” veidojama kā aktīva kvalitatīva publiskā ārtelpa ar dažādu aktivitāšu zonām un saistībā ar aizmugurē esošo Biķernieku mežu.
3.5. Būvvaldei jāuztur prasība, ka a/s „Augstspriegumu tīkls” un attīstītājam turpmākajā projekta attīstības gaitā jārealizē augstsprieguma gaisa līnijas, kas šķērso teritoriju un Brīvības ielu, ieguldīšana kabelī.

J. Dripe