Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Dzīvokļu namu kvartāli Rīgā

Dzīvokļu namu kvartālu definīcijas

Dzīvokļu namu kvartālu definīciju nosaka Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Rīgas Dome, 2005).

Kvartāls—teritorija, kas visā tās perimetrā ir norobežota ar sarkano  līniju  vai ar  piebraucamajiem  ceļiem,  grāvjiem,  mežu,  līdzīga  rakstura  norobežojošiem  objektiem, īpašos gadījumos ar kadastra robežām. Kvartāls—teritorija, kur ir iedibināta vai izprojektēta ēka vai ēku grupa ar kopēju pagalmu vai telpiski savstarpēji savienotiem ēku pagalmiem, kas visā perimetrā ir norobežota ar ielām vai ielu sarkanajām līnijām, ja nav izveidojusies ielu struktūra, ar piebraucamajiem ceļiem, grāvjiem vai, īpašos gadījumos, ar kadastra robežām vai mežu.

 

Daudzdzīvokļu nams—ēka, kurā  ir vismaz 3 (trīs) dzīvokļi,  ja visu dzīvokļu kopējā platība (ēkas dzīvojamā daļa)  nav  mazāka  par  50% no ēkas virszemes stāvu kopējās lietderīgās platības. 2013

Daudzdzīvokļu māja—māja, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi ar ieeju no koplietošanas kāpņu telpas, koridora vai galerijas. Ne vairāk kā trīs stāvu daudzdzīvokļu māja ir mazstāvu daudzdzīvokļu māja, bet  četru un vairāk stāvu daudzdzīvokļu māja – daudzstāvu daudzdzīvokļu māja.

Iedibināts stāvu skaits– stāvu skaits, kāds ir vismaz 50% no kvartālā likumīgi esošām ēkām.

Iedibināta apbūve – noteiktā teritorijā likumīgi esoša apbūve ar savdabīgu apbūves raksturu, noteiktu apbūves apjomu, izmēru un proporciju sistēmu, formu, arhitektūru un pielietotajiem materiāliem.

Kvartālu izvēles pamatojums

Ņemot vērā pētījuma un projekta specifiku, kvartālu izvēle tika vadīta pēc trīs galveniem kritērijiem: 1–sociālai un telpiskai daļai svarīgākais izvēles kritērijs ir kvartālu morfoloģiska uzbūve un šī uzbūve ir saistīta ar kvartāla uzbūves periodu; 2–tehniskai daļai bija svarīgi izvēlēties kvartālus kuros ir “pārstāvēti” izplatītākas dzīvokļu namu kvartālu sērijas, 3–sabiedrības veselības daļai svarīgi bija izvēlēties kvartālus dažādajās pilsētas daļās, tādā veidā saprotot kurās daļas iedzīvotāju veselību ietekme pilsētvides kvalitāte un kāds ir šīs ietekmes raksturs.

Zemāk ir aprakstīta katra kvartāla izvēles pamatojums no sociālas un telpiskās daļas viedokļa. Telpiskās un sociālas daļas mērķis ir noskaidrot, kuri no apskatāmo kvartālu mainīgiem potenciāli nosaka kvartālu ievainojamību klimata pārmaiņām, tajā skaitā nosakot relatīvo pielāgošanas kapacitātes līmeni izejot no kvartāla morfoloģiskiem rādītājiem.

Pētījuma izlases teritorijas

NPK

Vietvārds

Pamatojums

attēls

1.         

Centrs—līdz Bruņinieku, Hanzas, Marijas ielām

Bruņinieku, Hanzas, Marijas ielās ir bijušās Pēterburgas priekšpilsētas robeža. Šie ir visblīvākie Rīgas kvartāli, kurus pamatā veido 5stāvu apbūve. Kvartāli ir noslēgti perimetrālie, liels FAR (>200%).

 

2.         

Centra perifērija

Pētersala, Brasa, Grīziņkalns un Avoti ir 20.gs. sākumā izveidojušās piepilsētas apkaimes, kurās ir ievērojami mazāks apbūves blīvums, kvartāli ir bieži nenoslēgti perimetrāli, salīdzinoši liels mazstāvu daudzdzīvokļu namu īpatsvars. Dzīvojamās ēkas ir t.s. „dzīvokļu kazarmas”.

 

3.         

Āgenskalna priedes(1959-61), Ķengarags (Prūšu iela)66-71, Buļļu ielas „Grīvas” kvartāls 61-66, Jugla Brīvības iela 59-69, Ziepniekkalns pie Ulmaņa gatves 57-63. Jugla pie Velnezera 62-67,

Pirmā pēckara būvniecības posma kvartāls — dominē silikātķieģeļu daudzdzīvokļu nami—t.s. „hruščovkas” kā arī pirmās lielpaneļu ēkas—?

 

4.         

Purvciems-1,  Ķengarags, Ziepniekkalns pie Ulmaņa gatves

Otrā Pēckara būvniecības posma kvartāls—pirmie lielpaneļu nami (467.b un 602. sērija)

 

5.         

Imanta-5, Purvciems-Dudajeva

„Lietuviešu projekts” un 467.a sērijas ēkas — vēlīna otrā būvniecības posma lielpaneļu nami.

 

6.         

Pļavnieki, Zolitūde, Ziepniekkalns

3. perioda daudzdzīvokļu namu kvartāli

 

DNK vēsturiskais iedalījums

Dzīvokļu namu kvartāli izveidojās vairāku gadsimtu garumā, un kvartālu pilsētbūvnieciskā izteiksme ir dažāda. Tomēr, būtiskās atšķirības ir kvartāliem, kuri ir izveidojušies pirms un pēc otrā pasaules kara. Pirms otrā pasaules kara, it īpaši 20.gadsimta sākumā, dzīvokļu namu kvartāli tapa pārbūvējot piepilsētas priekšpilsētas (piem., Pēterburgas priekšpilsētu) vadoties pēc apbūves noteikumiem bet saglabājot īpašumu struktūru.

Pēc otrā pasaules kara, dzīvokļu namu kvartālus veidoja pēc tā saucama mikrorajona principa. Tas nozīmēja arī, kā dzīvojamās ēkas tika izvietotas sava starpā ievērojot iekštelpas un bieži vien ārtelpas insolāciju.

Ir bieži minēts, kā pirmskara dzīvokļu namu kvartāliem, atrodoties pilsētas centrā, ir augstāka gaisa temperatūra un lielāka siltuma salas intensitāte ∆t, savukārt, Pēckara dzīvokļu namu kvartāliem ir zemāka gaisa temperatūra un attiecīgi zemāka siltuma salas intensitāte ∆t. Tas ir panākts ar mērķtiecīgu kvartālu plānošanu, paredzot brīvstavošās ēkas, augsto debesu faktoru (virs 0,8), lielo ūdenscaurlaidīgu virsmu īpatsvaru, kā arī lielākas apstādījumu teritorijas esamība rajona mērogā vai tas tuvumā (Темникова, 1969).

Vairāki nesenie pētījumi pasaulē, īpaši tie, kuri izmanto attālas izpētes metodi, parāda citu ainu par PSS izplatību telpā, nekā gaisa temperatūras pētījumi. Pilsētas siltuma salai ir decentralizēts raksturs, un tas nozīmē, kā klasisks “zvana profils” iespējams vairs neattēlo PSS formu.

Tomēr, laikā gaitā dzīvokļu namu kvartālu uzbūves principi mainījušies. Tā, piemēram, mikrorajonu attīstības sākumposmā apbūves principi ir atšķirīgi no tiem, kurus pielietoja vēlāk. 20. gadsimta astoņdesmitos gados brīvstāvošo ēku grupu vietā kvartālus attīstīja jā noslēgtas ēku grupas, kā tas piemēram ir Ziepniekkalnā, Zolitūdē, vai Pļavniekos. Papildus, vairāki Pēckara kvartāli ir ļoti tuvu centram un rūpnieciskām zonām, kuri attiecīgajos pretvēja apstākļos var kļūt par siltuma avotiem. No otrās puses, pirmskara kvartāli ir dažādā attālumā un augstuma avotiem—lielākiem parkiem un Daugavas. Šiem rajoniem ir arī atšķirīga orientācija ielu struktūrā, kura pie dažādiem vēja apstākļiem atšķirīgi iespaido kvartāla mikroklimatu.

Vairāki mikrorajoni ir uzbūvēti rūpniecības zonu tuvumā. Rīgā rūpniecības zonas atrodas lokveidā ap pilsētas vēsturisko centru, kā ari atsevišķas zonas atrodas pilsētas Dienvidu un Dienvidu Austrumu daļā — Šķirotava, pilsētas Ziemeļu daļā — rūpniecības zona Ganību dambī. Šīs rūpniecības zonas ir potenciāli siltuma avoti. Tas nozīmē, ja siltuma avoti atrodas pretvēja pozīcijā attiecībā pret dzīvojamiem mikrorajoniem, tas veicina siltuma pārnesi un rezultātā augstāko gaisa temperatūru mikrorajonos.

Zemāk ir uzskaitīti faktori, kuri piemīt Rīgas dzīvokļu namu kvartālu formai un struktūrai, un kuri iespaido kvartālu pilsētvides mikroklimatu.

Kvartālu apraksts

CENTRS

Centra apbūve veidojas pakāpeniski pārbūvējot Pēterburgas priekšpilsētas koka apbūvi. Lai gan attīstoties mūra apbūvei mainījās apbūves tipoloģija, dominējošais apbūves tips veido ļoti blīvi apbūvētus kvartālus. Atsevišķās vietās saglabājusies koka vai zemāka divstāvu apbūve veido atšķirīgas komponentes, kas nosaka apbūvētās vides identitātes variācijas kvartāla mērogā.

Pārsvarā apbūves līnijas sakrīt ar sarkanajam līnijām ar retiem izņēmumiem, piemēram, Bērnudārzs Akas ielā. Apbūves augstums variē un šo variāciju nosaka vairāki faktori. Pirmais ir apbūves noteikumi. Otrais ir saglabājusies iepriekšējā perioda apbūve. Trešais ir specifiska ēku izmantošana (piemēram, kinoteātri) kuri nosaka atšķirīgu dzegu augstumu.

Piekļūšana zemesgabaliem centrā ir no ielām, nodrošinot ielas puse vārtrumes. Tas nozīmē, ka ielas centra pilda gan mikrorajona, apkaimes un pilsētas mēroga tranzīta funkciju, gan sīka mēroga piekļūšanas funkciju.

GRĪZIŅKALNS

Apbūve tiek veidota gan pārbūvējot koka apbūvi, gan rūpniecisko apbūvi. Atšķirībā no bijušās Pēterburgas priekšpilsētas kvartāliem, Grīziņkalna kvartāli veidoti ar rūpnīcām vidū, un dažāda tipa dzīvojamo apbūvi gar ielām. Kvartālu izmērs ir lielāks nekā Pēterburgas priekšpilsētas kvartāliem.

Apbūves augstums vidēji zem pieciem stāviem. Vairākās ielās, īpaši ziemeļaustrumu daļā, Pēckara apbūvei ir atšķirīgas būvlaides ka pirmskara koka un mūra apbūvei.

Piekļūšana namiem un namu teritorijām pa ielām. Ielām pārsvarā vietējais raksturs, izņemot robežojošas galvenās ielas—A. Čaka, Matīsa un Pērnavas ielām.

JUGLA

Divi kvartāli Juglā atrodas uz rietumiem no Juglas ezera. Uz rietumiem atrodas Biķernieku mežs, ziemeļos Šmerļa mežs aiz kā dažu kilometru attālumā atrodas Ķīšezers. Abu izvēlēto kvartālu vienu no robežām veido Brīvības gatve, kur ir intensīva satiksme ar regulāriem sastrēgumiem.

Kvartāls pie Silciema ielas tika izveidots 20.gadsimta sešdesmitajos gados. Kvartāla robežas veido Brīvības iela ziemeļos, Juglas iela un Strazdupīte austrumos, savrupmāju rinda gar Slēpotāju ielu dienvidos un Silciema iela rietumos. Tam ir raksturīga mirkorajona struktūra — iepirkšanas centrs ziemeļos pie Brīvības ielas, kvartāla vidū atrodas skola ar daļēji nožogotu stadionu un nožogots bērnudārzs.

Dzīvojamā apbūve ir brīvstavoša. Kvartāla struktūru veido ar pret Sīlciema un Juglu ielu četrdesmit piecu grādu leņķi novietoto piecu stāvu 464. sērijas dzīvokļu nami, daži pret Strazdupīti perpendikulāri orientēti nami, četri deviņu stāvu namu ēku grupas kvartāla vidū.

Ēkas ir novietotas tā, lai maksimāli nodrošinātu telpu insolāciju, kā arī, lai noslēgtu skatu līnijas no ziemeļiem un dienvidiem, pagriežot piecu stāvu namu apbūves līnijas pa dažiem grādiem un noslēdzot ar Brīvības ielai paralēlo apbūvi. Trīs ēkas ir novietotas perpendikulāri pret Strazdupīti, un ar ieejas fasādi pret ziemeļiem.

Piebraukšana ir nodrošināta no kvartāla ceļa, kurš savieno Juglas ielu un Sīlciema ielu. Nami savstarpēji ir novietoti izmantojot „priekša–pret–priekša” principu, tādejādi veidojot divu tipu pagalmus: vienā notiek piekļūšana namos un iebraukšana tiem, otrajā— tikai gājēju kustība pa iestaigātām takām. Diviem piecstāvu namu pāriem piekļūšana nodrošināta pa taisno no Sīlciema ielas, vienai—no Juglas ielas. Kvartālā iekšienē nav nodrošinātas autostāvvietas.

IMANTA

Imantas apbūvi veido 602. un “lietuviešu projekta” dzīvojamie nami. Mirkrorajona Imanta-3 dienvidu daļā apbūvi veido sešpadsmit stāvu dzīvojamie nami.

Apbūve izvietoti ap iekšpagalmiem, ar nenoslēgtām diagonālam skatu līnijām.

Piekļūšana dzīvojamiem namiem ir pa piebraucamiem ceļiem.

Viens no kvartāliem Purvciemā atrodas salīdzinoši tuvu Rīgas centram no rietumu puses. Otrs kvartāls, savukārt, ir tuvāk Biķernieku meža dienvidu malai, no ziemeļu puses. Atšķirībā no citiem kompleksi plānotiem dzīvojamiem rajoniem (Imanta, Pļavnieki, Iļģuciems) Purvciemā vidū nav rajona mērogā apstādījumu teritorijas, bet gan liels daudzums mazstāvu dzīvojamās apbūves.

PURVCIEMS–ŪNIJAS

Kvartāls tika izveidots 20. gadsimta septiņdesmito gadu pirmā pusē, plānā iekļaujot arī trīsdesmitos gados veidoto privātmāju kvartālu grupu. Kvartāla robežas veido Ieriķu iela ziemeļos, Stirnu iela austrumos, Dzelzavas iela dienvidos, Vaidavas iela rietumos. Tam ir raksturīga struktūra—ap kvartāla perimetru atrodas apkalpes un tirdzniecības objekti, bet vidū atrodas skolas un bērnudārzi.

Apbūves grupas veidotas pēc tā saucama kompozīcionālā paņēmiena—veidojot noslēgtas pabeigtas kompozīcijas plāna līmenī, ko bieži vien sauc par projektēšanu no putnu lidojuma. Kvartālā ir trīs dzīvokļu namu ēku grupas. Divas veido pēc vienota līdzīga plānojuma veidotas ēku grupas—602. sērijas deviņu stāvu namu lentveida grupa un piecu stāvu ap aptuveni hektāru lielu pagalmu grupētas piecstāvu 474. nami. Abi kvartāli atšķīrās pēc savām kvalitātēm atšķirīgas orientācijas dēļ. Trešo grupu veido M. Ģelža projektētie brīvstavoši lentveida apjomi gar Ieriķu ielu.

Kompozicionālais paņēmiens nozīme kompozīcijas uztveri skatoties uz to kopumā. Tā, 602. ēku sērija nozīme atdalošo elementu gar Dzelzavas ielu. Tas nozīme, kā lentveida grupas nami orientēti uz ziemeļiem ar savam ieejas fasādēm, lai gan 602. sērijas ēkas tika projektētas kā strikti meridiāns. Dažas ēkas ir savienotās ar ziemas dārziem. Savukārt, piecu stāvu nami, kuri veido pagalmus, ir orientētas vai nu uz rietumiem, vai nu uz ziemeļziemeļrietumiem vai ziemeļziemeļaustrumiem. Piecu stāvu ēkas ir brīvstavošas. Kvartālā skatu līnijas ir noslēgtas ar apbūvi, bet kvartāla dienvidu daļai ir novērota gājēju kustība ziemeļu–dienvidu virzienā, no rajona centra „Minska” uz vidū gar Ūnijas ielu esošām skolām.

Piebraukšana ir nodrošināta pa iekškvartāla ceļiem, kuri pārsvarā orientētas rietumu–austrumu virzienā kvartāla dienvidu daļā, un pa ziemeļu–dienvidu ceļiem kvartāla ziemeļaustrumu daļā. No pilsētas ielām pa tiešo dzīvojamiem namiem piekļūšana nav nodrošināta, izņemot trīs punktveida namu grupu gar Ūnijas ielu. Pārsvarā ēkas savstarpēji ir orientētas izmantojot „priekša–pret–aizmuguri” principu, kā arī perpendikulāro novietojumu.

PURVCIEMS–DUDAJEVA

Kvartāls veidots 20. gadsimta septiņdesmito gadu otrajā pusē purvainā apvidū, kurā nebija kapitālas apbūves. Kvartāla robežas veido Lielvardes iela Ziemeļraustrumos, Dzelzavas iela dienvidos, Gunāra Astras iela ziemeļrietumos. Uz ziemeļaustrumiem no kvartāla atrodas Biķernieku mežš. Kvartāls veidots pēc mikrorajona principa, ar četrām atšķirīgām dzīvokļu namu grupām—divpadsmit stāvu 4xx. namu un piecu stāvu mazģimeņu ēku grupu ziemeļos, piecu stāvu „lietuviešu projekta” namu grupu austrumos, desmit stāvu 467. sērijas namu grupu ar apkalpes objektiem pirmajos stāvos gar Dzelzavas ielu, un piecu stāvu „lietuviešu projekta piecu stāvu namu grupu gar D. Dudājeva ielu kvartāla vidū.

Ziemeļos esošā divpadsmit stāvu un mazģimeņu nami ir brīvstavoši, meridiāni orientēti, ēkas ir novietotas šaha secībā. Piecu stāvu „lietuviešu projekta” nami austrumos izvietoti kompozicionāli, veidojot pagalmus ar atvērtiem stūriem. Desmit stāvu ēkas gar Dzelzavas ielu izvietotas lentveida grupā, ar nelielu pagriezienu uz kvartāla vidu austrumos. Vidū esošā piecu stāvu „lietuviešu projekta” grupa sastāv no meridiāni orientētiem namiem un uz ziemeļiem orientētiem namiem.

Kvartāla ir izmantotas gan paralēlas, gan pa 120 grādiem pavērstas apbūves līnijas. Deļ tā, kā ēkas ir brīvstavošas un ēku stūri nav aizbūvēti, kvartāla vidū ir diagonālas saktu līnijas, kas sekmē gājēju kustību caur kvartāla teritoriju ziemeļu–dienvidu virzienā.

Piekļūšana nodrošināta pa kvartāla iekšējiem ceļiem un ielām. Kvartāla vidū ir divas pilsētas ielas–D. Dudajeva iela un Andromedas gatve. Meridiāni orientētas ēkas savstarpēji izvietotas pēc „priekša–pret–priekša” principa. Kompozicionālās grupās ieejas fasādes orientētas pret ziemeļiem.

ZIEPNIEKKALNS

Ziepniekkalna mikrorajonus veido 602. un 119. sērijas dzīvojamie nami. Sabiedrisko apbūvi kvartālā tuvumā —tirdzniecības objektus un pirmsskolas mācību iestādes — veido viņa divu stāvu apbūve.

Dzīvojamie nami izvietoti ap pagalmiem, vai paralēli viens otram.

Piekļūšana dzīvojamiem namiem ir pa piebraucamiem ceļiem.

Ziepniekkalns, kā arī citi 20. gadsimta astoņdesmito gadu mikrorajoni ir atzīmējami ar lielāku apdzīvotības blīvumu. Tas nozīmē, kā vidējais stāvu skaits apkaimē ir lielāks, kas savukārt nozīmē arī lielāku apbūves intensitāti. Hipotētiski šajos kvartālos ir atšķirīgi mikroklimatiskie apstākļi nekā agrākajos dzīvokļu namu kvartālos.