Rīgas arhitekts

KONFERENCĒ APSKATĪTĀS TĒMAS

Starptautiskās Reinholda Šmēlinga konferences mērķis ir aktualizēt publisku diskusiju par Vecrīgas reģenerācijas projekta nepieciešamību kā zinātniski argumentētu un metodiski pamatotu vecpilsētas attīstības vīziju. Konferencē apskatīsim iespējamos Vecpilsētas attīstības scenārijus no pilsētbūvnieciskā ansambļa atjaunošanas, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, pilsētas ekonomiskās attīstības un ikdienas lietotāja skatu punkta.
Četros tematiskajos blokos kopēji centīsimies uzdodot jautājumu „Vecrīgas reģenerācija: Vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas [laikam]?”

#1 MOTĪVI

Konferences pirmajā daļā aplūkosim mūsdienu arhitektūras attieksmi pret Vecrīgas kultūrvēsturisko mantojumu. Meklēsim atbildes uz jautājumu: kas ir Vecrīga – ansamblis vai neatkarīgu pieminekļu kopums? Runāsim par to, kas rosina un pamudina Vecrīgas reģenerāciju. Vērtēsim vai iespējams pamatot un pierādīt Vecrīgas ansambļa reģenerācijas nepieciešamību. Referātos tiks analizēts Vecrīgas reģenerācijas projekts (1983), gan kā sava laika domāšanu mainošs un iespaidojošs vēstījums, gan skatoties uz projektu no pilsētvides reģenerācijas teorētiskām nostādnēm. Kopīgi meklēsim reģenerācijas jēdziena nozīmi mūsdienās, mēģināsim šodienas notikumos rast stratēģiju un taktiku.

Ar referātiem uzstāsies:

  • Sabīne Zēģere - „Pilsētvides reģenerācijas jēdziens un tā pielāgošana Vecrīgas kontekstam”
  • Aivars Treicis - „Vecrīga – Rīgas vēsturiskai centrs – Rīga–2015”

#2 LAUKUMI

Konferences turpinājumā iepazīsimies ar divu, pēc Otrā pasaules kara radušos vecpilsētas laukumu stāstiem – Līvu un Strēlnieku laukuma – stāstiem. Abi laukumi ir zīmīgi ar to, ka radušies pēc Otrā pasaules kara beigām, un, lai gan laukumiem ir dažāds raksturs, centieni tos telpiski un funkcionāli sakārtot ikreiz nonāk strupceļā.

Ar referātiem uzstāsies:

  • Velta Holcmane - „Vecrīgas laukumi – zaudētas iespējas””
  • Ilze Miķelsone - „Vērtību izpratnes Rīgas vēsturiskajā centrā. Strēlnieku laukuma piemērs”

#3 PROFESIONĀĻI

Trešajā daļā ieskatīsimies arhitektūras un pilsētbūvniecības profesionāļu lomā Vecrīgas attīstības procesā. Situāciju apskatīsim gan ar pēdējā Vecrīgas reģenerācijas projekta autoru kolektīvu pārstāvošas autores acīm, gan mūsdienu arhitektūras kritiķa vērienu. Ieskatīsimies Vecrīgas reģenerācijas projekta (1983) tapšanas vēsturē, nodomos un realizācijā. Mūsdienu kvartālu apbūves konkursu prakse tiks analizēta Vecrīgas ansambļa telpisko kvalitāšu reģenerācijas kontekstā. Sadaļu noslēgsim ar ieskatu mūsdienu digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām atjaunojot senos grafiskos materiālus un vēstures liecības.

Ar referātiem uzstāsies:

  • Vija Gaida Caune – “Atskats uz Vecrīgas reģenerācijas projekta galvenajiem principiem”
  • Artis Zvirgzdiņš – “Arhitektūras konkursi Vecrīgā pēdējo 20 gadu laikā”
  • Artūrs Lapiņš – “Vecrīgas arhitektūra vēsturiskajos materiālos”

#4 KO VĒSTA NĀKOTNE?

Konferences kulmināciju, prominentu ekspertu diskusiju par Vecrīgas reģenerāciju un to, vai mūsu vecpilsētai būtu jāpielāgojas laikam ievadīs īpaši šim pasākumam veidota dokumentāla īsfilma. Īsfilmā iemūžināts Vecrīgas reģenerācijas projekta autoru stāstījums par plāna tapšanu, tā iemiesotajām idejām un principiem.

Konferences izskaņā notiks diskusija par Vecrīgas pilsētbūvnieciskā ansambļa reģenerācijas kvalitātes novērtēšanas kritēriji.

Vecpilsētā vēl joprojām ir aktuāla Otrā pasaules kara radīto zaudējumu atjaunošana—Rātslaukumā un Strēlnieku laukumā, Līvu laukumā, Kungu, Grēcinieku un citu ielu pieguļošos kvartālos. Kā panākt harmonisku jaunās arhitektūras iekļaušanos Vecrīgas ansamblī? Vai mūsdienas ir iespējama sinhrona Vecrīgas ansambļa estētisko kvalitāšu atjaunošana līdztekus funkcionālai atdzīvināšanai, kā to bija paredzējis Vecrīgas reģenerācijas projekts (1983)?