Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

STRATĒĢIJAS UN POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES PILSĒTVIDES ATVESEĻOŠANAI (MILĀNAS TRIENNĀLE 2014. gada 7.–8. novembris)

Ņemot vērā, ka:

- Eiropas pilsētas ir vēstures, inovāciju, ideju, sociālās mijiedarbības, mākslas un attīstības iespēju krātuves, kas padara Eiropas Savienību atšķirīgu no pārējās pasaules, jo tieši pilsētas Eiropu izveidoja tādu, kāda tā ir;
- 50–80 % eiropiešu dzīvo pilsētās vai daļēji urbanizētās teritorijās, kurās tiek saražotas trīs ceturtdaļas no kontinenta IKP apjoma;
- lielākajā daļā Eiropas pilsētu ēkas ir nolietojušās, taču cilvēki tajās dzīvo un strādā, uzskatot, ka tās var nodrošināt viņiem veselību un drošību, veidot viņu ikdienas dzīves vidi un dot iespēju krasi samazināt enerģijas patēriņu;
- lai gan pilsētās pasliktinās dzīves kvalitāte un tajās kļūst nedroši dzīvot, pēdējo gadu laikā ES politikas pamatnostādnēs priekšroka ir dota valsts un Eiropas līmeņa investīcijām transporta infrastruktūrā nevis pilsētvides atjaunošanā;
- pēdējā laikā ES politika ir koncentrējusies uz atsevišķām nozarēm, taču pilsētvides politika pēc savas būtības ir integrēta un nodrošina risinājumus problēmām, kuras ir saistītas ar vidi, publisko ārtelpu, sociālo mijiedarbību, pilsētu vēsturisko centru saglabāšanu, mobilitāti, atkritumu pārstrādes ciklu, enerģijas taupīšanu, seismisko aktivitāti un citām dabas katastrofām, piemēram, plūdiem;
- arhitektūra ir sfēra, kas var apvienot dažādas nozares un kompetences jomas, lai atrisinātu problēmas, ar kurām saskaras pilsētu iedzīvotāji, atsākot pilsētvides attīstību un vienlaikus aizsargājot apkārtējo vidi.

Mēs vēršamies pie Eiropas Parlamenta, jaunās Eiropas Komisijas un Itālijas prezidentūras ES Padomē ar šādu lūgumu:

- ieviest integrētu politiku, lai atveseļotu Eiropas lielpilsētu un mazpilsētu vidi, īpašu uzmanību pievēršot marginālām kopienām, kas atrodas tālu no infrastruktūras koridoriem, kā arī graustu rajoniem, pamestām, degradētām teritorijām un lielpilsētu nomalēm;
- sekmēt, lai arī valstu valdības ieviestu minēto politiku, mazinot ierobežojumus, ko nosaka Stabilitātes un izaugsmes pakts gadījumos, kad tie rada šķēršļus valsts investīcijām, kuras vismaz minimālā apjomā garantētu iedzīvotājiem veselību un drošību, kā arī vides aizsardzību;
- atjaunot līdzsvaru starp Eiropas un valstu investīcijām lielos infrastruktūras objektos un pilsētās, kurās dzīvo eiropieši, lai varētu tajās mazināt sociālo šķelšanos un radīt inovācijām un attīstībai labvēlīgu vidi;
- paaugstināt publisko un privāto ēku arhitektūras kvalitāti pilsētās, samazinot asfaltētu virsmu īpatsvaru, veicinot dzīvojamo rajonu funkcionālo pārplānojumu, kā arī aizsargājot kultūrvēsturiskā mantojuma objektus un labiekārtojot publiskās ārtelpas;
- no struktūrfondiem finansēt ne tikai pašus labiekārtošanas darbus, bet arī projektu izstrādi, jo citādi pilnībā sabruks „uz zināšanām balstītā ekonomika", proti, ir ļoti nepieciešama inovācijas veicinoša un talantu atbalstoša politika, citādi tās ES valstis, kuras ierobežo Stabilitātes un izaugsmes pakts, nevarēs iesniegt projektus, lai piekļūtu minēto fondu līdzekļiem.