Rīgas arhitekts

Kristīne Rolle ir Rīgas Stradiņa universitātes Sociālās antropoloģijas maģistra studiju programmas studente, ieguvusi arī akadēmiskos grādus sabiedrības vadībā un komunikāciju zinātnē. Pašreizējo pētniecisko interešu lokā ir Latvijas– Krievijas pierobežā dzīvojošo iedzīvotāju neformālās ekonomiskās aktivitātes.

Kristīnes profesionālā pieredze vairāk kā 10 gadus saistīta ar pašvaldības un valsts institūcijām, vadot vai īstenojot projektus sociālajā un kultūras jomā. Līdztekus viņa aktīvi darbojas nevalstiskajās organizācijas, kuru mērķis ir rūpes un atbalsts bērniem ar ierobežotām iespējām un vecāka gada gājuma cilvēkiem.

KAS IR MIKRORAJONA KOPIENA?

Mūsdienu pilsētvides pārvaldības jautājumos arvien vairāk tiek runāts par kopienu, kuras vajadzībām un interesēm būtu jābūt noteicošajam, apsaimniekojot vai veicot pārmaiņas kopienas apdzīvotajā teritorijā. Tomēr brīdī, kad ir jāidentificē, kas tad ir kopiena, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Lauka pētījumā, kas tika veikts Purvciemā 2014. gada pavasarī ar mērķi noskaidrot, kas vai kāda ir Purvciema kopiena, piekļuvi purvciemiešiem visai negaidītā veidā nodrošināja mikrorajona klaiņojošie kaķi. Tieši 50– 60 klaiņojoši kaķi ir tie, kas vieno kādu nelielu cilvēku grupu– ar rūpīgi organizētu regularu kaķu barošanu, ar pārdomāti izveidotu barošanas maršrutu, ar noteiktu kārtību barības piegādāšanai un sagatavošanai, ar izveidotiem kontaktiem bezmaksas medikamentu sagādāšanai akūti slimu kaķu ārstēšanai un arī lētākai kaķeņu sterilizācijai.

Mazā kopiena, kas pirmajā acu uzmetienā varētu likties kā noslēgta dzīvniekmīļu un aizstāvju grupa, ar savu rīcību tieši vai netieši ietekmē ikvienu purvciemieti un Purvciema vidi kopumā. No vienas puses, kaķu aprūpe samazina to migrāciju, līdz ar to potenciālu infekciju izplatīšanos, kā arī nepieciešamību tiem saimniekot atkritumu tvertnēs, no otras puses, pārmaiņas tiek veiktas arī mikrorajona infrastruktūrā – daudzdzīvokļu ēku pagrabi un pagalmi tiek pielāgoti kaķu barošanas, dzirdināšanas un izmitināšanas vajadzībām.

Purvciemā klaiņojošu kaķu klātbūtne un to aprūpe raisa dažādu vērtību un uzskatu sadursmi– vieniem iedzīvotājiem tie nozīmē blusas un slimības, otriem– pagrabus bez žurkām, vēl citi tajos saskata cilvēku bezatbildīgo rīcību. Vieni sauc policiju un mūrē ciet pagraba ventilācijas lūkas, citi– ziedo savu laiku un naudu klaiņojošu kaķu aprūpei. Tomēr visi šo dažādo uzskatu pārstāvji dzīvo Purvciemā un sevi uzskata par purvciemiešiem.

Vai kopā dzīvošana vienā teritorijā nozīmē arī piederību vienai kopienai? Fils Bartls (Phil Bartle) kopienu definē par konstruktu, kas ietver cilvēku rīcību kopumu, uzvedību, vērtības, uzskatus, kuru nozīmes ir saprotamas un tiek dalītas starp indivīdiem. Pētījuma rezultāti Purvciemā apliecināja, ka ir tuvredzīgi meklēt mikrorajonā kādu noteiktu homogēnu kopienu, taču aplami arī būtu apgalvot, ka kopienas tur nav- tā ir, turklāt aktīva, bet to veido daudzas mikrokopienas, kuru rīcības, teritorijas, vērtības var pārklāties un papildināt viena otru, taču vienlaicīgi arī būt nošķirtas un opozīcijā viena otrai.

Purvciemā līdzīgi kā ikvienā mikrorajonā ir daudz un dažādas mikrokopienas - suņu īpašnieki, dobju iekārtotāji, grafiti zīmētāji, ielu vingrotāji, ģimenes ar bērniem un citas. Tās katra aktīvi izmanto mikrorajona vidi un infrastruktūru, to pielāgo, pārveido, radot par savu un sevi identificējot ar to un ir būtiski šīs kopienas saskatīt un iepazīt, pirms mainīt vai pārveidot mikrorajonu.


 

KRISTĪNE ROLLE

Kristīne Rolle currently is studying at Riga Stradins University in the master programme of Social Anthropology. She has received academic degrees in the public administration and communication. Her current research interest is the informal economic activities of the population near Latvia-Russian border.

For more than 10 years Kristīne has worked in municipality and state institutions by managing social and culture projects. I addition, she actively is working with non-governmental organisations which are supporting and helping elder population and children with limited access to recourses.

WHAT IS THE COMMUNITY OF THE MICRORAYON?

Nowadays, in the urban governance there are widely discussed the topic about community, its needs and interests, which should dominate when the particular territory is managed or there are planned changes. However, there are more questions than answers when the term community needs to be defined.

During the field studies which were conducted in the spring 2014 in Purvciems, with the aim to investigate what or who is Purvciems community, the access to the local community, unexpectedly, was secured via homeless cats. 50 to 60 homeless cats are joining a small group of people: there is organized regular cats´ feeding within a special route and order of the food preparation and supply, as well as established support for free medical treatment and cheaper female cats´ sterilisation.

The small community, which by first impression seems to be a group of animal lovers, is, directly or indirectly, influencing every person, environment and space in Purvciems neighbourhood. On the one hand, it decreases the migration of homeless cats, hence, it reduces their need to rummage in the waste containers, and potential spread of infection diseases. On the other hand, there are changes in the local community infrastructure– the backyards and basements of apartment buildings are adapted for cats feeding and sheltering.

The care of the homeless cats in Purvciems are raising the clash of different values and opinions – some believe that the cats are carrying diseases and fleas, others believes that cats are killing rats in the basement, and some sees just irresponsible behaviour of animal owners. Some people are calling the police and isolating ventilation hatches, others are investing their time and assets to take care of the homeless cats. Nevertheless, all these people identifies themselves as the community of Purvciems neighbourhood.

Does sharing the same living space also mean belonging to the same community? Phil Bartle defines community as a construct, which includes human action and behaviour, values, norms, beliefs and their meaning are shared and understood between groups of individuals. The case study results presents that it is myopic to search for some particular homogeneous community in the neighbourhood, yet it is wrong to state that the community does not exist. It does exist, besides it is very active and it consist of several smaller micro-communities whose actions, space and values may overlap and support each other, but at the same time, these micro-communities can be isolated and object to each other.

Likewise, other neighbourhood also Purvciems has many different micro-communities – the dog owners, greenery creators, graffiti artist, street gymnasts, young families with children and others. They all are using and identifying themselves with the space and the infrastructure of the neighbourhood, they are adapting and changing it to their needs. Therefore, it is important to recognize these communities, before the changes of the neighbourhood are planned and conducted.