Rīgas arhitekts

Tauri Tuvikene ir ģeogrāfs un, kā pētnieks, strādā Ainavas un Kultūras Centā, Tallinas Universitātē kurš strādā kā pētnieks, kā arī strādā pie sava disertācijas darba nobeigšanas Londonas Koledžas universitātē (University College London). Viņa disertācijas projektā “Parka brīvība: post-sociālā auto mobilitāte Tallinā, Igaunijā” pētīts post-sociālisma valsts politika un sabiedrība, kura atspoguļojas autostāvvietu regulējumos. Tauri galvenās pētījumu tēmas iekļauj mobilitāti un teorētiskos aspektus pilsētvides plānošanā post-sociālisma pilsētās. Viņam ir vairākas akadēmiskās publikācijas iepriekš minētajās jomās žurnālā “Ainavu pētniecība” (Landscape Research) un speciāla publikācija ar nosaukumu “Mobilitāte sociālisma un post-sociālisma valstīs: sociālisti kustībā” (Palgrave Macmillan).

Tāpat Tauri aktīvi darbojas biedrībā Linnalabor, kurā viņš 2012. gadā organizēja ikgadējo Starptautisko pilsētvides pētniecības un aktivitāšu kopienas (INURA) konferenci par tēmu pilsētvides aktivitātes, kā arī 2014. gadā veica pētījumus par Padomju dzīvojamo mikrorajonu aktivitātēm Tallinā.

 

VIDĒJA LĪMEŅA PĀRVALDĪBAS IESPĒJAS PADOMJU MIKRORAJONOS.

Šajā uzrunā es apspriedīšu jautājumus, kuri saistīti ar mikrorajonu pārvaldību. Es uzskatu un ierosinu, šajās teritorijās ir nepieciešams pārvaldības mehānisms, kas spēj rīkoties plašākā mērogā kā individuāls īpašums vai ēka. Neskatoties uz to, ka pilsētas varas iestādes, tādas kā, apkaimju pārvaldība varētu piemērs šādam mehānismam, tomēr vietēja līmeņa pašpārvalde Igaunijā ir finansiāli un administratīvi vāja, ko es apspriedīšu turpmākajā prezentācijā. Tādējādi šī prezentācija ierosina alternatīvus vidēja līmeņa pārvaldības modeļus un iniciatīvas. Šie ierosinājumi ir viens no rezultātiem manai doktora disertācijai, kuras laikā pētīju autostāvvietu regulējumus Tallinā un autostāvvietu problēmas vienā no pilsētas mikrorajoniem. Autostāvietas ir īpaši aktuāla problēma, kurai nepieciešams pievērst īpašu uzmanību kā arī izstrādāt regulējumus jo sevišķi pilsētu mikrorajonos. Mikrorajoni galvenokārt tika plānoti, kā gājēju zonas un sabiedriskais transports nodrošināja mobilitātes iespējas. Privāto auto īpašnieku pieaugums pēdējo dekāžu laikā ir ievērojami mainījis mikrorajonu publisko telpu, jo automobiļi tiek novietoti zaļajās zonās un apstādījumos, pat rotaļu lakumos. Neskatoties uz to, ka katrai ēkai ir savs ēkas apsaimniekošanas kolektīvs (EAK), tomēr šīs pārvaldības organizācijas nespēj risināt stāvvietu problēmu – teritorija tiek sadalīta aut novietošana, tādējādi atņemot telpu kolektīvai izmantošanai.

Šī diskusija apspriedīs ne tikai stāvvietu problēmu, bet arī no tās izejošās sekas mikrorajonos, piemēram, bērnu rotaļu laukumi, kuri pārtapuša stāvvietās. EAK nevajadzētu risināt tikai to kā apsaimniekot ēku un sadalīt tās publisko telpu, jo šie kolektīvi var kalpot kā iniciatori un ideju radītāji jauniem apsaimniekošanas un pārvaldības regulējumiem plašākā mērogā.

 


 

TAURI TUVIKENE

Tauri Tuvikene is a geographer working as a researcher at the Centre for Landscape and Culture (Tallinn University) and finishing his doctoral dissertation at University College London. His dissertation project, entitled “Freedom to Park: Post-Socialist Automobility in Tallinn, Estonia”, explores the politics of state and citizenship in post-socialism as reflected through regulations of car parking. His main research interests include mobility, urban planning and studies of post-socialist cities from a theoretical perspective. He has published articles on these topics in the journal of Landscape Research and in an edited collection entitled “Mobilities in Socialist and Post-Socialist States: Societies on the Move” (Palgrave Macmillan).

Apart from research, he has been active in Estonian Urban Lab (Linnalabor) where among other things he organised an annual conference of International Network for Urban Research and Activism (INURA) on the topic of urban activism in 2012 and carried out an investigation of neighbourhood activism in a Soviet housing estate in Tallinn in 2014.

THE POSSIBILITIES OF MID-LEVEL MANAGEMENT IN SOVIET HOUSING ESTATES

In this talk, I will discuss the question of governing housing estates. I propose that these areas necessitate governing body who acts on a wider scale than individual buildings. While city authorities such as district governments might be such actors, local governing is financially and administratively weak in Estonia which is the case for discussion in this presentation. The presentation thus proposes alternative models of mid-level governing bodies and initiatives.

The talk draws from my doctoral dissertation that investigated parking regulations in Tallinn, including parking issues in one of the housing estates. Car parking is a particularly pressing concern needing attention and regulation in housing estates. With the car ownership increasing rapidly over the last decades, the mass-housing areas planned mainly for pedestrians with the convenient connection to public transit have now been changed by cars parked on grass, green areas or even playgrounds. While every building has their own flat-owners' association (FOA), the existing answers to the parking problem through these organisations further divide the land in housing estates and diminish space for collective use.

The talk will also move beyond parking problems as similar concerns can be seen with other urban elements such as children play areas. The presence of active FOAs is moreover not seen as merely a problem for how public spaces are developed in housing estates, but they are also seen to generate possibilities for new cooperative initiatives that would allow regulations on a wider scale.