Rīgas arhitekts

Prof. Sandra Treija ieguvusi doktora grādu arhitektūrā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Prof. Sandra Treija ir dekāna vietniece zinātniskajā darbā Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, RTU. Viņu interesē pētījumi par ilgtspējīgiem mājokļu risinājumiem, mikrorajonu reģenerācija, dzīvojamās vides kvalitāte un ilgtspējīga pilsētvides attīstība

Prof. Sandra Treija ir autore vairāk nekā 30 publikācijām un līdzautore mācību grāmatai Urban Sustainability and Governance. New Challenges in Nordic Baltic Housing Policies, New York: Nova Science Publishers (2009). Viņa ir redakcijas padomju locekle zinātniskajos izdevumos: Arhitektūra un pilsētplānošana (RTU) un Ainavu arhitektūra un māksla (Latvijas Lauksaimniecības universitāte). Tāpat viņa ir biedre Latvijas Arhitektu Savienībā, European Network for Housing Research, un koordinatore International Committee for Documentation and Conservation of Buildings, Sites and Neighbourhoods of Modern Movement Latvijas darba grupā.

Tamāra Kalantjevska ir arhitekte kā arī šobrīd ir maģistratūras studente Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, RTU. Viņu interesē pētījumu jomas par daudzdzīvokļu ēku pārmaiņām, pilsētvides atjaunošana liela izmēra īpašumos un ilgtspējīga pilsētvides attīstība.

Tamāra ir piedalījusies sekojošos plenēros un projektos: 5x5 plenērā Purvciema mikrorajons Rīgā ar tēmu “Kompromisa stratēģija” (2014), projektā “Wohnen als praxis Udn Wilhelmsburg” un pilsētvides izpētes projektā “Transformation of Tour Bois- le - Pretre”, Hafencity universitātē Hamburgā (2012), kā arī projektā “Stratēģija un attīstības plāns bijušajām Bayern barakām Minhenē”, CEOB Berlīnē (2013).

 

 

 

KOMPLEKSITĀTE - LIELMĒROGA DZĪVOJAMO RAJONU URBĀNAS RENOVĀCIJAS DZINĒJS

Lielmēroga dzīvojamie rajoni veido nozīmīgu dzīvojamās vides daļu daudzās Eiropas pilsētās, līdz ar to jautājums par šo rajonu nākotnes perspektīvu ir aktualitāte daudzviet. Lielākajā daļā rajonu sastopamas līdzīgas problēmas, kas saistītas gan ar dzīvojamā fonda, gan iedzīvotāju novecošanu, kā arī mainīgajiem sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Vairākos līdzšinējos pētījumos ir norādīts uz dzīvojamās vides kvalitātes pazemināšanās saistību ar īpašumtiesību dažādību un pārvaldības struktūru neefektivitāti.

Valsts un pašvaldības dzīvojamā fonda privatizācija rezultējās kardinālās īpašumtiesību struktūras izmaiņās – vairāk kā 80% no Rīgas dzīvojamā fonda ir privāts īpašums. Lielmēroga dzīvojamo rajonu situācijā īpašumtiesību neviendabību vairo zemes īpašumu daudzveidīgais statuss, kas sakņojas zemes īpašumu denacionalizācijas procesos. Līdz ar to veidojas plaša, kompleksa iesaistīto personu struktūra, kas ievērojami kavē kopīgu interešu definēšanu, mērķu izvirzīšanu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu.

Lai gan Latvijā ir pieejami gan informatīvi, gan finansiāli atbalsta instrumenti dzīvojamo ēku renovācijai, tie tiek izmantoti nepilnīgi. Dzīvojamo ēku un publisko ārtelpu apsekojumi Rīgas lielmēroga dzīvojamajos rajonos vairumā gadījumu liecina par esošās pārvaldības sistēmas neefektivitāti un nespēju uzlabot dzīvojamās vides kvalitāti ilgtermiņā, līdz ar to apjomīga dzīvojamā fonda daļa ir pakļauta degradācijas riskam.

Mājokļu pārvaldība ir sarežģīts mehānisms, ar vairākiem aktivitāšu slāņiem un iesaistītajām pusēm, kas veido komplicētu savstarpējo attiecību, likumsakarību tīklu. Labās prakse modeļi no pasaules pieredzes ar publiski privātiem spēlētājiem nes sevī ne tikai inovāciju potenciālu, bet arī vairākus izaicinājumus realizācijas gaitā, no kuriem būtiskākie ir sekojošie:

  • renovācijas procesa kompleksitāte,
  • pārvaldīšanas struktūras novitāte un pieredzes trūkums,
  • nepieciešamo funkciju diversitāte - no iekārtu pārvaldes līdz kopienas attīstībai,
  • sabiedrības vēlmju un sagaidāmo rezultātu daudzveidība.

Lai definētu saikni starp tiesiskiem instrumentiem, pārvaldības modeļiem un fizisko telpisko vidi lielmēroga dzīvojamajos rajonos, kā arī atrastu modeļus un principus, kuri būtu aktuāli Rīgas situācijai, pētījuma gaitā tika analizētas sekojošas tēmas:

  • Privatizēto mājokļu pārvaldības prakse pasaulē,
  • Esošie dzīvojamo māju pārvaldības tiesiskie instrumenti un prakse, intervējot nozares ekspertus,
  • Aktuālie lielmēroga rajonu dzīvojamās vides kvalitātes pētījumu rezultāti.

Pētījuma rezultātā definēti principi Rīgas lielmēroga dzīvojamo rajonu pārvaldības struktūras transformācijai.


 

SANDRA TREIJA

Prof. Sandra Treija holds a PhD in Architecture from Riga technical University (RTU). She is a Deputy Dean in Scientific Works, at the Faculty of Architecture and Urban Planning, RTU. Her field of research includes sustainable housing, regeneration of neighbourhoods, quality of residential environment, and sustainable urban development.

Sandra is an author for more than 30 scientific publications, a contributor to Urban Sustainability and Governance. New Challenges in Nordic Baltic Housing Policies, New York: Nova Science Publishers (2009). She is Member of Editorial Boards of the Scientific Journals Architecture and Urban Planning (RTU), Landscape Architecture and Art (LLU), as well as a member of Latvian Union of Architects, European Network for Housing Research, coordinator of International Committee for Documentation and Conservation of Buildings, Sites and Neighbourhoods of Modern Movement

TAMARA KALANTAJEVSKA

Tamara Kalantjevska is an architect and Master student in Faculty of Architecture and Urban Planning, RTU. Her field of research includes mass housing transformation, urban renovation of large-scale estates, sustainable urban development.

Tamara has articipated in the following workshops and projects: 5x5 Workshop Riga Microrayon Purvciems in Riga, “Compromise strategy” (2014); “Wohnen als praxis Udn Wilhelmsburg” and urban territories research project “Transformation of Tour Bois- le – Pretre” in HafenCity University Hamburg (2012); and “Strategy and development plan for former Bayern barracks in Munich” COBE, Berlin (2013).

COMPLEXITY – INITIATOR FOR URBAN RENOVATION IN LARGE-SCALE HOUSING NEIGHBOURHOODS

Large-scale housing developments represent a significant part of the living environment in many European cities. Hence, the future development of these areas is significant issue in many countries. Most of these neighbourhoods are facing the same problems– housing obsolescence, aging population, and inconsistent socio-economic conditions. A number of studies have noted the relation between the increase of qualitative living environment, diverse ownership structures, and ineffective administrative management.

The privatization of state and municipal housing stock made cardinal changes in the ownership structure– nowadays more than 80% of housing stock in Riga is private property. The heterogeneity ownership inequality in large-scale residential neighbourhoods is increased by diverse property status, which roots can be find in the denationalization processes in the past. This leads to a broad and complex structure of stakeholders, which significantly delays defining common interests, setting goals and collective decision-making.

Although, there are available both- informative and financial support tools for residential building renovation in Latvia, they are poorly used.

Surveys of large-scale residential neighbourhoods, housing and public spaces in them, presents that in most of the cases there is inefficient maintenance and management system and the lack of long-term sustainable development. Therefore, large part of the housing stock is in a degradation risk group.

Housing stock management and maintenance is complex mechanism and network with multiple activity levels and several involved stakeholders. The successful experience from other countries with public and private stakeholder cooperation presents not only innovative potential, but also several challenges during the implementation phases. They are:

  • Complexity of renovation process;
  • Lack of experience and novelty of maintenance management structures;
  • Diversity of necessary functions- from the system management to community development;
  • Diversity of public need and expected results.

Following topic in the study were analysed in the study, to define the relationship between the legal instruments, management models, and physical environment for large-scale residential neighbourhoods, as well as to find patterns and principles that should be up to date in Riga's case:

  • International management experience of privatized housing
  • Current legal management tools and experience for housing, by interviewing industry experts;
  • Outstanding research results of environment quality in large-scale residential neighbourhoods.

The results of this study defines principles of transformed large-scale residential neighbourhood management structure in Riga