Rīgas arhitekts

Ivita Ose 2009. gadā beigusi LU Vēstures un Filozofijas fakultāti, iegūstot humanitāro zinātņu maģistra grādu vēsturē. Nobeiguma darbā pievērsusies pagājušā gadsimta starpkaru perioda modernās arhitektūras izpētei Latvijā, saistot to ar sociālpolitiskiem un ekonomiskiem aspektiem. Ar priekšlasījumiem uzstājusies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kopš 2012. gada publikācijas žurnālā Latvijas Architektūra. Šobrīd strādā sociālā biznesa dizaina uzņēmumā MAMMU un nekustamo īpašumu pārvaldīšanā.

EKONOMISKĀ MĀJOKĻA TIPA MEKLĒJUMI RĪGĀ 20.GS. SĀKUMĀ.

Pirmais pasaules karš krasi mainīja sociālekonomisko un politisko situāciju mūsu reģionā, tomēr labu, lētu un ērtu mājokļu tipu meklējumi bija un palika vienlīdz aktuāls jautājums kā Krievijas impērijas nomales industriālajā Rīgā, tā Latvijas Republikas galvaspilsētā. Šos meklējumus spilgti ataino divi notikumi – 1907. gadā sarīkotā „Strādnieku dzīvokļu un ļaužu uzturlīdzekļu izstāde,” kā arī 20 gadus vēlāk noritējusī „Dzīvokļu krīzes novēršanas propagandas nedēļa,” kura vainagoja Rīgas pilsētas pašvaldības 1925. gadā pasludināto „dzīvokļu krīzi.”

19./20. gadsimta mijā Rīga attīstījās kā Krievijas impērijas rūpniecības centrs, kas noteica lielu strādniecības slāna veidošanos. Dzīve „īres kazarmās,” tuberkuloze, alkoholisms, augstā zīdaiņu mirstība un neveselīgs uzturs– šīs bija problēmas, kas nāca līdzi Rīgas kā industriālas lielpilsētas uzplaukumam, un kurām risinājumu centās rast 1907. gada jūlijā un augustā pilsētas kanālmalā noritējušās „Strādnieku dzīvokļu un ļaužu uztura līdzekļu izstādes” rīkotāji.

Pasākuma centrālais notikums bija iespēja apskatīt divu strādnieku māju paraugus un 12 interjeru modeļus. Izstādes rīkotāji uzskatīja, ka pēc mazām strādnieku mājiņām varētu būt liels pieprasījums, un cerēja, ka radīsies kāda būvbiedrība, kura uzņemsies šādu mājiņu celšanu. Tomēr bija jāpaiet gandrīz divām desmitgadēm, lai ideja par mazām privātmājiņām pilsētas mazāk turīgajām ļaužu aprindām iegūtu reālāku apveidu.
Izmaiņas politiskajā un ekonomiskajā sfērā, kā arī sabiedrības modernizācija pēc Pirmā pasaules kara stimulēja pieprasījumu pēc cenas ziņā pieejamiem, bet ērtiem un higiēniskiem mājokļiem, kas būtu piemēroti augošajam vidusslānim, tomēr Rīgas dzīvojamais fonds to nespēja apmierināt, un jau 1925. gadā oficiāli tika pasludināta „Dzīvokļu krīze” un sākts darbs pie tās risināšanas. Rīgas pašvaldības darbinieki par paraugu pilsētplānošanā un komunālajā būvniecībā ņēma citu Rietumeiropas pilsētu, jo īpaši Vīnes, piemēru.

1927. gada pavasarī tika sarīkota „Dzīvokļu krīzes novēršanas propagandas nedēļa”. Tās laikā tika rīkoti priekšlasījumi ar pašmāju un ārzemju lektoru piedalīšanos. Noritēja diskusijas par būvniecības kreditēšanu, dzīvokļu kooperatīviem, mājokļu un piemājas dārziņu labiekārtošanu, par ģimeņu mājiņu un lielo īres namu priekšrocībām, kā arī apspriesti citi ar pilsētas un mājokļu būvniecību Latvijā un ārzemēs saistīti jautājumi.
Pilsētas realizētā mājokļu celtniecība bija tikai maza daļa no dzīvokļu krīzes risinājuma. Privātā būvniecība joprojām deva lielāko artavu dzīvojamā fonda pieaugumā. Valsts un pašvaldība racionālu mājokļu būvniecību stimulēja ar īpaši izstrādātu kredītpolitiku, kā arī piedāvājot jau gatavus ēku plānu paraugus.

Dzīvokļu krīzi 30. gadu sākumā nomainīja ekonomiskā krīze. Pazeminoties iedzīvotāju maksātspējai, samazinājās arī pieprasījums pēc mājokļiem. Ar to gan pārapdzīvoto un nehigiēnisko dzīvokļu problēma netika izskausta.


 

IVITA OSE

Ivita Ose holds Master degree in History from the University of Latvia. She investigated in her master thesis modern architecture and its socio-political and economic aspects in Latvia during time between the wars in the 20th century. Ivita has given lectures in the Latvian National Museum of Art. Since 2012, she publishes her articles in the journal “Latvijas Architektūra.” Ivita currently works at social business and design company “MAMMU,” as well as in real estate management.

SEARCHING FOR ECONOMIC HOUSING SOLUTIONS IN RIGA AT THE BEGINNING OF 20TH CENTURY

The First World War changed socio-economic and political situation in the region, yet searching for qualitative, affordable and comfortable housing solutions was actual problem in Riga as an industrial periphery of the Russian Empire, as well as the capital of Republic of Latvia. It is represented by two noticeable events – “The Exhibition of the labour apartments and the society provisions” in 1907, and “The Propaganda Week for Preventing Housing Crisis” that took place 20 years later and was the core event for already existing “housing crisis” recognized by Riga Municipality in 1925.

During the turn of the 19./20. centuries Riga developed as one of manufacturing and industrial centres in the Russian Empire, that promoted growth of labour forces. The life in “rental barracks”, tuberculosis, alcoholism, high infant mortality rate, poor nutrition supply– these were the problems, which were a side effect for industrial growth in Riga, and which were presented and discussed in “The Exhibition of the labour apartments and the society provisions”, during July and August 1907.

The central even of the exhibition was the opportunity to look at two samples of prospective labour houses and 12 typical interior models. The organisers believed that there will be a high demand for small labour houses and that there may occur an investor and constructor, which would be interested in developing these houses. Nevertheless, it took two decades to realize that private housing for labour could be a solution for accommodation crisis.

Changes after the First World War in political and economic area as well as modernized society, promoted demand for affordable, comfortable and hygienic housing, which would be suitable for grooving middle class. However, existing housing in Riga would not satisfy the demand, thereby in 1925, the “housing crisis” was announced and possible solutions were developed. Riga Municipality was looking for communal buildings examples in other Western Europe cities, but especially in Vienna.

During the spring, 1927 there was announced “The Propaganda Week for Preventing Housing Crisis”. There were invited local and international experts to perform with their lectures about housing solutions. There were conducted discussions about funding of the new buildings, corporate housing, improvements of apartments and local gardens, advantages and disadvantages of private housing and rental apartment buildings, as well as other issues about urban development and housing construction problems in Latvia and in other countries.

Housing construction organized by the municipality was only small part for the “housing crisis” solutions. Private investments and housing projects still were giving the largest improvements in lack of accommodation opportunities. The state and the municipality were promoting rational housing construction by creating special mortgage, and by offering projects and guidelines for new construction.

Housing crisis was suppressed by economic crisis. The housing demand decreased as society's solvency decreased. However, overpopulated and unhygienic conditions in apartments were not solved. atvia), Aleksandrs Feļtins (Rīgas pilsētas arhitekta birojs, Latvia) and others.