Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 16.maijā
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

3. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, A. Sīlis, E. Bērziņš, P. Strancis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A. Kreislers, M. Gailis;
Kolēģijas goda locekļi: S. Grava, G. Asaris, A. Roze;
Īpaši aicinātas amatpersonas: V. Štrams;
Uzaicinātās personas: J. Skalbergs
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, U. Kupča, Z. Redberga;
Rīgas pilsētas Būvvalde: I. Leikums, L.Sarma;
Investori, projektētāji: A.Kokins, K. Ozols, J. Nikolajevs, K. Pacule, M. Sprūdžs, I. Kisenfelds, A. Grigis,
Prese: K.Roķis – BNS, M. Vilemsons – LETA, E. Goze - Diena, A. Zvirgzdiņš – Portāls A4D Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Daudzstāvu biroja ēka Lielirbes un Remtes ielas stūrī;
    Pasūtītājs: SIA „ELL Nekustamie īpašumi”, ģenerāluzņēmējs SIA „Merks”;
    Projekta autors – birojs „”Evata” OY;
  2. Kompānijas „LIDL” veikalu tīkla principiālie pilsētbūvnieciskie un arhitektoniskie risinājumi;
  3. Ēkas Dzirnavu ielā 140 rekonstrukcija par viesnīcu;
    Pasūtītājs: K.Ozols; projekta autors: arhitekts A.Kokins, birojs „AKA”;

Kolēģijas lēmums:

1. 1. Kopumā atbalstīt SIA „Merks” būvniecības ieceri par augstuma akcenta – tirdzniecības kompleksa „Spice” daudzstāvu biroja ēkas izvietojumu Lielirbes un Remtes ielas stūrī.
1. 2. Ņemot vērā īpaši atbildīgo pilsētbūvniecisko apjoma izvietojuma situāciju, ēkas arhitektoniskā veidola galīgo variantu atrast jauna konkursa ceļā. Konkursa noteikumos jāietver prasības, ka ēkas apjoma atsevišķo daļu kompozīcijai jāizriet no konkrētās pilsētvides situācijas un tā analizējama no skatu punktiem Lielirbes ielā un Kārļa Ulmaņa gatvē. Konkursa noteikumos jāparedz prasības noteikt arī publiskās ārtelpas veidošanas principu un transporta risinājumu gan pašā kompleksā, gan tā iesaistē pieguļošās pilsētvides plānojuma struktūrā.
1. 3. Konkursa rezultātā iegūtais apjoma telpiskais un arhitektoniskais risinājums atkārtoti izskatāms pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē. 2. 1. Nav pieņemami kompānijas „LIDL Latvija” veikalu apjoma piedāvājumi, kas risina tikai tirdzniecības utilitāro funkciju. Tiem jāpiemīt arhitektūras, arhitektūras detaļu un materiālu kvalitātei.
Ieteikt veidot „LIDL” veikalu tīkla Rīgas grupai vienotu un atšķirīgu no citām valstīm orporatīvo identitāti, to panākot ar vienotu krāsu lietojumu, gaismas ķermeņu, reklāmas vairogu u.c. dizaina elementu kvalitatīvu projektēšanu un lietojumu visā eikalu ķēdē.
2. 2. Veikala apjoma konfigurācijai jāreaģē uz konkrētas novietnes konfigurāciju un kā ielas telpu veidojošam apjomam jāveido ielas apbūves fronte.
2. 3. Autostāvvietas jāparedz maksimāli apzaļumotas, koku stādījumiem izmantojot dižstādus.
2. 4. Veikala teritorijas plānojumā jāorientējas ne tikai uz pircēju, kurš piebrauc zmantojot personīgo autotransportu, bet arī uz gājēju gan no ielas puses, gan no ielai pieguļošās teritorijas puses.
2. 5. Ieteikt izvērtēt veikalu izvietošanu nevis gar dzīvojamo teritoriju orobežojošām maģistrālēm, bet dzīvojamo teritoriju iekštelpā un veidot tos kā apkalpes infrastruktūras centra elementus ar gājēju pieejām, atpūtas vietām, bērnu rotaļu vietām, dizaina elementiem, apzaļumojumu un iespējams paplašinot pakalpojumu funkcijas.
2. 6. Atbilstošas kvalitātes piedāvājuma iegūšanai, ieteikt izmantot arhitektūras lenēra vai konkursa rīkošanas iespēju. 3. 1. Izstrādājot priekšlikumu ēkas Dzirnavu ielā 140 rekonstrukcijai par viesnīcu, ieteikt autoriem skaidri izvēlēties arhitektonisko koncepciju: objektā dominē esošās arhitekta J. Skalberga 1985. gadā projektētās ēkas, kas pārstāv zināmu periodu profesionālajā domāšanā, arhitektūras izteiksmes principi vai arī objektā dominē jaunās arhitektūras izteiksme un kvalitāte.
3. 2. Projekta attīstītājam noteikti jāizvērtē iespēja attīstīt viesnīcas kompleksu ilsētas centra virzienā gar Krasta ielu, tādējādi panākot nobeigtu ēkas veidolu.
3. 2. Rekonstruētās ēkas apjoma augstums nevar pārsniegt esošo.
3. 3. Viesnīcas ieejas mezgla risinājumam paredzot rekonstruējamās ēkas robežās platformas pārsegumu Dzirnavu ielai, nodrošināt piekļūšanas iespējas esošajai apbūvei un loģisku saikni starp Maskavas un Krasta ielu.
3. 4. Ēkas rekonstrukcijas projektu izskatīt Būvvaldes sēdē.

J.Dripe