Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Šā gada 29. oktobrī Rīgas Kongresu namā notika Starptautiskā Reinholda Šmēlinga konference „RĪGA 2.0 - MIKRORAJONU OTRĀ ELPA”, kuras tematika ir veltīta Rīgas iedzīvotāju šodienas dzīvei un nākotnei pēckara daudzdzīvokļu namu mikrorajonos, akcentējot to transformācijas un attīstības iespējas un izaicinājumus. Konferences īpašais viesis bija arhitektūras, pilsētplānošanas un ģeogrāfijas zinātņu doktore pasaules atzinību guvusī Kanādas profesore Dr. Saša Cenkova, kas konferencē uzstājas ar lekciju par izaicinājumiem un iespējām pilsētas mikrorajonu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Konferencē uzstājas arī Tallinas arhitektūras biennāles vīziju konkursa Recycling Socialism žūrijas pārstāve Inga Raukas un kuratore Karin Tõugu. Tāpat konferences referenti piedalījas atzīti Baltijas reģiona arhitektūras un pilsētplānošanas profesionāļi, kā arī nozares maģistratūras un doktorantūras studenti. Konferencei dalību pieteica vairāk ka 150 cilvēki, faktiski apmeklētāju skaits pārsniedza 100 cilvēku.

Drīz pēc konferences izskaņas aģentūra veica dalībnieku anonīmo aptauju par konferences norises gaitu. Tajā tika iekļauti pieci konferences aspekti: satura aktualitāte, izmantoto metožu izvēle, vadītāju sniegums, organizācija, un ilgums . Respondentiem tika dota iespēja novērtēt katru aspektu skalā no 1 (zems vērtējums) līdz pieci (augsts vērtējums). Kopumā atsaucās 73 respondenti. Papildus, respondenti tika aicināti komentēt konference norisi. Zemāk tiek dots respondentu vērtējums katrā no pieciem aspektiem ar raksturīgiem komentāriem.

Konferences satura aktualitātes aspekta vidējais vērtējums ir 4,1. To vislabāk raksturo šis komentārs:

 „Šīs konferences tēma nav "izsmelta". Nepieciešams iespējami cits skatījums uz mirorajoniem- sociologu, būvinženieru, iedzīvotāju, u.c.”

Konferences izmantoto metožu izvēles aspekta vidējais vērtējums ir 4,0 . Te gan ir līdzīgas atziņas, kā iepriekšējā jautājumā:

„Tikšanās, kuru laikā neformāli tiktu iesasistītas ieintresētās puses un censtos rast kopēju valodu un vienotos par mērķu sasniegšanas metodēm.”

„Es gribetu ieteikt nenosliegties pilsetplanotaji/arhitekti loka, bet aicinat ari citu disciplinu parstavjus. Ta ka runa daleji gaja par cilveku iesaisti publiskajaa telpaa, loti pietruka antropologiska skatijuma uz visu notikoshu.”.

Konferences vadītāju snieguma novērtējums ieguva vidēji 4,2. Viens no kritiskākiem komentāriem, ko jāņem vēra turpmāk ir šāds:

„stingrāk jāreglamentē runātājiem atvēlētā laika ievērošana.”

Konferences organizācijas, vietas un laika izvēles vidējais vērtējums ir 4,6, kas ir visaugstākais no visiem aptaujā iekļautiem aspektiem. To raksturo šāds komentārs:

„Priekš pirmā pasākuma - ļoti labi. Turpinot laikam būtu vērts piedomāt pie tā, kā atdalīt "smagos" referātus no studentu prezentācijām (varbūt studentu uzstāšanām atvēlēt īsākus laikus?)  Bet noteikti - turpināt!”.

Konferences ilguma aspekta vidējais vērtējums ir 3,8, kas ir viszemākais. To vislabāk raksturo šāds komentārs:

” Konference bija laba, tikai par garu. Gribējās beigas ap 17iem.”

Papildus aicinājumam novērtēt piecus konferences aspektus, respondenti tika aicināti atbildēt uz jautājumu ” Par kādām citām tēmām Jūs ieteiktu mums rīkot konferences (diskusijas)?”, kā arī brīvi sniegt citus komentārus.

Vairāki respondenti  snieguši komentārus gan par konferences norisi, gan par iespējamās nākamās konferences tematu. Komentāri iedalāmi divās kategorijās. Pirmajā kategorijā ir komentāri no respondentiem, kuri novērtēja konferences norisi no 1 līdz 4,0.Tie  ir kritiski par konferences norisi un mazāk izvirzošie nākamas konferences tematus ar vidējo vērtējumu. Tie kopuma sastāda 44% no kopēja respondentu skaita. Otrajā kategorijā ietilpst komentāri no respondentiem, kuri novērtēja konferenci visai pozitīvi, ar vidējo vērtējumu no 4,1 līdz 5. Šeit komentāri ir mazāk kritiski par konferences norisi, bet vairāk izvirzošie nākamas konferences ievirzi. Tie sastāda lielāku komentāru daļu — 56% no kopēja respondentu skaita.

Bez augstāk minētiem būtiskiem konferences norises aspektiem, var atzīmēt sekojošo komentāru:

 „Ja ir tik ierobežots laiks, tad, iespējams, jārisina tas ar Pecha Kucha izmantotajām metodēm, lai nav absurdā situācija, kad referēta lasītājam ir jāizlaiž pēdējie slaidi+ iespējams, ka prezentācija ir jānovērtē pirms pasākuma, jo bija atsevišķas, kuras dēļ pārblīvētās informācijas nebija uztveramas.”

Neskatoties uz salīdzinoši zemu vērtējumu, par interesantu tika atzīta paaudžu mijiedarbība, kas parādījās konferencē:

 „Turpināt aizsāktās novedot tā pie kvalitatītiem secinājumiem-rezultātiem. Bija ļoti interesanti redzēt kā kopainā mijiedarbojas jaunāka un vecāka gada gājuma speciālistu viedokļi un attieksme.”

Par viskritiskāko nākotnes konferences kontekstā no zemu vertējumu kopas izskanēja šāds komentārs:

„visu, kas ir ciešā kontaktā ar sabiedrību, viņai izprotamām lietām. Arī novitātes jomas profesionāļiem”

4,1–5 vērtējumos, salīdzinot ar „zemo vērtējumu”, uzmanība komentāros vairāk tiek pievērsta iespējamam konferences saturam nākotnē. Vairāk tika izvirzīti priekšlikumi darbībai citos formātos:

„Vajadzīga  informācija gados vecākiem cilvēkiem par to, kā var izskatīties Rīgas mikrorajoni, ja to papildus apzaļumotu un labiekārtotu, ka tas ir redzams Eiropā. Ti ecilveki, kas saka , ka viss ir labi( 70-80gadīgie) neko labaku nav redzējuši.”

„Energoefektivitāte pieredze, tendences, kļūdas un veiksmes  Varētu vairāk paskatīties uz citu valstu labo pieredzi iekšpagalmu labiekārtošanā”.

Liela daļa respondentu izteikusi velmi par saturu, kas skartu   pilsētvides tēmu:

„Publiskās ārtelpas attīstība Rīgas pilsētā - pilsētas vīzija un praktiski risinājumi, sekmīgu projektu piemēri...” „Vides pieejamība” „Cilvēks pilsētvidē, kur jūtas, dzīvo, strādā, atpūšas vislabāk. Kāpēc? Ekonomiskie pamatojumi.” „Par tirgus laukumiem un to potenciālu lielpilsētā” „Par publisko telpu, rekreāciju, krastmalām” „Ūdensmalu dzīve pilsētā” „Mūsdienu mākslas objekti pilsētvidē Eiropā un Latvijā.”

Kopumā, konference tika novērtēta labi, par visbūtiskāko trūkumu uzskatot tās ilgumu — desmit stundas. Daži respondenti nebija apmierināti ar pārstāvēto profesionāļu loku, trūka gan būvinženieru, gan ekonomistu, gan antropologu. Tika atzīmēts acīmredzams kontrasts starp profesionāļu veco un jauno paaudzi. Nākotnē, mērķis būtu tomēr sekmēt visas paaudzes profesionālajā sabiedrībā runāt par vieniem un tiem pašiem jautājumiem, lai veicinātu paaudžu diskusiju un sapratni. Par konferences norisi tika saņemti daži vērtīgie komentāri, kuri uzskatami kā ieteikumi plānojot nākošās konferences norisi un izskaņas nozīmīgumu:

„Konferencēm (tajās izveidotajai kolektīvajai atziņai) būtu vēlama arī reālā pienesuma funkcija, piemēram, konkursu, darba uzdevumu un finansējuma plānošanas aspektā.”

Arī, par dalībnieku piesaisti:

„Jo aktīvaki bus arhitekti, jo labāks būs rezultāts.” 

Jāatzīmē, kā respondenti  savos komentāros bija mazāk konkrēti par notikušās konferences saturu.  Mēs diemžēl neesam saņēmuši vērtīgus komentārus par saturu. Tas ir saprotams, jo mēs neesam formulējuši pietiekoši skaidrus jautājumus par to. Var minēt dažus komentārus, kuros netieši tiek formulēts viedoklis par satura kvalitāti:

1.        Citkārt gribētu sagaidīt profesionālāku sniegumu no konferences dalībnieku puses tīri profesionālajā jomā, kā arī prezentācijas kultūras ziņā. Vairākas prezentācijas nešķita pārliecinošas, kaut arī pētījuma saturs bija gana saistošs.

2.        Visumā - to otro elpu nevarēja sajust. Bija vairāk vai mazāk nopietni izpētes mēģinājumi, bet - kā jau varēja gaidīt, nebija kaut cik sakarīgu  risinājumu.

3.        Mans komentārs vairāk attiecināms uz dienas pirmo pusi. Visi tēmu prezentētāji un runātāji izņemot Čačes kundzi, nebija īpaši sagatavojušies. Tēmu secinājumi bija ļoti, ļoti vispārīgi un tukši, ņemot vērā, ka šie cilvēki ir ar vairākiem "diplomiem kabatā", daži pat ar doktora grādu, biju gaidījis lkaut vai dažus, bet konstruktūvus priekšlikumus, jo savādāk tos grūti nodēvēt par pētījumiem.

Pirmais komentārs liecina, kā konferences programmēšanai (satura atlasei un saskaņošanai) nākotnē būs svarīgā loma. Tas nozīmē, kā tām būs jāvelta daudz vairāk laika un enerģijas. Konferences īpašais formāts — profesionāļi uzrunā plašāku sabiedrību „saprotamā valodā” nozīmē, kā konferences programmēšanai ir jāizmanto īpaša stratēģija — nepārtrauktais profesionālas un akadēmiskās vides monitorings Latvijas un starptautiskajā līmenī, kontaktu veidošana un uzturēšana, un protams, pamatīgāka sagatavošanas arī laika ziņā.

Otrais untrešais komentārs ir par konferences saturu. Lai gan ir jautājums par šo atbilžu objektivitāti un pamatotību. Tas ir visdrīzāk „anonīmo komentāru negatīvisma” paraugs — visdrīzāk jau tāpēc kā par dotu tēmu respondenti nav sevišķi labi informēti jeb ikdienā neinteresējas ārpus mēdiju fona. Būtu labi, jā nākotnes aptaujā mēs varētu saņemt detalizētaku kritiku par konferences saturu.

Tāpēc dēļ tā būtu jāmaina aptaujas jautājumi un struktūra. Viens no veidiem, kā to padarīt mums informatīvāku, ir paplašināt ar satura–specifiskiem jautājumiem un iespēju komentēt konkrēto konferences sadaļu. Tas nozīmē, kā aptaujas jautājumiem jābūt atsaucēm uz konkrēta notikuma programmu ar iespēju komentēt katru sadaļu atsevišķi. Notikušās aptaujas „veiksmes faktors” neapšaubāmi ir tas neliels apjoms. Nākotnē tomēr ir jāatrod līdzsvars starp izvērstāku aptauju un dziļāku viedokļu izzināšanu.