Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”

Dzirnavu ielā 60A - 21, Rīga, LV-1050, Latvija

2013. gada 19. Septembrī

3.(77) sēde

sākums plkst. 15:00

Sēdē piedalās:

Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, G. Grikmane, J. Dripe, J. Dambis, V. Brūzis, H. Gūtmane, I. Purmale, I. Leikums

Pilsētas arhitekta birojs: G. Princis, R. Bula, Z. Treimane, I. Metnieks

Īpaši aicinātas personas:Arhitektūras birojs „FORMA”: I. Kalniņa, Laikmetīgās Arhitektūras Informācijas centrs: G. Kuļikovska, Biedrība „Latvijas Arhitektu savienība”: V. Rauhvargere, Arhitekte Līga Gaile

Sēdi vada: G.Princis

Sēdi pieraksta: I. Metnieks

Sēdē nepiedalās sekojoši kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, V. Valgums, V. Briedis, T. Kokins, A. Pauniņš, M. Straume, I. Rukšāne

Dienas kārtībā ir 2013. gada balvas Rīgas arhitektūrā pretendenti arh. Ināras Kārkliņas (SIA „Forma”) prezentācija: „Pētījums - aktuāli vides pieejamības risinājumi Rīgas arhitektūrā”.

Sēdes atspoguļojums

12 objekti, kuri pretendē uz 2013. gada balvām Rīgas arhitektūrā, atspoguļo aktualitātes būvniecības procesā Rīgas pilsētā, kādā virzienā attīstās Rīga un kur tiek virzītas investīcijas.

„2013. gada balvas Rīgas arhitektūrā” pretendenti ir:

Dzīvojamais nams „Futuris” Antonijas ielā 16a kvartālā starp Dzirnavu, Antonijas un Zaļo ielu

Mazstāvu koka daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Baldones ielā 12a

Rīgas 1. slimnīcas 1. korpusa (poliklīnikas) un 17. korpusa (sociālās aprūpes nodaļas un dienas stacionāra) vienkāršotā renovācija Bruņinieku ielā 5Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumpunkts un uzņemšanas nodaļa Duntes ielā 22Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 20. korpusa piebūve – „

Ārstu māja” –Vienības gatvē 45Vasaras ielas pārbūveLatvijas Mākslas akadēmijas saimniecības ēkas pārbūve Oskara Kalpaka bulvārī 13Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra studiju bāzes ēkas „Zirgu pasts” pārbūve Dzirnavu ielā 46Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadības un dispečeru centrs Laktas ielā 8Dzīvnieku patversme „Labās mājas” Juglas ielā 18fEnergoefektīva biroju ēka Dzelzavas ielā 120zKrišjāņa Valdemāra ielas un Kronvalda bulvāra krustojuma tramvaja sliežu ceļu pārbūve pie Latvijas Nacionālā teātra

Arh. Ināras Kārkliņas „Pētījums - aktuāli vides pieejamības risinājumi Rīgas arhitektūrā”

Pētījums aptver 12 objektus, kuri pretendē uz 2013. gada balvām Rīgas arhitektūrā. Papildus tika apskatīts objekts - Saeimas ēkas pielāgošana vides pieejamības prasībām.

Galvenie vērtēšanas kritēriji:

1. Risinājuma atbilstība LBN prasībām,

2. Risinājuma dizaina kvalitāte:

- risinājuma funkcionalitātes dizains;

- risinājuma elementu dizaina kvalitāte,

3. risinājumā pielietoto materiālu atbilstība videi:

- materiālu atbilstība to pielietojumam;

- materiālu atbilstība vai veiksmīgs pielietojums konkrētajai videi,

4. Vides pieejamības risinājuma atbilstība virzienam Arhitektūra visiem.

Galvenie secinājumi un ieteikumi:

62% izpilda LBN prasības, bet 23% šīs prasības neizpilda pilnībā;

31% ir ar atbilstošu vides pieejamības risinājumu dizaina kvalitāti, bet 38% ir pilnībā neatbilstoši šajā aspektā;

31% ir izmantojoši atbilstošus materiālus, un tikpat liels skaits (31%) ir izmantojuši situācijai neatbilstošus materiālus;30% daļēji atspoguļo jēdziena „arhitektūra visiem” būtību, 0% pilnībā iekļaujas tajā;

Kolēģijas locekļu apsvērumi par sēdē dzirdēto

Juris Dambis norāda, ka dizaina kvalitātei starp „2013. gada balvas Rīgas arhitektūrā” pretendentiem vajadzētu būt augstākai, tādēļ RPAB ir jāaktualizē šīs jautājums, lai iesaistītos arī citas institūcijas.

Andris Kronbergs pauž viedokli, ka neatbilstība LBN prasībām vai daļēja atbilstība nav pieļaujama, tādēļ, iespējams, vajadzētu apsvērt attiecīgo objektu iespējas pretendēt uz „2013. gada balvu Rīgas arhitektūrā”.

Jānis Dripe norāda, ka labi, ka šogad tiek pievērsta pastiprināta uzmanība jēdziena „arhitektūra visiem” izpildei, tomēr šis faktors nedrīkst būt noteicošs pretendentu izvērtēšanā.

Viesturs Brūzis norāda, ka LBN normatīviem ir jāatbilst tikai publiskām būvēm, bet dzīvojamās ēkās tas nav obligāti, turklāt LBN normatīvu izpilde ne vienmēr tiek prasīta, veicot rekonstrukcijas.

Sēdes dalībnieki pauž viedokli, ka LBN noteikumi ir jāpadara elastīgāki un jāskata pēc būtības, jo nereti LBN prasībām neatbilstoši risinājumi ir lietderīgi.

Andris Kronbergs norāda, ka balva obligāti nav jāpasniedz, ja to nav kam pasniegt. Sabiedrība var dezorientēties, ja balva tiks pasniegta objektam, kas nav nekas īpašs.

 

Galvenie turpmākās sadarbības virzieni situācijas uzlabošanai vides pieejamības jomā Rīgas pilsētā:

lai būtiski uzlabotu Rīgas arhitektūrā valdošo situāciju ieteicams gan institūcijām, gan autoriem kritiskāk sekot līdzi LBN normu izpildei;

nepieciešams pastiprināti pievērst uzmanību labākajiem risinājumiem vides pieejamības jomā (t.sk. dizaina kvalitāte un videi atbilstošu materiālu pielietojums), tādējādi veicinot gan profesionāļu, gan plašākas sabiedrības izpratni par virzienu „arhitektūra visiem”;

topošajiem jomas profesionāļiem vides pieejamības virziena Arhitektūra visiem prasību un izpratnes veidošanu uzsākt jau profesionālo studiju pirmajos kursos.

 

Pēc diskusijas kolēģijas sēdē iesūtītie kolēģu apsvērumi

Mārtiņš Straume „Par konkursu „Gada balva Rīgas arhitektūrā” (23.09.2013)

Izvērtējot Rīgas pilsētas Arhitekta birojā iesniegtos konkursa „Gada balva Rīgas arhitektūrā” divpadsmit objektu materiālus un veicot objektu apskati dabā ,uzskatu, ka veiksmīgākie arhitektoniskie, konstruktīvie un funkcionālie savās vērtēšanas grupās ir: Vides ilgtspēja (daudzdzīvokļu ēkas ) - „Dzīvojamais nams Futuris Antonijas ielā 16a; Kompleksie risinājumi - „Rīgas 1. Slimnīcas 1. Korpusa (poliklīnikas ) un 17. korpusa (sociālās aprūpes nodaļas un dienesta stacionāri ) vienkāršotā renovācija Bruņinieku 5”; Pilsētteļpas attīstība - „ Vasaras ielas pārbūve”; Sabiedriski objekti - ”; ”Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 20. Korpusa piebūve - „Ārstu māja” Vienības gatvē 45””.

Vita Rauhvargere „Pārdomas par pieejamību” (26.09.2013)

Pārdomājot kolēģijas sēdē apspriesto jautājumu par vides pieejamības nodrošināšanas risinājumu paraugiem, man liekas, ka vispirms būtu jāizdomā, kādus mēs tos gribētu redzēt Rīgā, nevis atkārtot (hm...) savāktos „labos piemērus” un lietojot katrā vietā atšķirīgus. Manuprāt, būtu lietderīgi organizēt konkursu vienotas sistēmas radīšanai, kurā būtu jāpiedāvā nepieciešamie elementi ar variācijām pa pilsētas zonām ( piem. Vecrīga, vēsturiskais centrs, mikrorajoni), taču saglabājot vienotu stilu visā pilsētā. Protams, paliek izcilās pilsētas vietas un ēkas, kurām šie jautājumi tiktu risināti kontekstā, bet ne pretrunā. Konkursā uzvarējušais projekts tiktu izstrādāts detalizēti un piedāvāts ražotājiem. Varbūt mēs to varam?

Egons Bērziņš „Par Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdi 3.(77)” (26.09.2013)

Mani kreņķē vides pieejamība publiskajā telpā - ūdensmalas, kuģi, laivu ostas, pludmales. Domāju šo kā atsevišķu nodaļu savā promocijas darbā. Sadzīvē iznāk, ka soda piem. zobārstniecības kabinetu Antonijas ielā, kamēr dabas teritorijām klāt netiek, ar kuģīti apkārt RVC. Tas tā ar neformālu skatu pozitīvā nākotnē.