Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Pasūtinātājs: «Rīgas pilsētas arhitekta birojs»
Scenārija autore: Ieva Zībārte
Režisore: Inese Stade
Operators: Haralds Vecvagars
Montāžas autors: Ainārs Rostokins
Izpildītāji: «Tramplins DG», «Monte Video», «Tigvera»
Vieta: Rīga
Laiks: 2007. gads
Garums: ~ 8 minūtes

Īsfilma dokumentē laiku un rāda mūsdienu pilsētas attīstības iespējas. Skolnieks Pēteris skatās uz Rīgu, kas šobrīd piedzīvo būvniecības bumu, priecājas par jaunām ēkām, mūsdienīgo arhitektūras valodu. Dodas uz pilsētas sakārtotajām teritorijām, kur notikusi vēsturiskās un jaunās arhitektūras satikšanās. Un, protams, sapņo par debesskrāpjiem un gadsimta celtnēm, ar ko plānotāji iecerējuši Rīgu padarīt par Baltijas metropoli.

Rīgas jaunā arhitektūra

Nav labākas vietas Latvijas galvaspilsētas Rīgas arhitektūras iepazīšanai par Ķīpsalu, kas atklāj skatu uz Daugavu un pilsētas arhitektūras gadsimtiem. No šejienes labi redzamas arī mūsdienu pilsētas attīstības iespējas. Pēteris atceras vectēva stāstu par Rīgu, kas nedrīkstot būt gatava, jo tad tā pazudīs no zemes virsas. Agrāk Ķīpsalā bija zvejnieku ciemats ar koka mājām, kuru skursteņos žāvēja zivis. Tagad plānotāji te iecerējuši izveidot pilsētas jauno centru. Šeit būs augstbūves – bankas, biroji un viesnīcas. Ķīpsalā būs arī jauni mājokļi un pastaigu vietas, no kurām raudzīties uz Rīgas centra baznīcu torņiem. Pēterim patīk torņi un pirmais Rīgas jaunā gadsimta debesskrāpis. Dažreiz viņš prāto, kā būtu ar dēli uzbraukt tā virsotnē.

Pētera ceļš uz skolu ved garām krāsainām rindu mājām. Tas ir viens no daudziem jauno mājokļu projektiem Rīgā. Tepat līdzās par stilīgiem dzīvokļiem pārbūvēta veca ģipša fabrika ar labiekārtotu pagalmu un jaunu piebūvi. Mazliet tālāk Latvijas Banka uzcēlusi modernu naudas krātuvi. Tās arhitektūras valoda ir drosmīga un lakoniska. Pelēkais granīts fasādes apdarē un prasmīgi pielietotais stikls slēgto ēku ir spējis pārvērst atvērtā un gaišā būvē. Jaunu kvalitāti ieguvusi arī tuvākā apkārtne. Ir sakārtotas ielas, izveidoti stādījumi, radīta droša vide.

Pie draugiem Pēteris dažkārt brauc uz kādu no Rīgas mikrorajoniem. Arī šeit viss mainās. Pelēkās padomju laika ēkas papildina koši akcenti, arhitektūra rīdzinieku mājās ienes jaunas ērtības. Visvairāk puikam tomēr patīk savas skolas piebūve. Pirms pāris gadiem tā tika nosaukta par gada labāko ēku Latvijā.

Rīgas ielās arvien biežāk skan citu Eiropas valstu valodas, bet Pēteris dodas uz lidostu sagaidīt vecākus un draugus. Ērts Rīgas arhitektūras ceļvedis ir pilsētas autobuss. Pāri Daugavai, garām bankām un koka mājām, tas aizved arī uz krāsaino izklaides centru. Oranžā bumba centra interjerā un krāsainās kafejnīcas ir Rīgas optimisma zīmes. Īpašs ir arī biroju komplekss «Baltais vējš», kur arhitekti eksperimentējuši gan ar tēlu, gan būvniecības tehnoloģiju iespējām. Arhitektūras pazinējus pārsteidz Latvijai raksturīgā detaļu kvalitāte, kas cieši savijusies ar starptautiskās arhitektūras valodu. Pēdējā pietura ir lidosta Rīga. Latviešu arhitekti, strādājot ar koku, akmeni un stiklu, šeit ienesuši gaismu un plašumu. Lidostas komfortu un eleganci novērtē arī Rīgas viesi. Pēc Eiropas lidostu burzmas gaismas pielietās, caurskatāmās zāles ar koka un akmens apdari ir pirmais kompliments Latvijas arhitektu varēšanai.

Rīgas lidosta laipni sagaida ne tikai daudzos atbraucējus. Rīkojot starptautiskus konkursus, pilsēta ir atvērusi durvis pasaules arhitektūrai. Ar idejām un padomu mums līdzējuši skandināvi, briti, vācieši, austrieši un arhitekti no citām valstīm. Ar projektiem dzimtenē ir atgriezušies arī politisko pārmaiņu gados emigrējušie pasaules profesionāļi.
Rīgas ambīcija – tuvāko gadu laikā uzcelt trīs lielas kultūras būves – ir saprotama katram, kas pār kādu no tiltiem iebrauc pilsētā. No vietām, kur Pēteris ar draugiem pēc skolas steidz skeitot, jaunā bibliotēka, koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs būs kā ar roku sasniedzams. Bibliotēkas ideju arhitekts Gunars Birkerts radis latviešu folklorā, bet Anda Sīļa vadītais birojs uzvarēja starptautiskā arhitektūras konkursā. Tajā dienā par kolēģa uzvaru lepojās visi Latvijas arhitekti, jo bija pārspēti daudz pieredzējušākie ārvalstu koncetzāļu autori. Kā melns dārgakmenis koncertzāle mirdzēs pretī viduslaiku torņiem, jūgendstilam un Vecrīgas jumtiem.

Ar koncertiem un izstādēm par iecienītu mākslas adresi kļuvusi ilgus gadus slēgtā osta Andrejsalā. Jau ir gatavs laikmetīgās mākslas muzeja skiču projekts, kas bijušo termoelektrostaciju sola pārvērst pasaules klases mākslas institūcijā. Lielas pārvērtības plānotas arī pārējā ostas teritorijā, kas pārtaps par kultūras, darījumu un dzīvojamo zonu. Vērienīgais muzeja projekts un salas attīstības plāns tapis nīderlandiešu arhitektu birojā «OMA», kuru vada pasaules arhitektūras zināmākais vārds - «Rems Kolhāss».

Kamēr projekti vēl top, varam lepoties ar jau paveikto. Izcils piemērs degradētu teritoriju attīstībai ir laikraksta Diena jaunā biroju ēka, kuras projekts izstrādāts Andra Kronberga vadītajā birojā «Arhis». Ir grūti noticēt, ka modernās būves vietā reiz bijusi necila padomju laika rūpnīca. Transformētā ēka ir saglabājusi robusto industriālās arhitektūras raksturu. Jaunajā veidolā to papildina dabīgā gaisma, dzīvā daba un urbānie apkārtnes ritmi. Materiālus un tehnoloģiskās iespējas prasmīgi pielietojuši arī centra «Mercedes-Benz» arhitekti. Viņu darbs apliecina, ka ar arhitektūras palīdzību par redzamu orientieri pilsētā ir iespējams pārvērst pat neievērojama lielceļa malu.

Padomju gadi atņēma šarmu pilsētas centra vēsturiskajai apbūvei. Šodien, radoši rekonstruējot, arhitekti vecajām ēkām ļauj atdzimt jaunā izskatā. Reiz kāpostu lauks, tad darbīgs bodīšu kvartāls - par elegantu publisko telpu ir kļuvis arī Berga bazārs. Šis nav vienīgais Zaigas Gailes biroja projekts, kas jūtīgi, māju pa mājai, pilsētā atgriezis Eiropas vaibstus. Tagad te vecais satiekas ar jauno – korekti un pārliecinoši.

Vēsturiskās un jaunās arhitektūras satikšanās notiek arī citur pilsētā, kur Rīgai raksturīgos kvartālu ielu stūrus papildina laikmetīgi akcenti. Ekonomisko un politisko pārmaiņu laikā radītos robus pilsētas apbūvē pamazām aizpilda jauni apjomi, jauni materiāli, jauna arhitektūras valoda. Arhitekti droši vēsturei ir likuši līdzās jauno, un katram ir savs redzējums. Vieni jauno piedāvā kā kontrastu, citi – atrod iespēju pieminēt vēsturi. Arī Pēteri saista gan jauno veikalu gaišie skatlogi, gan dubultajā biroju ēkas fasādē paslēptā koka mājiņa.

Taču labprātāk viņš uzbrauc uz jauno ēku augstajiem jumtiem. Te puika lūkojas uz celtņiem un būvlaukumiem, un mēģina ieraudzīt savas pilsētas jaunākās ēkas. Viņš zina, ka vectēvam taisnība – Rīga nekad nebūs gatava.

Ieva Zībārte

Īsfilmu kopijas latviešu un angļu valodā interesenti var saņemt Rīgas pašvaldības aģentūrā «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» Dzirnavu ielā 60a–21, iepriekš pa tālruni ((+371) 67105941) sazinoties ar biroja administratori.