Pasūtinātājs: «Rīgas pilsētas arhitekta birojs»
Scenārija autors: Jānis Krastiņš
Režisore: Ieva Trošina
Operators: Haralds Vecvagars
Izpildītāji: «Tasso Baltik», «Monte Video», «Ademus pluss», «Tigvera»
Vieta: Rīga
Laiks: 2007. gads
Garums: ~ 10 minūtes

Īsfilma uzsver un atklāj pilsētas daudzveidīgajā arhitektūrā pamanāmāko vērtību – jūgendstilu. Grūti atrast ielu stūri, uz kura stāvot, nebūtu redzams vismaz pusducis vai pat krietni vairāk šī stila ēku. Tā nav nekur citur pasaulē. Jūgendstils ir pamatvērtība, kas 1997. gadā noteica Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Jūgendstils Rīgas arhitektūrā

Rīga – viena no skaistākajām metropolēm Baltijas jūras krastos – ar savām celtnēm parasti apbur ikvienu, kurš te ierodas pirmoreiz. Pilsētas daudzveidīgajā arhitektūrā pamanāmākais ir jūgendstils. Grūti atrast ielu stūri, kurā stāvot, nebūtu redzams vismaz pusducis vai pat krietni vairāk šī stila ēku. Tā nav nekur citur pasaulē. Tieši jūgendstils ir tā pamatvērtība, kas 1997. gadā noteica Rīgas vēsturiskā centra ierakstīšanu Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Jebkuras pilsētas plāns, kurā atzīmētas jūgendstila celtnes, salīdzinot ar tādu pat Rīgas plānu, izskatītos patukšs. Jūgendstils bija 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma mākslas stils. Savu uzvaras gājienu tas sāka gan tikai pēc gadsimtu mijas. Rīgā pirmā jūgendstila ēka – Audēju ielā 7 – tika uzcelta 1899. gadā.

Jūgendstila ēku fasādes un arī iekštelpas bieži vien grezno dažādi tolaik jaunmodīgi, iepriekš neredzēti ornamenti, augu motīvu rotājumi, izlocītu līniju vijumi, smejošas vai kliedzošas maskas un vēl daudz kas cits, kam vajadzēja atspoguļot laikmeta saspriegto garu. Īpaši apspēlēts tika skaistuma simbols – sievietes tēls. Runā, ka reiz pat noticis skaistuma konkurss starp akmens dāmām Rīgas namu fasādēs, un par «Miss Rīga» pasludināta daiļava Smilšu ielā 2.

Jūgendstila būtība tomēr nav ornamentos. Tie var pat nemaz nebūt. Stils nāca ar jaunu radošo metodi – piešķirt māksliniecisku izteiksmību praktiski lietišķajam. Jūgendstila attīstības sākuma posmā to bieži vien izprata vienīgi kā tradicionālo, vēsturisko stilu formās sakņoto arhitektoniski dekoratīvo rotājumu nomainīšanu ar modernajiem ornamentiem.

Kad jūgendstils jau bija pieņēmies spēkā un paguvis iegūt gan apbrīnu, gan iznīcinošu kritiku, dekoratīvo formu spēles virtuozu uguņošanu sarīkoja būvinženieris Mihails Eizenšteins. Kādu desmit viņa celto ēku fasādes burtiski mutuļo visdažādāko tolaik jaunmodīgo ornamentālo motīvu sablīvējumos un mudžekļos.

Jau pašās agrākajās jūgendstila celtnēs skaidri jaušama stila racionālā iedaba. Racionāls – tas nozīmē saprātīgs un lietišķs. Tāda, piemēram, ir ēka Brīvības ielā 55. No attāluma tā izskatās samērā vienkārši, bet tuvumā nevar vien beigt apbrīnot tās daudzo un dažādo skulpturālo rotājumu klāstu un daudzveidību.

Jūgendstila periods bija Rīgas vēsturē vēl nekad nepieredzēta uzplaukuma laiks. Ik gadus uzcēla simtiem jaunu daudzstāvu mūra namu. Tie visi bija īsti jūgendstila mākslas darbi.

20. gadsimta pirmās desmitgades otrajā pusē jūgendstila ēku fasāžu mākslinieciskajā kompozīcijā aizvien pamanāmāk iezīmējās uzsvērti vertikāli dalījumi. Drīz šī izteiksme kļuva par vienu no visraksturīgākajām ievirzēm Rīgas jūgendstila arhitektūrā. Šo stilistiku var dēvēt par statenisko jūgendstilu.

Bagātīgajā Rīgas stateniskā jūgendstila celtņu ēku klāstā izceļas arhitekta Jāņa Alkšņa daiļradeveikums. Viņš radījis arī vienu no pirmajām šīs stilistikas celtnēm – īres namu Lāčplēša ielā 18. Lielākā daļa viņa celtņu, un to Rīgā ir vairāk nekā 130, ir augstākās raudzes arhitektūras mākslas darbi. Tām visām ir kaut kas izteiksmē līdzīgs, bet divas vienādas ēkas neatrast. Starp lielākajām Alkšņa celtnēm izceļas varenais Ozoliņa nams Brīvības ielā 88. Tas projektēts atbilstoši arhitektūras projektu konkursā ar augstāko godalgu novērtētajai idejai, kuras autori bija Konstantīns Pēkšēns un Ernests Pole. Viņi deva ēkai skeletu, bet Jānis Alksnis tai radīja dvēseli.

Konstantīns Pēkšēns bija visražīgākais un daudzpusīgākais arhitekts visā Latvijas arhitektūras vēsturē. Rīgā vien pēc viņa projektiem tapušas vairāk nekā 200 daudzstāvu mūra ēkas. Starp tām ir arī daudz stateniskā jūgendstila darbu. Šīs stilistikas celtnes veido arī ievērojamu daļu no arhitekta Eižena Laubes radošā mantojuma. Ar īpaši spilgtu izteiksmi izceļas ēkas Brīvības ielā 33 un 85.

Viena no savdabīgākajām un spilgtākajām mākslinieciskajām ievirzēm Rīgas jūgendstila arhitektūrā bija nacionālais romantisms. Tas bija latviešu arhitektu mēģinājums radīt savu nacionālo arhitektūru, balstoties uz tautas būvmākslas formu valodas izjūtu, izmantojot stilizētu etnogrāfisku rakstu motīvus un, kā teicis arhitekts Eižens Laube, ieklausoties balsīs, «kuras pauž mūsu latvisko sajūtu un kuras mums čukst lēni laika gars».

Pirmās nacionālā romantisma celtnes bija Ķeniņa skola Tērbatas ielā un Kļaviņas nams Aleksandra Čaka ielā. Tās tapušas pēc Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projektiem. Laube bija galvenais nacionālā romantisma ideju veicinātājs. Vairākas viņa celtās ēkas ir šīs stilistikas simboli. Nacionālais romantisms ieņem redzamu vietu arī Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras metra Konstantīna Pēkšēna daiļradē.

Krišjāņa Valdemāra ielā ir vesels kvartāls, kurā ir vienīgi nacionālā romantisma ēkas. Lielākā to daļa celta pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projektiem. Tās visas izceļas ar nacionālajam romantismam vispār raksturīgo izteiksmes smagnējību, enerģisku būvmasu kārtojumu un stāviem jumtiem. Tās ir kāda vārdos grūti aprakstāma pirmatnīga spara un lietišķības apdvestas. Šāda formu valoda ar retiem izņēmumiem ir gandrīz visām Vanaga celtnēm.

Rīgā jūgendstila periodā darbojās gandrīz tikai vietējie arhitekti, un vairums no tiem bija Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras skolas audzēkņi. Rīgā ir tikai dažas pēc ārzemju arhitektu projektiem būvētas celtnes.

Viena no Rīgas savdabībām ir koka ēkas. Jūgendstils to arhitektūrā iemiesojās lēni un negribīgi. Tikai pēc 1908.–1909. gada parādījās viena otra koka ēka, kuru fasādes tērptas laika garam atbilstošākās formās. Daudz koka vai pildrežģa konstrukcijā veidotu jūgendstila ēku ir Mežaparkā, kas uzskatāms par Eiropā pirmo pilsētas-dārza idejas īstenojumu.
Jūgendstila mākslinieciskā metode iezīmēja mūsdienu arhitektūras sākotni. Atsevišķas jūgendstila celtnes ir tieši nākošā stila – funkcionālisma jeb modernās kustības – priekšvēstneši, un pēc izskata tās ir pat grūti atšķirt no divdesmito un trīsdesmito gadu modernajām celtnēm.

Kādreiz peltais un nievātais jūgendstils tagad ir apbrīnots un godā celts. Tā ir daļa no Latvijas nacionālā lepnuma. Kopumā Rīga ir īsta jūgendstila arhitektūras metropole, kam līdzvērtīgu pilsētu pasaulē nav.

Jānis Krastiņš

Īsfilmu kopijas latviešu un angļu valodā interesenti var saņemt Rīgas pašvaldības aģentūrā «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» Dzirnavu ielā 60a–21, iepriekš pa tālruni ((+371) 67105941) sazinoties ar biroja administratori.