Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

2012. gada 24. oktobrī Kopenhāgenas domē tika atklāta izstāde «Mūsdienu tendences nacionālajā arhitektūrā», kas sabiedrībai bija pieejama līdz 3. novembrim. To rīkoja Ārzemju biedrību kultūras sadarbības komiteja (Komiteen for Udlandsforeningers Kulturelle Samvirke) ar Prinča Konsorta un Kopenhāgenas domes atbalstu. Ekspozīcijas Latvijas daļas izveidošanu nodrošināja pašvaldības aģentūra «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» un Latvijas Republikas vēstniecība Dānijas Karalistē.

Izstādes koncepciju īsumā raksturo nosaukums — «Mūsdienu Rīgas pilsētvide. Jaunā un vecā lietpratīgs salikums» (Urban Scenery of Modern Riga. Proficient Fusion of Old and New). Esejā dots ieskats: «Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, — politiskais, kultūras un ekonomiskais centrs, kurā dzīvo vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju, koncentrējot arī nozīmīgākās būvniecības aktivitātes un atbilstoši — arī lielāko daļu interesantākās un ievērojamākās jaunās arhitektūras. Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un arhitektūras mantojumam, ko veido gan viduslaiku Hanzas pilsēta, gan 19. gadsimta industriālā pilsēta ar sabiedriskajām ēkām un daudzstāvu īres namiem centrā, ar daudzo rūpnīcu ķieģeļu ēkām un strādnieku koka dzīvojamajām mājam ir nepārvērtējama nozīme Rīgas tēlā.

Likumsakarīgi, ka joma, kurā vietējie arhitekti ir ieguvuši vērā ņemamu pieredzi un attīstījuši augstu meistarību, ir saistīta tieši ar mantojumu – tie ir dažādi restaurācijas, atjaunošanas un pārbūvju projekti. Interesantākie starp tiem ir darbi, kuros vecais sastopas ar jauno, kur mantojuma šarms un jaunās arhitektūras inovācijas veido harmoniskas attiecības, cieņpilnai attieksmei pret vēsturisko ejot roku rokā ar smalkiem mūsdienu risinājumiem, dāvājot jaunu dzīvību vecajam. Vēl jo vērtīgāki ir tie piemēri, ko var dēvēt par pilsētvides atjaunošanas un kopšanas projektiem, kas aptver ne vien kādas atsevišķas ēkas, bet veselus kompleksus, – dažādu periodu būves un arī publisko telpu.»

Izstādes pieteikuma apgalvojumu patiesumu apliecina ekspozīcijā iekļautie objekti un to kopums: Berga bazārs, vecā Ķīpsala, koka māju kolekcija, Ģipša fabrika, Žaņa Lipkes memoriāls, Kalnciema ielas kvartāls, arhitekta Šmēlinga nams, viesnīca «Alberts», laikraksta «Diena» redakcija, Latvijas Mākslas akadēmijas palīgēka, noliktava Aldara ielā, Zviedru augstskolas Alberta un Strēlnieku ielā. Tos raksturo fotogrāfijas (autori: Ēriks Gailis, Didzis Grodzs, Aleksandrs Kendenkovs, Ainars Meiers, Ieva Salmane, Aivars Siliņš, Ansis Starks, Indriķis Stūrmanis) un izvērsti attēlu paraksti. Izstādes veidotāji ir Zanda Treimane (projekta vadītāja), Artis Zvirgzdiņš (koncepcijas un teksta autors) un Tatjana Raičiņeca (dizainere), institucionālu atbalstu sagatavošanā devis nodibinājums «Arhitektūras veicināšanas fonds».

Izstādes materiāli angļu valodā: Urban-Scenery-of-Modern-Riga.pdf