RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2012. gada  19. janvārī
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

1. [71.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, V. Brūzis, J. Dambis, A. Kronbergs, M. Putrāms, A. Sīlis, D. Veinberga, R.Bula;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, A. Kušķis;
RD Pilsētas attīstības komiteja: G. Iesalnieks;
Pilsētas arhitekta birojs: Z. Redberga;
Pasūtītāja pārstāvji: V. Freivalds, I.Kārkliņa;
Projektētāju pārstāvji: V. Didrihsons;
Dailes teātra pārstāvji: E. Duka, E. Šterns;
Latvijas arhitektu savienība: V. Valgums;
Latvijas arhitektūras muzejs: I. Martinsone;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska – Dienas Bizness, A. Lūse – Latvijas Būvniecība.

Sēdi vada: R. Bula.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Pazemes autonovietnes Dailes teātra priekšlaukumā virszemes daļas apbūves priekšlikums.
    Pieteicējs: Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvalde;
    Pasūtītājs: SIA „Šarlotes centrs”.

Kolēģijas lēmums:

1. Pazemes autonovietnes  Dailes teātra priekšlaukumā virszemes daļas apbūves priekšlikums.
Tiek izskatīts saistībā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas [turpmāk RVC AZ] teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba uzdevumu – izvērtēt un precizēt teritorijas atļautās izmantošanas maiņu Dailes teātra laukuma [turpmāk Laukuma] daļā pie Brīvības ielas un Šarlotes ielas.
- Informatīvs ziņojums par RVC AZ teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba grupas 27.09.2011. sēdes lēmumu par Laukuma attīstību Brīvības un Šarlotes ielu stūra daļā [Pilsētplānošanas pārvaldes RVC projektu nodaļas vadītājs Aigars Kušķis],
- Prezentācija: Laukuma pilsētbūvnieciskā izpēte [arhitekts Vents Didrihsons],
- Prezentācija: Virszemes apjoma risinājuma priekšlikums [arhitekts  Andis Sīlis].

1.1. Atzīmēt Laukuma izvietojuma pilsētvidē īpašo statusu :
- atrašanos pie Brīvības ielas - valsts galvaspilsētas galvenās maģistrāles – vienas no divām galvenajām pilsētas telpiskās kompozīcijas asīm,
- atrašanos UNESCO aizsardzībā esošā RVC daļā,
- atrašanos pilsētas centra struktūras fokusa punktā,
- atrašanos telpiskā un funkcionālā saistībā ar nozīmīgu publisku ēku, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

1.2. Atzīmēt, ka publiskā ārtelpa – laukums [priekšlaukums] tika veidota izjaucot vēsturisko pilsētas telpisko kārtību [perimetrālo apbūvi], bet pārveidotās  kvartāla daļas telpiskā kompozīcija joprojām nav  pabeigta.
[Teātra autores arhitektes Martas Staņas iecere paredzēja augstceltnes apjomu laukuma daļā pie Šarlotes ielas un garenu zemu apjomu aiz tā, kas veidotu laukuma aizmugures kulisi]

1.3. Pazemes autonovietnes teātra priekšlaukumā virszemes daļas apbūves priekšlikums, kas paredz mainīt Laukuma vidusdaļā tā izmantošanas veidu, izbūvējot 1500 m2 komercplatības – nav guvis atbalstu un noraidāms kā telpiski un funkcionāli nepieņemams.

1.4. Atzīt par nepieciešamu Laukuma apbūves noteikumu grozījumus.
Atbalstīt RVC AZ teritorijas plānojuma grozījuma izstrādes darba grupas 27.09.2011. sēdes lēmumu par Laukuma attīstību, cita starpā paredzot telpiski iezīmēt Brīvības un Šarlotes ielu stūra daļu un pieļaujot tikai publisku funkciju, kā to paredzēja 1995. – 2005. g. Rīgas attīstības plāns.
Brīvības un Šarlotes ielu stūra daļā pieļaujama apbūve, nosakot apbūves veidu, parametrus, izvietojumu. Apbūve risināma kā pārejas forma no perimetrālās apbūves formas uz brīvstāvošu un ņemot vērā vietas atrašanos Brīvības ielas pagrieziena asī.

1.5. Atzīt, ka Brīvības ielas pilsēttelpas starp Bruņinieku un Šarlotes ielām vietzīme un vietas gars ir Dailes teātris – teātra ēka un teātra laukums.
Laukums kā teātra priekšlaukums jānodefinē - jānosaka tā  lielums un forma.
Ņemot vērā informāciju par  perspektīvās  teātra zāles izbūvi, teātra priekšlaukums nosakāms, ņemot vērā arī jaunbūves/piebūves [jaunas skatītāju zāles] funkcionālo kontekstu ar laukumu.
Virszemes autostāvvietas Laukumā kā publiskas ēkas priekšlaukumā nav izvietojamas.

1.6.Atzīmēt, ka Dailes teātra laukums ar tā plānojumu, segumu kompozīciju un mazajām arhitektūras formām veido vienotu ansambli ar teātra ēku un ir arhitektūras pieminekļa [teātra ēkas un teātra laukuma] sastāvdaļa.
Laukuma labiekārtojums aizņem 2/3 kvartāla, bet pārējā daļa – apstādījumu fragments [akmensdārzs un atsevišķas dekoratīvo kokaugu grupas] virs pazemes būvapjoma Brīvības un Šarlotes ielu stūrī stilistiski disonē ar teātra ansambli un apkārtējo pilsētvidi.

1.7. Atzīt, ka Laukuma teritorijā pašreiz augošo koku ainaviskā vērtība nav augsta. Koki saglabājušies no 19. gs. beigām/20. gs. sākuma, kad kvartālam bija cita plānojuma struktūra. Koku saglabāšana šajos zemesgabalos nav uzskatāma par prioritāti un nedrīkst ietekmēt pazemes telpas maksimālu izmantošanu un jaunas, laikmetīgas publiskās ārtelpas izveidošanu.
Kvartāla robežās no Bruņinieku līdz Šarlotes ielai izstrādājams jauns publiskās ārtelpas telpiskais un dizaina risinājums, stādījumu kompozīciju veidojot saskaņā ar Dailes teātra un jaunās apbūves telpisko un arhitektonisko koncepciju, kā arī laukuma plānoto izmantošanu.

1.8. Atzīt, ka Brīvības un Šarlotes ielu stūrī esošais pazemes patvertnes objekts nevar būt plānojuma un telpisko struktūru veidošanu ierobežojošs elements.

1.9. Lai noteiktu Dailes teātrim piegulošās kultūras telpas attīstības stratēģiju  nepieciešama starpdisciplināra pieeja.
Lai analizētu kvartāla daļas plānojuma un telpisko sakārtošanu/attīstību izstrādājama pilsētbūvnieciska  studija, kas būtu par pamatu grozījumu piedāvājumam un dotu iespēju regulēt zemes nomas līgumus [lai pilsēttelpu sakārtotu, nevis to veidot izejot no nomas līgumiem].
Studijas mērķis ir ievērot teātra intereses un sabiedrības tiesības uz funkcionāli un telpiski augstvērtīgu publisko ārtelpu kā arī iegūt pilsētbūvnieciski pamatotus noteikumus investīciju piesaistei. Savukārt teātra priekšlaukuma [neapbūvējama] telpisko robežu noteikšana un funkcionālā dizaina piedāvājums dotu iespēju plānot tā sakārtošanu sakarā ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014. gadā un Latvijas kā ES prezidējošas valsts statusu 2015. gadā.

1.10. Uzdevums studijas izstrādāšanai izskatāms Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, pieaicinot Teātra un  Kultūras ministrijas pārstāvjus, socantropologu un tml.

E. Bērziņš
V. Brūzis
J. Dambis
A..Kronbergs
M. Putrāms
D. Veinberga
R. Bula