Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Koncepcijas autors: Jānis Krastiņš

Atklāšana – 2010. gada 12. aprīlī Rīgas domē Rātslaukumā 1

Foto: Juris Kalniņš / «Fotocentrs»

Foto: Juris Kalniņš / «Fotocentrs»

Rīgas 40.vidusskola (kādreiz – Ata Ķeniņa ģimnāzija) Tērbatas ielā 15/17.

Arhitekti: Konstantīns Pēkšēns (1859–1928) un Eižens Laube (1880–1967). Celšanas laiks: 1905. gads.

 

 

 

 

(Par izstādi)

Izstādes daļa, kas sastāv no 70 paneļiem ar melnbaltām fotogrāfijām, izgatavota 1989. gadā toreizējā Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dripes vadībā. Fotogrāfijas iegūtas no lielizmēra negatīviem, kurus ar «Carl Zeiss» fotogrammetrisko kameru uzņēmis arhitekts Andris Rībenis. Fotografējot izmantots autokrāns. Paneļu grafisko iekārtojumu izveidojis profesors Jānis Krastiņš. Izstādē atspoguļoti galvenokārt divi formālie jūgendstila novirzieni – eklektiski dekoratīvais un nacionāli romantiskais. Izstāde eksponēta: 1989. gadā – Pēterbaznīcā Rīgā, 1992. gadā – Karlsrūes Tehniskajā universitātē (Vācijā), Brēmenes pilsētas izstāžu zālē (Vācijā) un Darmštates pilsētas bibliotēkā (Vācijā), 1993. gadā – izstāžu namā «Gammel Dok» Kopenhāgenā (Dānijā) un Latvijas Arhitektu savienībā Rīgā, 1994. gadā – izstāžu zālē «Landeshaus» Grācā (Austrijā), 1995. gadā – UNESCO izstāžu zālē Parīzē (Francijā), 1997. gadā – Helsinku pilsētas informācijas centrā «Jugendsaali» (Somijā) un Leipcigas starptautiskajā grāmatu gadatirgū (Vācijā).

1998. gadā izstādes materiāli tika atjaunoti un papildināti ar jūgendstila ēku projektu zīmējumiem, durvju fotogrāfijām un dažādiem lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetiem. Šādā komplektācijā pilnā vai daļējā apjomā izstāde eksponēta: 1998. gadā – Britu Karaliskā arhitektūras institūta (RIBA) Heinca galerijā Londonā (Apvienotajā Karalistē), Velsas Arhitektūras centrā Bristolē (Apvienotajā Karalistē), izstāžu centrā «Arca» Edinburgā (Apvienotajā Karalistē) un Hortas muzejā Briselē (Beļģijā),1999. gadā – Jūgendstila centrā («Jugendstilsenteret») Olesunnā (Norvēģijā) un Valsts mākslas muzejā Rīgā, 2000. gadā – Karaliskajā mākslas akadēmijā Stokholmā (Zviedrijā), 2001. gadā – Rīgas Juridiskajā augstskolā, Igaunijas Arhitektūras muzejā Tallinā un Dienvidportugāles Arhitektu savienībā Lisabonā (Portugālē), 2002. gadā – Porto universitātes Arhitektūras skolā (Portugālē), 2003. gadā – Starptautiskajā vides un arhitektūras centrā (CIVA) Briselē (Beļģijā), 2004. gadā – Nacionālajā mākslas muzejā Ščecinā (Polijā), 2005. gadā – Kauņas pilsētas izstāžu namā (Lietuvā) un Dizaina un dekoratīvās mākslas muzejā Rīgā (kopā ar starptautisko izstādi «Art Nouveau in Progress»).

Izstādes daļa, kas sastāv no 31 paneļa ar krāsainām fotogrāfijām – ēku kopskatiem, detaļām un projektu rasējumu reprodukcijām –, izgatavota 2008. gadā ar pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» atbalstu. Digitālo fotogrāfiju un paneļu grafiskā iekārtojuma autors ir profesors Jānis Krastiņš. Ekspozīcijai izvēlēti objekti, kas Rīgas jūgendstila arhitektūru atspoguļo visā tās formālajā daudzveidībā, izņemot eklektiski dekoratīvās celtnes. Izstāde eksponēta: 2008. gadā – Lisabonas Tehniskās universitātes Arhitektūras skolā (Portugālē), 2009. gadā – Valensijas universitātes Arhitektūras skolā (Spānijā) un Alikantes universitātes Arhitektūras skolā (Spānijā), 2010. gadā – Rīgas domē un Brēmenes Centrālajā bibliotēkā (Vācija), 2011. gadā – Liberecas reģiona bibliotēkā, Brno pilsētas domē, Pilzenes biznesa kompleksā «Avalon» un Prāgas pilsētas domes informācijas centrā (Čehija). Sadarbībā ar Latvijas Republikas pārstāvniecībām ārvalstīs plānots, ka tālākais izstādes ceļš vedīs uz Pēterburgu un Maskavu (Krievija), Zagrebu (Horvātija), Ļubļanu un Mariboru (Slovēnija).

 

(Par jūgendstilu)

Jūgendstils Rīgā

Jūgendstils ir 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslas stils. Arhitektūrā ar to sākās mūsdienu stilu sistēma.

Jūgendstila celtnes pilsētvidē ir viegli pamanāmas oriģinālās, izteiksmīgās un tēlaini savdabīgās apdares dēļ. Fasādes nereti rotā bagātīgs ornamentālais dekors, taču tas nenosaka stila būtību. Jūgendstilam raksturīgajā izteiksmes valodā veidotie ornamenti parasti organiski iekļauti arhitektoniskajā pamatformā.

Stila radošās metodes pamatprincips bija utilitāro celtnes elementu (plānojuma, konstrukciju un būvmateriālu) izteiksmīgs traktējums ēkas mākslinieciskajā tēlā. Arhitektūrā tas parādījās dažādās formāli mākslinieciskās ievirzēs – eklektiski dekoratīvajā, racionālistiskajā un nacionāli romantiskajā. Raksturīgākā racionālistiskā ievirze Rīgas arhitektūrā ir tā sauktais stateniskais jūgendstils.

Jūgendstila attīstība Rīgā sakrita ar pilsētas vēsturē nepieredzēta uzplaukuma laiku. Strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Dažos gados tika uzcelts vairāk nekā 100 daudzstāvu mūra namu. 20. gadsimta sākumā izveidojās Rīgas centra raksturīgā seja. Ap 1904. gadu pilsētā pilnībā izzuda 19. gadsimta otrās puses arhitektūras stils eklektisms. Ap 40% visas centra apbūves veido jūgendstila celtnes – tas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē.

Rīgā rosīgi darbojās vietējie arhitekti. Pēc Konstantīna Pēkšēna projektiem te uzcelts ap 250 daudzstāvu mūra namu. Jānis Alksnis ir ap 140, Oskars Bārs, Rūdolfs Donbergs un Eižens Laube – ap 80, Aleksandrs Vanags – 70, Pauls Mandelštams un Ernests Pole – 40,Bernhards Bīlenšteins – 30 un Mārtiņš Nukša – 20 šādu ēku autors. Viņi gandrīz visi bija ieguvuši profesionālo izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā.

 

Eklektiski dekoratīvais jūgendstils

Tam raksturīgs virspusējs jūgendstila ornamentālo rotājumu pārspīlējums bez ciešākas saistības ar celtnes telpisko veidolu. Sastopamas arī ēkas, kuru arhitektoniskās kompozīcijas pamatprincips – vienmērīgs ritms un apdares detaļu piesātinātība, kā arī aplikatīvais raksturs – neatšķiras no 19. gadsimta eklektisma. Savam laikam jauni ir vienīgi dekoratīvie motīvi – liekti saspriegtas līnijas, ģeometrisku figūru vai stilizētu augu ornamenti, maskas, stieptas proporcijas utt. Eklektiski dekoratīvā novirziena darbi radās jūgendstila attīstības sākuma posmā, un Rīgā to nav daudz. Tipiskākie piemēri ir būvinženiera Mihaila Eizenšteina celtnes Alberta ielā un tās apkārtnē, kā arī vairākas ēkas pēc Heinriha Šēla un Fridriha Šefela, Rūdolfa Heinriha Cirkvica, Jāņa Alkšņa un citu arhitektu projektiem.

 

Stateniskais jūgendstils

Tas ir viens no plašāk pārstāvētajiem formālajiem novirzieniem Rīgas jūgendstila arhitektūrā, kas izplatījās pēc 1906. gada. Ēku māksliniecisko veidolu nosaka uzsvērti vertikāli fasāžu kompozīcijas elementi. Parasti tie ir spēcīgi artikulēti erkeri un reljefas, no pamatplaknes izvirzītas joslas, kas paceļas vairāku stāvu augstumā. Ornamentālie rotājumi aizņem ailstarpes starpstāvu pārseguma līmenī, pilnīgi iekļaujoties fasāžu arhitektoniskajā pamatformā un vienlaikus izceļot kompozīcijas vertikalitāti. Stateniskā jūgendstila celtnes veido vairāk nekā trešdaļu visa daudzveidīgā Rīgas jūgendstila mantojuma. Vietām tās pilnīgi nosaka apkārtējās pilsētvides tēlu (Brīvības, Ģertrūdes, Aleksandra Čaka un citās ielās). Plaši pārstāvēts Jāņa Alkšņa, Eižena Laubes, Bernharda Bīlenšteina, Oskara Bāra, Paula Mandelštama un citu arhitektu darbos.

 

Nacionālais romantisms

Tas atspoguļo Rīgas arhitektu mēģinājumus radīt īpatnēji latvisku arhitektūru. Novirziens uzplauka starp 1905. un 1911. gadu, un par iedvesmas avotu tam noderēja tautas koka celtniecības paraugi un tautas lietišķā māksla. Īpašu vērību latviešu arhitekti veltīja īstiem, dabiskiem būvmateriāliem. Nacionālā romantisma celtnēm raksturīga zināma formu smagnējība, monumentāls cēlums, stāvi jumti, logailas ar noslīpinātu augšdaļu un eleganti etnogrāfisku motīvu rotājumi, kas lietoti visai atturīgi un dažkārt pārveidoti vispārējai jūgendstila estētikai atbilstošos noapaļoti plastisku formu rakstos. Vismaz katra trešā vai ceturtā jūgendstila celtne Rīgā vairāk vai mazāk pieskaitāma šim novirzienam. Mākslinieciskajā kompozīcijā nereti apspēlēti konstruktīvie elementi – metāla pārsedzes, balstsiju gali u. tml. Ievērojamākie meistari: Eižens Laube, Konstantīns Pēkšēns, Aleksandrs Vanags, Augusts Malvess. Dažviet redzams arī vietējo vācbaltiešu arhitektu daiļradē.