RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2010. gada  02. decembrī
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

7.[60.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi:   J. Dambis, A. Kronbergs, M. Putrāms, A. Sīlis, D. Veinberga, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš, J. Domburs:
Pilsētplānošanas pārvalde: A. Kušķis;
Būvvalde: L. Sarma, J. Lediņš;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji : J. Poga, K. Rukuts  u.c.                             
Pasūtītāja pārstāvji: O. Burovs, A. Vasiļjeva, A. Pucēns,  A. Veitmans;
Plašsaziņas līdzekļi

Sēdi vada:  J. Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Pirmsskolas izglītības iestāde Tallinas ielā 6, 10, 12a;  metu konkursa nolikums;
    Pasūtītājs: Rīgas domes Īpašuma departaments.
  2. Teritorijas attīstība starp Mūkusalas, Skaistkalnes, Putnu un Bauskas ielu; attīstības koncepcija;
    Projektētājs: „Arhitekta J.Pogas birojs”;
    Pasūtītājs: AS „Latvijas Finieris”.
  3. Informatīvs ziņojums par Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūves Dzelzavas ielā 74 projekta attīstības gaitu
    [skatīts 08.11.2007. un 19.06.2008.];
    Projektētājs: „Arhitekta K. Rukuta birojs”;
    Pasūtītājs: „Selvaag Latvija”.

Kolēģijas lēmums:

1. Pirmsskolas izglītības iestāde Tallinas ielā 6, 10, 12a; metu konkursa nolikums.
1.1. Atzīmēt pasūtītāja ambīciju veidot 21. gs. pirmskolas izglītības iestādi [turpmāk tekstā bērnu dārzu], kas [ievērtējot Baltijas un Ziemeļvalstu pozitīvo pieredzi], tai skaitā, nozīmētu:
1.1.1. radīt uz bērnu centrētu vidi, rēķinoties ar bērna uztveri:
- bērnu dārza kopējo lielumu paredzot  tādu, kas ļauj tam palikt personiskam un humānam;
- veidojot drīzāk mazas nekā lielas grupas, drīzāk mazas nekā lielas telpas, vairāk autonomu ieeju, iespējami vairāk daļēji norobežotu ārtelpu;
- funkcionālajā risinājumā  netaupot uz bērnu ērtību rēķina.
1.1.2. radošā, interaktīvā veidā caur rotaļām, spēlēm un labiekārtojuma elementiem ievadīt bērnus ekoloģiskas domāšanas procesos.
Pasūtītāja ambīcija  veidot  21. gs. bērnu dārzu iekļaujama  vērtēšanos kritērijos.
1.2. Bērnu dārza teritorijas labiekārtojums veidojams kontekstā ar tā teritoriju aptverošo perspektīvo skvēru, kam Rīgas vēsturiskā centra teritorijas izmantošana paredz komunikatīvo funkciju ar jauniešu aktīvās atpūtas zonu, pieļaujot zem skvēra pazemes autostāvvietas izvietojumu.
Bērnu dārza teritorijas labiekārtojums risināms kontekstā ar perspektīvā skvēra funkciju, vienlaicīgi piedāvājot šī skvēra labiekārtojuma principus kontekstā ar bērnu dārza funkciju -  dodot principiālus priekšlikumus par vēlamo skvēra plānojuma struktūru, apstādījumiem un jauniešu aktīvās atpūtas atribūtiem un to izvietojumu.
1.3. Noteikumos:
- paredzēt izvērtējumu gājēja piekļuves iespējām bērnu dārzam arī no Miera un Cēsu ielas;
- formulēt prasības stāvvietu un transporta [arī apkalpes] plūsmu risinājumam.
1.4.Konkursa noteikumos iestrādājamas Būvvaldes prasības.
1.5. Mērķtiecīgi ir žūrijas darbā kā ekspertus iesaistīt bērnu pedagoģijas un psiholoģijas speciālistus.
1.6. Konsultatīvi konkursa nolikums izvērtējams sadarbībā ar Latvijas arhitektu savienību.

2. Teritorijas attīstība starp Mūkusalas, Skaistkalnes, Putnu un Bauskas ielu; attīstības koncepcija.
2.1. Atzīt par atbalstāmu rūpniecības teritorijas Daugavas krastmalā pārzonēšanu par citām pilsētvidei daudz pieņemamākām [dzīvojamo un darījumu] funkcijām, ar mērķi izstrādāt mūsdienīgu, ilgtspējīgu, ar apkārtējo vidi harmonizējošu teritorijas iespējamās attīstības modeli.
2.2. Atzīt par pieņemamu piedāvāto plānojuma, t.sk., ielu tīkla papildinājuma struktūru.
2.3. Attiecībā uz telpisko kompozīciju atzīt ka:
-  nav principiālu iebildumu izvērtēt apbūves stāvu skaita palielinājumu virs atļautajiem 4 stāviem, ciktāl tas negatīvi neietekmē pilsētas centra aerācijas iespējas – kā „vēju koridora” sastāvdaļa, kur telpiskajai kompozīcijai  jāpakļaujas valdošo vēju plūsmu virzienam.
-  nav iebildumu pret atsevišķu lokālu augstuma akcentu izvietojums Salu tilta trases netiešā tuvumā principā, bet ņemot vērā tiešo Daugavas senkrasta tuvumu, izvērtēt plašākā areālā konkrēto augstuma akcenta izvietojuma telpisko modeli: vai nu Bieķengrāvja krastmalā – senkrasta reljefu vizuāli nonivelējot, vai arī uz senkrasta – senkrasta reljefu akcentējot.
2.4. Atzīmējamas  piedāvātās publiskās ārtelpas un apstādījumu sistēmas kvalitātes.
2.5. Uzteicama koncepcijas autora un pasūtītāja analītiskā pieeja teritorijas attīstības projektam.

3. Informatīvs ziņojums par Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūves Dzelzavas ielā 74 projekta attīstības gaitu
3.1. atzīt, ka projekta attīstības kopējā virzība, izmainot  apbūves kopējo kompozīciju, formu valodu un arhitektūras risinājumu, ir pozitīva;
Attīstības priekšlikums savā risinājumā kļuvis skaidrāks, vienkāršāks un ekonomiski pamatotāks.
3.2. Turpmākajās projekta attīstības stadijās  īpaša uzmanība pievēršama:
- ēku [telpu] orientācijai un plašo jumta terašu racionalitātes izvērtējumam;
- tirdzniecības un pakalpojumu apjoma arhitektūras kvalitātei;
- publiskās ārtelpas kvalitātei [ gājēju plūsmām kvartāla robežās, saiknei ar pieguļošām teritorijām].

J. Dambis
A. Kronbergs
M. Putrāms
A.Sīlis
D. Veinberga
J. Dripe